Foto: Agnese Aljēna

Izvēlēties, uz kuru ballīti iet: lēnā dzīve kā mūsdienu cilvēka glābiņš

Informācijas apjoms, ar kuru ik dienas saskaramies, dinamiskais ikdienas skrējiens un izvēles, kas nepārtraukti jāizdara, izsmeļ un nogurdina. Arvien biežāk mēs runājam par izdegšanu un meklējam veidus, kā piebremzēt – kā pamanīt vērtīgo un to pilnvērtīgi un apzināti izdzīvot. Piektdienas, 28. jūnija, vakarā sarunu festivālā “Lampa” DELFI aicinās uz diskusiju “Kā radīt saturu, kas liek apstāties?”, un pirms tās sarunā ar fotogrāfi un ilustratori Agnesi Aljēnu nedaudz ielūkojāmies citādā dzīvē – lēnā un apzinātā. 

Pirms trim gadiem Cēsīs bija skatāma Agneses izstāde #dzīvotlēni, un šī ideja par lēno dzīvi gadu gaitā nekur nav zudusi – arī tagad ar saviem mākslas darbiem Aljēna vēlas aicināt cilvēkus apstāties un ieklausīties. “Dzīvot lēni ir prasme. Reizēm mums sanāk dabīgi apstāties. Biežāk tas notiek, kad atgadās kaut kas bēdīgs – slimība, kāds slikts pārdzīvojums. Tad mēs apstājamies, un esam spiesti padomāt par dzīvi. Lai to darītu ikdienā, tas prasa ilgus treniņus un apzinātu lēmumu, ka to vajag un var darīt,” pārliecinājusies māksliniece.

“Visu laiku skriet ir ļoti, ļoti grūti. Vajag apstāties. Lēnā dzīve ļauj cilvēkam iepazīt sevi un būt ar sevi līdzsvarā. Tajā skrējienā un milzu piedāvājumā, kas ir apkārt – informācija, pasākumi, ceļojumi, draugu ballītes –, ir skaidrs, ka visu nevar paspēt. Tad ir jāsaprot, uz kuru no visām daudzajām ballītēm iet, lai paspētu, neizdegtu un izbaudītu. Nav jau māksla visur aizskriet, bet, ja esi noguris un neesi ar visu sirdi un dvēseli klāt, tas nav tā vērts,” spriež Agnese.

Lēnā dzīve var kļūt par glābiņu no izdegšanas, noguruma un apnikuma, bet, kā novērojusi māksliniece, ir cilvēki, kuri ne tikai nemāk piebremzēt, bet nemaz to nevēlas: “Kad mēs apstājamies, mēs sajūtam sevi, un tad nāk pārdomas, ka, iespējams, daru kaut ko, kas man nepatīk. Tas cilvēkiem nepatīk, un viņi no tā baidās. Jā, lēnā dzīve prasa drosmi.”

Visu dzīvē nevar pagūt, tāpēc ir jāapstājas un jāieklausās sevī.

Foto: Agnese Aljēna

Ikdienā lēna dzīve nozīmē pārdomātas izvēles – no visa plašā piedāvājuma izvēlēties tieši to, kas ir piemērots tev. Sociālie tīkli mēdz radīt jaunus modes kliedzienus – priekšstatus par lietām, ko ir stilīgi darīt un ko “dara visi”. Bailēs nebūt kā visiem nereti izvēlamies darīt lietas, kuras patiesībā varbūt nemaz nevēlamies – doties uz kādu festivālu, jo tas ir stilīgi, piektdienas vakarā laiskas mājāsbūšanas vietā izvēlēties burziņu kādā jaunā radošajā kvartālā, jo turp devušies vairāki draugi. Tāpēc ir svarīgi apstāties un uzdot sev jautājumu – ko es patiesi vēlos darīt? Un nebaidīties nedarīt neko.

Tas pats attiecas uz satura patērēšanu – ir jāapzinās, ka nav iespējams izlasīt visu, un jāmācās meklēt un atrast sev patiesi vajadzīgo.

Ārējo stimulu ir tik daudz, ka ir grūti pateikt nē. Informācija mums nāk virsū mežonīgā ātrumā, bet mēs vēl neesam adaptējušies un iemācījušies izšķirot, ko vajag un nevajag. Agnese Aljēna

“Man lēnā dzīvošana ir iemācījusi kvalitatīvi izbaudīt laiku kopā ar ģimeni. Svētdienu rītos mēs ēdam ilgas un garas brokastis – mums nekas nav ieplānots un nekur nav jāsteidzas. Tas ir tik vērtīgs, sirsnīgs un nepiespiests laiks bez programmas. Bērni ļoti gaida šo laiku, kad patiesi esam kopā,” savas ģimenes ieradumus atklāj māksliniece.

Lēno dzīvi Agnese ar ģimeni izbauda arī ceļojumos. “Mēs izvēlamies vietas, kur nav obligātā čekliste ar lietām, kas ir jāizdara. Tādā ātrā skrējienā pāri nav iespējams iejusties, iepazīt un sajust to patieso garšu,” pārliecinājusies māksliniece. Viņas ceļojumu ātrumu mainījusi gan bērnu ienākšana ģimenē, gan zīmēšana – ieradums fotografēšanas vietā apsēsties vismaz uz 40 minūtēm vai stundu un redzēto uzzīmēt. “Tad arī notiek sazemēšanās ar vietu un cilvēkiem. Cilvēki, redzot, kā zīmēju, kļūst daudz atvērtāki, jo viņi saprot – tā ir daudz dziļāka interese,” pilsētskicēšanas burvību atklāj Agnese.

Šoziem Agnese kopā ar ģimeni bija devusies ceļojumā uz Itāliju. "Dzīvojām Pergolā, Le Marche reģionā, villā Terēze un pētījām apkārtni. Absolūti bez steigas mēnesi skatījāmies, kā plūst upe, kā plīvo aizkari, kā mainās vējš no dienas uz dienu, kā plaukst mandeles un kā vietējie dzīvo. Labākās brīvdienas mūsu mūžā."

Vēl ir kāds šķietams sīkums, kas būtiski var uzlabot kopābūšanas laiku ne tikai ar ģimeni, bet arī ar draugiem un citiem līdzcilvēkiem – esot kopā un sarunājoties, atteikties no viedtālruņiem. “Patiesībā jau tā ir pieklājības norma – ja pretī ir dzīvs cilvēks, tad nav ekrāna. Viena daļa cilvēku to saprot, bet vienai daļai līdz tam vēl ir jāizaug,” novērojusi fotogrāfe un ilustratore Agnese Aljēna, kura piektdienas, 28. jūnija, vakarā sarunu festivālā “Lampa” piedalīsies DELFI organizētajā diskusijā “Kā radīt saturu, kas liek apstāties?”.

Plašāku ieskatu Agneses Aljēnas darbos var gūt viņas "Instagram" profilos šeit un šeit

DELFI diskusijas “Kā radīt saturu, kas liek apstāties?” mērķis ir meklēt atbildi uz jautājumu, kā informācijas pārbagātībā un dinamiskajā ikdienas skrējienā pamanīt dažādu formu kvalitatīvu saturu un to izdzīvot, gūstot gan emocionālo, gan intelektuālo baudījumu. Kopā ar satura radītājiem no dažādām nozarēm, kas dažādās izpausmes formās likuši sabiedrībai aizdomāties, un publiku meklēsim atbildi uz jautājumu, kā radīt un patērēt saturu, kas raisa domāšanu un atstāj pēdas.

Šogad festivāla "Lampa" ietvaros aicinām uz divām DELFI rīkotām diskusijām, bet tāpat mūsu pārstāvji ir atsaukušies citu pasākumu organizatoru aicinājumiem, abās festivāla dienās plānojot piedalīties 17 dažādās sarunās, 

Vairāk par pasākumiem, kuros sarunu festivālā "Lampa" piedalīsies DELFI pārstāvji, uzzini šeit, bet ērtā ceļvedī esam apkopojuši, kur tad festivāla laikā varēs sastapt kādu no mūsējiem. 

29.06., 22.45, DOTS – Politiķu cepiens/Edgars Bāliņš

29.06., 17.00, DOTS – Kā latvieti izaudzināt par ģēniju?"/DELFI organizētā diskusija

29.06., 16.00, Podkāstu telts – Drosme sākt kaut ko jaunu/Jānis Sildniks

29.06., 13.00, Cēsu telts – Valsts kontroles revīzija: kā neīstenot sliktu administratīvi teritoriālu reformu?"/Jānis Domburs

28.06., 20.30, Tiesiskuma telts – Bērnu vakcinācija: privāta izvēle vai valsts noteikts obligāts pienākums"/Laura Dzērve

28.06., 20.00, “Prožektors” – Kā radīt saturu, kas liek apstāties?/DELFI organizētā diskusija

28.06., 18.00, Podkāstu telts – Drosme prasīt naudu par savu darbu/Ingus Bērziņš

29.06., 11.00, Latvijas Radio kuģis – Tehnoloģiju ķīlnieki/Filips Lastovskis

29.06., 21.00, Zviedru telts – Spēle Žurnālisti pret mafiju/Filips Lastovskis

29.06., 16.00, Skeptiskā telts – Kas tracina intraverto latvieti komunikācijā ar valsti un uzņēmumiem?"/Konstantīns Kuzikovs

29.06., 15.30, Valsts māja – Latvijas inovācijas laboratorija #GovLabLatvia: II daļa/Anatolijs Golubovs

28.06., 18.00, “Uzzibsnī” – Mākslīgais intelekts – ideāls žurnālists vai bīstams satura manipulators/Konstantīns Kuzikovs

28.06.,16.00,LIAA telts –Maldināšana – katra diena kā 1. aprīlis?/Ingus Bērziņš

28.06.,14.00, Iesaistes telts – Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tuvinieki un izdegšana. Kas tas ir un ko ar to darīt?/Laura Dzērve

28.06.,16.00, DOTS – Kāda ir krievu valodas vieta Latvijas sabiedrībā?"/Ksenija Koļesņikova

28.06., 12.30, "Īssavienojums" – Vai tiešām cīņa par klikšķiem?/Ingus Bērziņš

29.06., 21.00, Drošā telts – Kad lūpukrāsa jāatstāj mājās jeb Sieviešu stendaps armijas stilā/Edgars Bāliņš

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.