Pēc zemkopības ministra Ata Slaktera rīkojuma Valsts Veterinārajam dienestam (VVD) apturēt a/s “Tukuma piens” darbību, kas notika sestdien, vakar skanēja plaši skaidrojumi. Tomēr pamatojums un priekšvēsture vēl arvien ļauj izvirzīt vairāku un atšķirīgu versiju iespējamību par iemesliem un ieganstiem tik ļoti smagām sankcijām pret vienu no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem.
Pirmā versija. Ministrs centies būt apzinīgs un atbildīgs pret iedzīvotajiem, tāpēc reaģējis tik asi, uzreiz pēc tam, kad saņēmis Labklājības ministra Andreja Požarnova aicinājumu steidzami veikt pasākumus, lai novērstu dizentērijas izplatību, kas pamatots uz Labklājības ministrijas pakļautībā esošā Nacionālā Vides Veselības centra (NVVC) slēdzienu. NVVC slēdzienā secināts, ka divas saslimšanas – Sardzes pulkā un Invalīdu centrā – notikušas, lietojot uzturā neapstrādāt vienas izcelsmes – “Tukuma piens” piena produktus – biezpienu un skābo krējumu. NVVC arī secinājuši, ka janvāra sākuma inficēšanos skaits ievērojami pārsniedz vidējo statistiku Latvijā, uzsverot saslimšanu arī pašā “Tukuma pienā” Tomēr NVVC secinājums skaidri un gaiši paziņots – nav konstatēti tieši pierādījumi, ka “Tukuma piena” produkcija bija dizentēriju izraisošās šigelozes baktēriju pārnešanas faktors.

Otrā versija. NVVC un/vai Požarnova kungs centās apliecināt savas rūpes cīņā pret epidēmiju, pēc tam, kad viņiem tika adresēti pārmetumi par ilgo izmeklēšanu, un, ar daļēji argumentētu aicinājumu izraisīja neadekvātu Slaktera reakciju. Jāatzīmē, ka NVVC pārbaudēs pārkāpumi epidemioloģiskās drošības un higiēnas jomā “Tukuma pienā” tika konstatēti biezpiena cehā, piena pieņemšana un taras mazgāšanā. Un, visvairāk aizdomas radījušais biezpiena cehs tika slēgts jau piektdien, vēl pirms Požarnova vēstules un Slaktera rīkojuma par visa uzņēmuma apturēšanu. Aizdomas pret NVVC un Požarnova rīcību pastiprina fakts, ka viņu vēstules zemkopības ministram tika nosūtītas piektdienas vakarā, turklāt, kad Slakteris bija Vācijā, no kurienes viņam telefoniski bija jāpieņem lēmums.

Trešā versija. Ar politiķu un amatpersonu rokām un piesegu, un izmantojot gadījumu ar vāju argumentāciju, tiek realizētas “Tukuma piena” konkurentu – citu piena pārstrādātāju intereses, iedragājot konkurenta reputāciju un apturot attīstību. Vispirms “Tukuma piena” aizstāvību saistīja ar Slaktera partijas biedru ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti, kura bizness savulaik bijis saistīts ar “Tukuma pienu”. Pēc tam, otrā virzienā loģika liek pieminēt citu partijas atbalstītāju Ivaru Strautiņu, kurš nesen kļuva par “Rīgas piena kombināta” līdzīpašnieku. Tomēr objektīva pamatojuma šai versijai trūkst. Slakteris emocionāli noraidīja šo versiju vakarvakara LTV “Krustpunktos”, paziņojot, ka pat ja “Tukuma piens” piederētu Šķēlem, Lembergam un Bērziņam vienlaicīgi, viņš pieņemtu šo lēmumu. Tomēr arī tie jau ir tikai vārdi, un nevar izslēgt, ka ministrs pieņēmis savu lēmumu, nezinot visa notiekošā aizkulises.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit