Mediju un cilvēces nākotne: ko mēs uzzinājām 'DELFI media LAB'

Aizvadītās nedēļas izskaņā Rīgā norisinājās tehnoloģiju, jaunuzņēmumu, politikas un dzīvesstila festivāls "Digital Freedom Festival", kurā Latvijā vadošais ziņu portāls DELFI piedāvāja plašu un daudzveidīgu programmu par medijiem, reklāmu un, pats galvenais, cilvēka vietu dinamiskajā informācijas un tehnoloģiju vidē. 

Visas dienas garumā  "DELFI media LAB" uzstājās dažādu jomu speciālisti no Latvijas un ārzemēm, iepazīstinot klausītājus ar savu redzējumu un pieredzi medijos, reklāmā, tehnoloģiju attīstībā un šo procesu mijiedarbībā. "DELFI media LAB" programmā bija septiņas individuālas prezentācijas, un, aptverot plašu tēmu spektru, programmu papildināja arī piecas diskusijas.

Par centrālo varoni "DELFI media LAB" ietvaros kļuva cilvēks – satura patērētājs. Kā iegūt viņa uzmanību un to nepazaudēt milzīgajā informatīvajā troksnī, kādu saturu cilvēks izvēlas un par ko viņš ir gatavs maksāt, kā būt soli priekšā auditorijas prasībām un nepazaudēt kvalitāti, kā mediji var ietekmēt un ietekmē sabiedrības attīstību, kam uzticēties un kā iegūt uzticību – šie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko saskaras mediju vides pārstāvji. 

DELFI.lv galvenais redaktors Ingus Bērziņš diskusiju par cīņu par cilvēku uzmanību iesāka ar ieskatu Margaritas Stārastes ilustrētajā pasakā "Netici blēņām!", tādējādi ieskicējot plaisu starp gudro cilvēku, kam piemīt spēja informāciju izvērtēt kritiski, un tiem, kuri uzticas nedrošiem avotiem un uzķeras uz sensācijām. 

Tikpat svarīgs moderno teholoģiju laikmetā ir jautājums – kā mainās pats cilvēks? Filozofa, izdevuma "Rīgas Laiks" izdevēja Arņa Rītupa vadībā diskusijā "Stulbs un vēl stulbāks. Tehnoloģijas un mēs" dalībnieki mēģināja rast atbildi uz jautājumu, vai un kā mūsdienu tehnoloģijas un to iespējas ietekmē cilvēku inteliģenci. 

Filozofs Arnis Rītups, ievadot diskusiju par tehnoloģiju ietekmi uz cilvēku inteliģenci, atzina – viedtālruņus būtu jāpārdēvē par stulbtālruņiem.

Domas šajā jautājumā dalījās. Viens no diskusijas dalībniekiem,  žurnāla ''The Economist'' tehnoloģiju korespondents Hals Hodsons neslēpa, ka kaut kādā personības līmenī viedtālrunis mazina viņa prāta spējas. "Es vairs neatceros telefona numurus, bez skatīšanās telefonā es vairs tik labi neatrodu ceļu no punkta A līdz punktam B, bez telefona es pat vairs īsti neatceros, kas man ir jādara," atzina Hodsons. Tomēr citos līmeņos cilvēks, pateicoties tehnoloģiju iespējām, kļūst spējīgāks, un tās, pareizi izmantotas, var mums ļoti palīdzēt. 

Šim viedoklim piekrita arī mākslīgā intelekta pētniece un inženiere Hanana Salama no Francijas: ''Tehnoloģijas uzņemas daļu darbu, ko darījām, un tajos mēs patiesi būsim dumjāki, bet tehnoloģijas arī dod mums iespējas pievērsties citām lietām un kļūt gudrākiem tajās."

Festivāla “Cannes Lions” radošās izcilības vadītāja Fiorenca Plinio "DELFI media LAB" pauda, ka tendence ir tehnoloģijas padarīt cilvēciskākas, proti, ar tehnoloģiju palīdzību ļaut cilvēkiem komunicēt citam ar citu dažādos līmeņos.

Kā medijiem izdzīvot?

Attīstoties tehnoloģijām, mainās arī veidi, kā mediji var sasniegt un uzrunāt cilvēkus.  

''Es neesmu tehnoloģiju pesimists, internets ir sagriezis kājām gaisā visas nozares, un žurnālisti mēģina saprast, kā tam pielāgoties,'' "DELFI media LAB" ietvaros atzina Maskavas sabiedriskā radio korespondents Lusians Kims no ASV, piebilstot, ka ''tehnoloģijas ir nogalinājušas to žurnālistiku, ko pazinām līdz šim.''

Pēc pētījuma "Baltic Media Health Check" prezentācijas Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" līdzdibinātājas Ingas Spriņģes vadītajā diskusijā par situāciju Baltijas mediju tirgū viena no galvenajām atziņām bija – cilvēki labprāt izvēlas lokāli ražotu saturu, bet ir jāmeklē jauni veidi, kā to radīt un pasniegt. 

          Ko par DELFI atklāja "Baltic Media Health Check" pētījums? 

"Būtu augstprātīgi gaidīt, ka cilvēki nāks pie mums. Mums ir jādodas turp, kur ir cilvēki," vērtējot izmaiņas lokāli ražotā TV satura piedāvāšanā, diskusijā par situāciju Baltijas mediju tirgū atzina "All Media Baltics" vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. 

Jaunās satura pasniegšanas formas un iespējas iet roku rokā ar jauniem biznesa modeļiem, un starp interneta mediju biznesa izaicinājumiem ir maksas abonēšanas ieviešana. Igaunijas DELFI to jau ir izdarījuši, un arī Latvijā DELFI tuvākajā nākotnē startēs ar "premium" versiju. Lai to veiksmīgi paveiktu, būtiska ir ne tikai lietotājam ērta abonēšanas sistēma, bet arī saturs. 

Portāla DELFI īpašnieka – mediju grupas “Ekspress Grupp” – padomes loceklis un lielākais akcionārs Hanss Luiks no Igaunijas kā vienu no panākumu atslēgām mediju biznesā uzsvēra stratēģisko domāšanu, nevis pakļaušanos tendencēm.

DELFI.lv galvenais redaktors Ingus Bērziņš ir pārliecināts, ka cilvēki ir gatavi maksāt par kvalitatīvu žurnālistiku un tas ir virziens, kurp dodas mediji visā pasaulē. 

Saturam būs izšķiroša nozīme arī reklāmas naudas piesaistē – laikrakstos un žurnālos nākotnē ienākumi no reklāmas izsīks, bet interneta medijos tie būs ļoti atkarīgi no satura. Tiem, kuriem trūkst drosmes, lai mainītos un mainītu veidus, kā tiek radīts saturs, nākotne nav spoža – turoties pie vecajām metodēm, draud nāve. 

Liela nozīme mūsdienīgu mediju attīstībā ir īpašā dizainā veidotiem satura projektiem, kas sevī ietver dažādus multimediālos risinājumus. DELFI jau ir apliecinājuši savas spējas, kļūstot par vizuālās stāstniecības līderiem Latvijā.

Vadības konsultāciju uzņēmuma "Civitta" eksperts Ēro Vasinens no Somijas "DELFI media LAB" ietvaros atzina – iespējams, ka Ziemeļvalstīs lielie drukātie mediji izzudīs tuvākajos piecos gados.

Vadības konsultāciju uzņēmuma "Civitta" eksperts Ēro Vasinens no Somijas, runājot par mediju satura abonēšanas tendencēm Ziemeļvalstīs, norādīja, ka digitālo mediju ieņēmumi no abonēšanas maksām strauji aug un pārsniedz ieņēmumus, kurus ienes reklāmas laukumu, piemēram, baneru pārdošana. 

Vasinens arī norādīja, ka vēl jaunās tūkstošgades sākumā Somijā mediju biznesa modelis paredzēja, ka 60% naudas nāk no reklāmas, bet atlikusī daļa – no lietotājiem. Patlaban šī situācija ir mainījusies un finansējums no reklāmas ir samazinājies līdz 40%, bet 60% no ienākumiem ir abonēšanas maksa.

Šie ir tikai daži no spilgtākajiem momentiem, atziņām un aplūkotajiem jautājumiem "DELFI media LAB" norisē. Plašāks atskats apspriestajos tematos pieejams DELFI festivāla teksta tiešraides arhīvā.

Interviju ar amerikāņu žurnālisti Lizu Vālu, kura "DELFI media LAB" stāstīja par Krievijas propagandas mehānismiem ASV, lasiet šeit.

Daļa DELFI komandas – (no kreisās) sociālo tīklu redaktors Jānis Sildniks, ārzemju ziņu nodaļas žurnālists Andris Kārkluvalks, mārketinga projektu vadītāja Elīna Ābelīte, DELFI MEDIA LAB vadītājs Eduards Gorbunovs, mārketinga vadītāja Elise Bikova – kopā ar "Digital Freedom Festival" līdzdibinātāju Juri Šleieru. 

"Festivāls ir unikāla pieredze, jo to nevar iepriekš izmēģināt. Tāpēc mēs rūpīgi izvēlamies savus sadarbības partnerus, kā arī ekspertus, kuri uzstājas "Digital Freedom Festival". Kad radās ideja par sadarbību ar DELFI, veidojot skatuvi par mediju, informācijas un komunikācijas nākotni, uzreiz sapratām, ka varam uzticēties un veidot šo saturu kopā. Vēl vairāk: esam patīkami pārsteigti par lielo cilvēku interesi, kas liecina, ka šo sadarbību mums jāizvērš arī nākamajos festivālos." "Digital Freedom Festival" dibinātājs Juris Šleiers

DELFI komanda klātienē saņēma daudz uzslavu par veiksmīgo startu festivālā ar savu skatuvi un "DELFI media LAB" programmu, un mēs sakām lielu paldies "Digital Freedom Festival" komandai, "DELFI media LAB" dalībniekiem un ikvienam, kurš novērtēja mūsu sarūpēto programmu gan klātienē, gan video un teksta tiešraidēs portālā DELFI.