Reportāžas:

Jūrmala

Austris Antons
Uz sākumu
Reportāža

Pilsēta bez saimnieka

Vēlēšanās pirms četriem gadiem Jūrmalas pilsētas domes deputātu vietas bija vistīkotākās Latvijā – vairāk nekā 260 kandidāti no 16 sarakstiem cerēja ieņemt kādu no 15 bagātās pašvaldības krēsliem. Arī šogad par vietām solās būt sīva cīņa, kurā piedalīsies gan pie varas esošie, gan jaunie politiķi, kurus pilsētas uzņemtais kurss neapmierina.

Katrīna Žukova, DELFI žurnāliste

2013. gada novembrī pēc valdības lēmuma Jūrmala pirmā Latvijā saņēma kūrorta statusu. Tolaik Jūrmalas dome paziņoja, ka statusa iegūšana veicinās investīciju piesaisti tālākai pilsētas attīstībai un popularizēs Jūrmalas veselības tūrisma pakalpojumus. Portāls “Delfi” Jūrmalā tikās ar vairākiem pilsētniekiem, kuri ieskicē pavisam citu ainu – piejūras pilsēta no kūrorta kļūst par guļamrajonu.

Uzziņa, Jūrmala:

Iedzīvotāju skaits (2017.g.) – 56 646

Bezdarbs (2015.g.) – 3,9%

Vidējā alga (2015.g.) – 780 eiro

Ievēlamo deputātu skaits: 15

2013. gada Jūrmalas domes vēlēšanās iekļuvušās partijas: 5

- Zaļo un zemnieku savienība – 7 deputāti

- “Saskaņas centrs” – 3 deputāti

- “Vienotība” – 2 deputāti

- “Tev, Jūrmalai!” – 2 deputāti

- Nacionālā apvienība – 1 deputāts

Avoti: CSP, PMLP, CVK

Enkuri ziemai un viltus viesnīcas

"Jūrmalai šobrīd ir jūra, ir kāpas, ir svaigs gaiss. Tas ir dabas dots, bet nav enkuru – objektu, kas  cilvēkus vēl vairāk piesaistītu, it sevišķi nesezonas laikā,” uzsver Jūrmalas pilsētas domes deputāts un restorāna “Kūriņš” īpašnieks Arnis Ābelītis (“Tev, Jūrmalai!”). “Mums ir sanatorija “Jaunķemeri”, rehabilitācijas centrs “Vaivari”. Tie ir tādi divi, manuprāt, vienīgie kūrorta objekti. Pārējie visi – labsajūtas viesnīcas un viesu mājas.”

Viņa ieskatā Jūrmala no kūrorta kļūst par guļamrajonu. “Nav arī noslēpums, ka pamatiedzīvotāji un lielākā daļa jūrmalnieku brauc uz Rīgu strādāt, jo te darbs ir visnotaļ ierobežots,” zina stāstīt politiķis.

Tikmēr partijas “Latvijas attīstībai” Jūrmalas mēra kandidāts un “Jūrmala – Eiropas pilsēta” valdes priekšsēdētājs Gatis Zamurs sarunā pauž, ka Jūrmala jau ir pārvērtusies par guļamrajonu. “Jūrmala ir bez notikuma. Tev nav iemesla braukt uz Jūrmalu, ja neskaita svaigo gaisu un jūru. Svaigs gaiss un jūra ir arī Saulkrastos un Liepājā,” uzskata Zamurs.

Dabas draugi vērš uzmanību uz citu Jūrmalas problēmu – viltus viesnīcām, kas tiek būvētas vietās, kur teritorijas plānojums neatļauj daudzdzīvokļu namu būvniecību.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS) gan noraida bažas par to, ka Jūrmala neattīstās kā kūrorts. Pēdējo sešu gadu laikā nakšņojošo tūristu skaits Jūrmalas naktsmītnēs, viesnīcās un kūrortviesnīcās ir pieaudzis par gandrīz 70%, vērš uzmanību mēre.

Viņa skaidro: “Jūrmalas pilsēta nevar un nekad nevarēs piedāvāt tik daudz darbavietu kā tepat blakus esošā galvaspilsēta. Biznesa centru un industriālo teritoriju attīstība arī nav ietverta pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijā.”

Sproģe arī norāda, ka Jūrmala aktīvi strādā, lai pilsētai būtu ko piedāvāt ārpus vasaras sezonas.

Dubultu mākslas stacija. Foto: DELFI

“Jūrmala nav tikai saule un pludmale, un tieši “nesezonas” periods ir īstais laiks iepazīt, cik daudzveidīgas un dažādas ir atpūtas iespējas ārpus pludmales,” uzsver domes priekšsēdētāja. Viņa vērš uzmanību, ka šajā jautājumā paveikts ir daudz, piemēram, restaurēta vēsturiskā Dzintaru koncertzāle, kurā arī nesezonas laikā norisinās pasākumi. Tāpat restaurēta Aspazijas māja un visu gadu pieejama mākslas stacija “Dubulti” un dažādi pašvaldības muzeji.

Dabas draugi vērš uzmanību uz citu Jūrmalas problēmu – viltus viesnīcām, kas tiek būvētas vietās, kur teritorijas plānojums neatļauj daudzdzīvokļu namu būvniecību. Viltus viesnīcas rodas, sākotnēji būvobjektu piesakot kā mītni viesu izmitināšanai, taču neilgi pēc uzcelšanas objektam pilsētas plānā mainās zonējums un tas kļūst par daudzdzīvokļu māju, ieskicē Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) priekšsēdētājs Uldis Kronblūms. 

Pilsētā ir vairāki desmiti tā saukto viltus viesnīcu, viņš min.

Sākotnēji viesnīcu vai viesu māju nepieciešamība pamatota ar tūristu un darbavietu nepieciešamību, bet izmaiņu rezultātā Jūrmala paliek bez jaunām darbavietām un zaudē budžeta ieņēmumus.

Sproģe skaidro, ka līdzīga situācija ir daudzās pilsētās un valstīs, un pašvaldība nevar iejaukties uzņēmējdarbībā. “Uzņēmēji ar savu īpašumu rīkojas tā, kā viņiem ir ekonomiski izdevīgi un atbild par to, lai bizness būtu likumīgs un ēkas tiktu ekspluatētas atbilstoši to mērķim,” norāda domes priekšsēdētāja.

Pozitīva “zaļā” bilance uz izgāztuves rēķina

Jūrmalā teritorijas plānošana nenotiek pēc būtības, skaidro Kronblūms. “Viņiem [Jūrmalas domes deputātiem] ir tikai vēlmju saraksts, ko viņi ir saņēmuši, un tas ir jādabū cauri ar vienalga kādiem līdzekļiem. Tam nav nekādas saistības ar reālu plānošanu.”

Aicināts parādīt vietas pilsētā, kas ilustrē Jūrmalā notiekošo, JAB pārstāvis sāk ar Priedaines izgāztuvi, ko slēdza 2009. gadā. Ja vēl līdz pērn apstiprinātajam Jūrmalas teritorijas plānojumam bijusī izgāztuve bija norādīta kā attīstības teritorija, kas ļāva būvēt teritorijā teju jebko, tad tagad tā ir “zaļā zona”. “Šī teritorija padarīta par “zaļu” pavisam vienkāršu iemeslu dēļ – lai iedzīvotājiem pateiktu, ka Jūrmalas jaunais teritorijas plānojums ir “zaļš”,” paskaidro Kronblūms. 

Ja vēl līdz pērn apstiprinātajam Jūrmalas teritorijas plānojumam bijusī izgāztuve bija norādīta kā attīstības teritorija, kas ļāva būvēt teritorijā teju jebko, tad tagad tā ir “zaļā zona”.

“Bēdīgākais, ka mūsu intelekta līmeni uzskata par tādu, ka mums faktiski tā īstā dzīves vieta ir šeit – Priedaines izgāztuvē,” stāsta JAB priekšsēdētājs. “Runa ir par manipulāciju ar sabiedrību. Mēs tiešām esam zaļa pilsēta un mēs rūpējamies, lai zaļas teritorijas ir tur, kur cilvēki dzīvo. Nevis gandrīz jau aiz pilsētas robežas.” Biedrība vērsusies gan Satversmes tiesā, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, taču nesekmīgi.

“Tas nozīmē, ka mēs esam atdevuši daudzas savas kāpu teritorijas, pilsētas mežus apbūvei. Esam atdevuši miljonāriem, viņu ģimenēm un citiem cilvēkiem,” skaidro aktīvists. 

Paaugstina Kargina zemes vērtību

Viena no teritorijām, kuras apbūvei dota “zaļā” gaisma, ir SIA “Adlera”, kuras īpašnieks ir bijušā AS "Parex banka" akcionāra Valērija Kargina dēla Rems Kargins. Teju divu tūkstošu kvadrātmetru lielajā zemesgabalā līdzas tā saucamajam “Kargina parkam” varēs būvēt objektu 12 metru augstumā. Līdz tam te bija dabas pamatne.

“Šajā sasaukumā deputāti pēkšņi iedomājās, ka šajā vietā ir ļoti labi attīstīt tūrismu un ka šo zemesgabalu vajag apbūvēt,” skaidro Kronblūms. “Ko šeit darīs, mēs nezinām, bet tas, ka šī zemesgabala vērtība ir daudzkārt cēlusies, tas ir skaidrs.

”Dome pamatojusi, ka uz šī zemesgabala bijusi vēsturiska apbūve. “Diemžēl neviens no biedrības vai ekspertiem šeit neatrada nekādas vēsturiskās apbūves. Varbūt senlatviešu apmetnes šeit ir bijušas,” ironizē JAB pārstāvis. 

“Ko šeit darīs, mēs nezinām, bet tas, ka šī zemesgabala vērtība ir daudzkārt cēlusies, tas ir skaidrs.”Jūrmalas Aizsardzības biedrības priekšsēdētājs Uldis Kronblūms

Vietējie sargsuņi 

Ar Jūrmalas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāju un pilsētnieci jeb kā pati sevi dēvē – “Jūrmalas aborigēnu” – Anitu Brūveli tiekamies pie uzņēmēja Aināra Šlesera sievas un dēla īpašuma Mellužos. Tikai dažas dienas pirms mūsu tikšanās kundzes vīrs pieķēris, ka īpašumā tiek izzāģētas un turpat uz vietas nodedzinātas priedes, kas Jūrmalā atļauts tikai Spodrības mēneša laikā.

Brūvele atceras, ka pirms 50 gadiem vietā, kuru tagad apskauj Šleseru žogs, bijušas vaļējas būdiņas ar saliekamām gultiņām, kurās gulēt ikdienu uz pāris stundām tika vesti bērni ar plaušu slimībām. “Egļu smaržas, fitoncīdi, iznīcina baktērijas. Vēl jūras gaiss, tas ir visveselīgākais,” uzsver bioloģijas skolotāja. “Te bija visskaistākā vieta – tāds mežs bija, ar milzu priedēm, dižpriedēm, bet kaut kā to vairs nav. Tās pa vienai vien pazūd.”

“Es vispār visu jūrmalnieku vietējo vārdā varu teikt – zinu, ka visiem sirds sāp par to, ka šīs priedes, mežs, īpašā biocenoze, pamazām tiek iznīcināta,” norāda kundze.

Brūvele tālāk ved mūs gar kāpām Kauguru virzienā un rāda vietas, kur izcirstas un apzāģētas priedes. Tās “saīsinātas” ne tikai privātīpašumos, bet arī kāpās. Kundze pieļauj, ka koki aizseguši nedaudz tālāk esošajām mājām skatu uz jūru. “Vai tas nav ārprāts? Kā var nākt te un zāģēt,” sašutusi ir pasniedzēja un rāda uz svaigām zāģu skaidām. “Visi jūrmalnieki, ko es zinu, par to satraucas, bet mēs esam nevarīgi, jo katru nakti pazūd priedes un tiek izraktas kāpas. Varētu būvēt mazliet tālāk, 300 metrus. Kaut vai pilis! Nav žēl!”Vaicāta, vai Jūrmalas vides jautājumi pārrunāti ar skolēniem, kundze smejoties norāda: “Es tikko visiem stāstīju, kas te notiek. Viņi nezina to, viņi ir šausmās, viņi ies un stāsies ķēdēs, kas arī būtu labi.”

“Arī pašvaldības interese ir saglabāt pilsētas dabas bagātības.”Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe

Lūgta komentēt iedzīvotāju bažas par teritorijas plānošanu un kāpu apbūvi, Sproģe uzsver, ka Teritorijas attīstības plānojuma grozījumi tika izstrādāti ilgi un notika piecas publiskās apspriešanas, kurās viedokli izteica vairāk nekā 4000 cilvēku.

“Rezultātā esam sabalansējuši pilsētas attīstības stratēģijas mērķus ar iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļiem,” vērš uzmanību mēre. “Arī pašvaldības interese ir saglabāt pilsētas dabas bagātības.”

Rosīgie Kauguri

Pavisam citu iespaidu par pilsētu portāls “Delfi” gūst Kauguros, kur darbadienas vidū pie tirgus uzrunātie cilvēki šķietams ar Jūrmalu ir apmierināti. Lielākā daļa uzrunāto ir vietējie “ar stāžu” – dzimuši šeit vai ilgstoši dzīvo. Jūrmalniekus priecē svaigais gaiss, klusums un jūra.

Dzimis jūrmalnieks Aigars gan iezīmē, ka Jūrmalas ielas ir netīras. Savukārt Vjačeslavs norāda, ka Jūrmala “ir pati lieliskākā vieta pasaulē”. “Plusi? Jūra tuvu. Mīnusi? Sabiedriskais transports briesmīgs,” saka Aiva, kura pēdējos 15 gadus dzīvo Jūrmalā.

“Pluss ir, ka ir svaigs gaiss. Par mīnusiem ir grūtāk pateikt,” saka Jolanta. Vaicāta, vai, ja būtu iespēja, viņa būtu gatava pārcelties uz Rīgu, jauniete atzīst, ka, jā, jo tas būtu tuvāk darba vietai.

Savukārt uz jautājumu, kas Jūrmalā ir pievilcīgākais, sirmgalvis Gunārs Amols atbild, ka meitenes. Pilsētā ir bandītisms, zādzības, bet policija strādā labi, skaidro Ivo. Viņš gan vēlētos “vairāk tusiņu, kaut reizi mēnesī”.

“Transports, veikali, viss apmierina, tirgus arī apmierina. Es kā pensionārs brīvs esmu, uz jūru aizeju vasarā, pazvejot aizeju, uz Sloku aizbraucu,” saka Jānis Vasalis. Arī pilsētniece Zanda norāda: “Viss ir pieejams, ir medicīna, ir izglītība bērnam pieejama, viss ir uz vietas, nekur nav jābrauc.” Mīnusu gan neesot, ja neskaita vēju, “kurš nekad nebeidzas”.

Pašiem savs Zīgerists 

“Jūrmala ir īpatnēja pilsēta. Tā ir gara desa. Ķemerniekiem baigi nerūp tas, kas ir Kauguros. Kauguriešiem savukārt nerūp tas, kas ir Mellužos, un otrādi,” situāciju pilsētā iezīmē Jūrmalas pilsētas domes deputāts Ābelītis.

“Runājot par to, ka visi ir baigi apmierinātie. Jā, Jūrmala ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā ir vislielākie sociālie un dažāda cita veida pabalsti un atbalsti,” stāsta Ābelītis, pieminot, ka šogad dome nākusi klajā ar kārtējo jauno pabalstu.

Tagad senioriem ik gadu pieejams pabalsts 50 eiro apmērā veselības aprūpes pieejamības palielināšanai. Pabalstu gan izsniegs pret izdevumu apliecinošiem dokumentiem, piemēram, senioram domei jāiesniedz čeks par optikas vai vitamīnu iegādi.

Tagad senioriem ik gadu pieejams pabalsts 50 eiro apmērā veselības aprūpes pieejamības palielināšanai.

“Kāpēc to nevarēja ieviest pirms trim gadiem, bet vajadzēja tieši tagad – pirms pašvaldību vēlēšanām? Tas tāds gājiens ar zirdziņu,” uzsver deputāts. Tāpat Jūrmalas senioriem ir bezmaksas sabiedriskais transports. “Ļoti daudzi vienkārši vizinās ekskursijā pa pilsētu. Viņi iesēžas ceturtā maršruta autobusā un kursē. Nu, nopietni! Tā ir realitāte. Viņiem nav ko darīt. Viņi izstaigā visus tirgus un veikalus, tad vizinās.”

Dome uzrunā savus iedzīvotājus ne tikai ar nodokļu atlaidēm un pabalstiem, bet arī svētkiem. Bijušais domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) uzķēris savu mērķauditoriju – kauguriešus, secina domes deputāts. Piemēram, pērn par 120 tūkstošiem eiro rīkoti Kauguru svētki.

“Cilvēkiem, neskatoties uz to, kas ir noticis ar Truksni, ir dziļi vienalga, vai viņš dzer, vai viņš nāk vai nenāk uz darbu. Galvenais, lai man būtu atlaidīte, lai es varētu to un to,”  saka Ābelītis. “Manā skatījumā tas ne ar ko neatšķiras no tā, kā savā laikā Zigērists banānus iedeva, te ir tas pats.”

“Ļoti daudzi vienkārši vizinās ekskursijā pa pilsētu. Viņi iesēžas ceturtā maršruta autobusā un kursē."Jūrmalas pilsētas domes deputāts Arnis Ābelītis

Vaicāta, kāpēc domei būtu jāsniedz dažādie pabalsti un atlaides iedzīvotājiem un vai tā nav vēlētāju uzpirkšana, Sproģe norāda, ka viena no pašvaldības funkcijām ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību. “Diemžēl pensijas mūsu valstī ir ļoti zemas, un pensijas vecuma cilvēkiem ir grūti samaksāt par zālēm, ārsta apmeklējumiem,” pauž mēre. Pašvaldība piedāvājot atbalstu arī citām sabiedrības grupām, piemēram, topošajām māmiņām. 

Jaunu spēku gaidās 

2013. gadā Jūrmalas domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), bet kopumā pilsētas domē iekļuva piecas partijas: septiņi deputāti no ZZS, trīs no “Saskaņas centra”, divi no “Vienotības”, divi no “Tev, Jūrmalai!” un viens no Nacionālās apvienības. Tieši Jūrmalā bija vislielākā konkurence valstī, jo par domes krēsliem cīnījās kandidāti no 16 sarakstiem.

Jūrmalas dome. Foto: F64

Ābelītis neņemas prognozēt, kāds būs domes vēlēšanu rezultāts, taču pieļauj, ka ZZS neieņems tik daudz vietu kā esošajā sasaukumā. Partija “Tev, Jūrmalai” gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās plāno startēt kopā ar Jauno konservatīvo partiju.

Aicināts nosaukt konkurentu labos piemērus, viņš min Nacionālo apvienību un partiju, kura startēs pirmo reizi – “Latvijas attīstībai”. Partijas “Tev, Jūrmalai!” priekšsēdētājs cer, ka domē tiks jauni cilvēki. “Būtiskākais – kādi uzvārdi, kādi cilvēki tiks ievēlēti no saraksta. Partija ir partija, tā ir viena lieta, kā paši ziniet Saeimā – šodien ir, rīt nav, viņš aiziet citur vai vēl kaut kā,” secina politiķis.

Arī Jūrmalas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Brūvele uzsver, ka domē vajag jaunus cilvēkus. Šobrīd pret Jūrmalas pilsētas domes izdarībām pilsētnieki ir nevarīgi. “Mēs pat nezinām, kas notiek aiz muguras,” skaidro pilsētniece. “Jūrmalai nav saimnieka. Ir tikai nauda.” 

Jūrmalai – ar vieniem no lielākajiem finanšu resursiem un  īpaši aizsargājamas dabas teritorijām tās paspārnē – ir “salīdzinoši vairāk riskam pakļauto jomu un procesu”.

Jūrmalas mēra amatam partijas pieteikušas vairākas jaunas sejas – Nacionālās apvienības saraksta līderis būs uzņēmējs Andris Čuda, partijas “Gods kalpot mūsu Latvijai” – ārsts Jānis Sokolovs, savukārt partijas “Latvijas attīstībai” līderis būs Zamurs. Arī šogad nodibinātā partija “Progresīvie” ir apņēmusies startēt Jūrmalas pašvaldības vēlēšanās. Tikmēr no ZZS uz mēra amatu, visticamāk, atkārtoti startēs Truksnis.

Jāpiebilst, ka Latvijā pašvaldību vadītāju mainība ir samērā zema, tomēr Jūrmala ir izņēmums. Kā liecina pētnieču Ivetas Kažokas un Līga Stafeckas analīze par Latvijas pašvaldību varas līdzsvarojumu un varas kontroles mehānismiem, Jūrmalā pašvaldības vadība kopš 2005. gada mainījusies astoņas reizes. Vidēji viens mērs pavadījis amatā 1,3 gadus.

Turklāt, kā uzsver pētnieces, Jūrmalas pašvaldību raksturo tas, ka vairākiem Jūrmalas vadītājiem amatu nācies atstāt pret viņiem uzsākta kriminālprocesa dēļ. Eksperti kā iemeslu šādai nestabilitātei Jūrmalā min lielās ekonomiskās intereses.

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) skaidro – lai gan korupcijas riski pastāv ikvienā valsts vai pašvaldības iestādē, jāņem vērā, ka Jūrmalai – ar vieniem no lielākajiem finanšu resursiem un  īpaši aizsargājamas dabas teritorijām tās paspārnē – ir “salīdzinoši vairāk riskam pakļauto jomu un procesu”. Ņemot to vērā, Jūrmalai ir lielāka iespējamība reāliem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem.

Nerealizēto ideju pilsēta 

“Es ceru un esmu pārliecināts, ka politiskajai videi ir jāmainās. Ir jānāk jaunai paaudzei un jānāk tādiem kā mums. Tādiem, kas ir dzīvojuši, mācījušies, strādājuši ārzemēs, kuri ir redzējuši, kā citur notiek, kuriem pagātnes mantojums nevelkas līdz,” skaidro Zamurs. Viņa ieskatā ir jāizskauž korupcija pilsētā.

Zamurs ar savu biedrību “Jūrmala Eiropas pilsēta” veido Jūrmalas pretkorupcijas plānu. Biedrība lūdz iedzīvotājus aizpildīt iedzīvotājus anketu par korupcijas uztveri Jūrmalā. “Tā kopējā noskaņa jāsaka, ka ir bēdīga,” iepazīstoties ar pirmo anketu rezultātiem, secina Zamurs. “Es laikam gaidīju kaut kādas atblāzmas, ka ir labāk nekā gaidīts, bet ir sliktāk.”

“Jūrmalā valda bezspēcības sajūta,” skaidro jaunais politiķis. “Es Jūrmalu saucu par nerealizēto ideju pilsētu.” Jūrmalas mēra amata kandidāta ieskatā ir jāļauj cilvēkiem un biznesam realizēt savas idejas pilsētā, lai izvairītos no guļamrajona likteņa.

Cik vien tas ir pašvaldības atbildībā, Jūrmalas pilsētas dome atbalsta jaunos uzņēmējus, uzsver Sproģe. Jau vairāk nekā 10 gadus pašvaldība sadarbojas ar Jūrmalas pilsētas Uzņēmēju konsultatīvo padomi, kurā ir pārstāvēti pilsētai svarīgu nozaru uzņēmēji. Padomē arī darbojas mentori jaunajiem uzņēmējiem.

Viens no jaunajiem uzņēmējiem ir Raitis Stūrmanis, ko portāls “Delfi” satiek Jūrmalas biznesa inkubatorā.  Gada sākumā atvērtajā inkubatorā jūrmalnieks ar komandas biedriem strādā pie pludmales termināļa “Beach locker” prototipa izveides.

Jaunie uzņēmēji vēlas risināt problēmu, ar ko atpūtnieki regulāri saskaras, proti, nav iespējams droši aiziet nopeldēties, nebaidoties no garnadžiem. 

Jūrmala būs pirmā pilsēta, kuras pludmalē jaunieši ierīkos mūsdienīgu mantu glabātuvi, kas strādās ar pirkstu kapilāru skeneri. “Tas ir aptuveni kvadrātmetru liels, divus metrus augsts termināls, kurā gandrīz 100 cilvēki var paglabāt savas mantas. Tas darbojas uz rotācijas principa –  tāpat kā bulciņu veikalā bulciņas griežas uz riņķi,” atklāj Stūrmanis.

Uzņēmuma mērķis ir ievirzīt mantu glabāšanas jomu 21. gadsimtā, jo “tā ir pēdējā tehnoloģiju joma, kura vēl ir aizvēsturiska”.

Plānots, ka šovasar pirmo prototipa termināli izvietos Jūrmalā. “Gribējām sākt šeit, varbūt tas ir tīri sentimentāli, ja es esmu jūrmalnieks, man gribas savai pilsētai darīt labu. Es ticu, ka iestādes kā inkubators, jaunas tehnoloģijas, kaut kas svaigs Jūrmalai var ļoti daudz palīdzēt un atvilkt uz Jūrmalu cilvēkus no Rīgas,” stāsta jaunais uzņēmējs. “Jūrmala varētu kļūt par modernu kūrorta pilsētu, varbūt par modernāko pasaulē.”

3. jūnijā Latvijā notiks republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas. Jūrmalniekiem būs jāievēl 15 deputāti. 2013. gadā Jūrmalas domes vēlēšanās piedalījās 49,8% no balsstiesīgajiem.


Sociālekonomiskie rādītāji
Karte
Ziņas

Izvēlies pašvaldību

Atrodi sev interesējošo no 119 Latvijas pašvaldībām un izpēti, cik veiksmīgi vai ne ir tās ekonomikas, kopienas un labklājības rādītāji!

Pašvaldību saraksts

Uz sākumu