Reportāžas:

Rēzekne

Austris Antons
Uz sākumu
Reportāža

Uz domi ar koncertu

Rēzeknē vēlēšanās pirms četriem gadiem pārliecinoši uzvarēja “Saskaņa”, saņemot gandrīz 50% balsu un arī gaidāmajās vēlēšanās tai ir visi priekšnosacījumi varas saglabāšanai. Mērs ar labo darbu sarakstu, stabils krievvalodīgo elektorāts, grandiozas būvniecības ieceres, “latvisko partiju” sadrumstalotība. Tomēr, vai Aleksandra Bartaševiča vadītās Rēzeknes kurss ir tik nevainojams? Oponenti norāda uz autoritārismu un tēriņiem sevis reklamēšanai – īsi pirms vēlēšanām pilsētniekus bezmaksas koncertā priecēšot Laima Vaikule, bet kopš aprīļa ieviests bezmaksas sabiedriskais transports.

Jānis Bagātais, DELFI žurnālists

Kad apmeklē Rēzekni, rodas divējādas sajūtas. Kultūras objekti, pilsēta ar pierobežas iespēju potenciālu, centrālās ielas ir nesen izremontētas un būvlaukumos top jauni atpūtas objekti, tomēr tikai pārdesmit metrus nostāk ir izdangāti piebraucamie ceļi un spocīgas padomju rūpniecības gigantu kādreizējās ēkas. Turklāt bezdarba līmenis pilsētā ir 15% un Rēzekne saņem miljonos eiro mērāmu “piešprici” no pašvaldību izlīdzināšanās fonda. 

Rēzekne velta milzu pūles Eiropas Savienības naudas apguvei un megaprojektiem. Viena no iecerēm – SPA viesnīca ar 100 numuriņiem, pilsētai kļūstot par reģiona tūrisma flagmani ar tūristu plūsmu no Krievijas un Baltkrievijas. Tāpat iecerēts olimpiskais sporta centrs ar vaļējo peldbaseinu.

Tikmēr par varu Rēzeknē 3. jūnijā cīnīsies aptuveni desmit saraksti, apvienojot gan vietējos, gan reģionālos, gan arī visas Latvijas mēroga politiskos spēlētājus. “Delfi” Rēzekni apmeklēja marta beigās un tikās ar pilsētas vadību, politiskajiem oponentiem un uzņēmējiem, lai noskaidrotu, kāds tad ir pilsētas esošais kurss.

Pilsētai nepieciešams restarts

Ja tu Rēzeknē esi opozīcijā, tad uz visiem četriem gadiem. Tā var raksturot vairāku domes deputātu ikdienu. Viens no tiem – jauns uzņēmējs Vjačeslavs Dubovskis, kurš neslēpj savas ambīcijas vadīt pilsētu un “pagriezt Rēzeknes kursu no padomiskā uz progresīvo un mūsdienīgo”. Vēlēšanās Rēzeknē startēšot trīs partiju – Latvijas Reģionu apvienības, partijas “Latvijas attīstībai” un “Alternative” – kopīgs saraksts, kura līderis būs Dubovskis. “Mēs esam aktīvu rēzekniešu grupa, ap 20 cilvēkiem, puse no saraksta, tāpat kā es, būsim bezpartejiski. Mēs esam savas nozares speciālisti, kas saprot, kas nepieciešams pilsētai,” uzsver Dubovskis.

"Rēzeknē mēs nevarēsim dabūt zāli “Gorā” vai kultūras namā, vai arī saskaņot aģitācijas pasākumu uz ielas, jo to mums viennozīmīgi neļaus."Uzņēmējs un deputāts Vjačeslavs Dubovskis

Taujāts, kāds būs viņu piedāvājums, politiķis pārliecinoši uzsver: “Dosim progresīvo redzējumu par Rēzeknes attīstību. Esmu IT nozares speciālists, rakstu doktora disertāciju un redzu Rēzeknes attīstību pavisam citādāk, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, zinātni kā bāzi. Tāda zinātne kā urbanistika šeit netiek pielietota. Es kā jauns cilvēks vēlētos jaunu redzējumu – progress ir ziņojums, kuru mēs sūtām. Parasti politiķi paļaujas uz emocionālo līmeni, mēs balstīsimies uz faktiem.”

Vjačeslavs Dubovskis. Foto: privātais arhīvs             

Arī savu kampaņu viņi pielāgošot esošajai situācijai. Uzsvars vēlēšanās būšot uz sociālo tīku “Facebook”, jo tur esot lielāka atdeve, bet “Twitter” Rēzeknē nestrādājot.  Masu pasākumus gan nebūšot iespējams organizēt, jo pilsēta tos nesaskaņos. “Rēzeknē mēs nevarēsim dabūt zāli “Gorā” vai kultūras namā, vai arī saskaņot aģitācijas pasākumu uz ielas, jo to mums viennozīmīgi neļaus. Arī iepriekšējās vēlēšanās mums tādas iespējas nebija,” sūrojas deputāts.

Dubovskis norāda, ka viņu rocība ir pretēja valdošās varas iespējām. “Liels bezmaksas koncerts pie mums notiek ik reizi, kad notiek vēlēšanas. Pirms iepriekšējām vēlēšanām pie mums bija Poļina Gagarina, šoreiz Laima Vaikule. Viņi šoreiz liek uzsvaru uz vecākiem vēlētājiem,” savu politisko oponentu plānus vērtē Dubovskis.

Varas piramīda

Šo pieņēmumu apliecinot arī statistikas dati. Rēzeknē vecuma grupā 18-25 gadi ir nepilni 2000 iedzīvotāji,  bet pensionāri esot ap 12 tūkstošiem, tāpēc viegli esot atbildēt, uz kuriem esošā administrācija strādās, “stāstot pasakas”, pārliecināts opozicionārs. Viņš gan nezaudē optimismu, jo tic, ka pensionāri sapratīs, ka pilsētā jādzīvo viņu bērniem un mazbērniem, tāpēc balsos par progresu.

“Mēs savu informāciju nogādāsim, viņiem paliks izvēles iespējas,” sola politiķis. “Man pašmērķis nebija politika, es kā IT uzņēmējs labi jutos arī bez politikas, bet es redzu – ja mēs neattīstīsim manu dzimto pilsētu, būs traki,” stāsta Dubovskis, kurš pilsētas nākotnes perspektīvas redz, attīstot augstās tehnoloģijas un piesaistot IT biznesu.

Taujāts, kāda ir mēra Bartaševiča saimniekošana, opozicionārs ir skarbs: “Četrus miljonus eiro Rēzekne saņem no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Vidējā alga pilsētā aug, bet Rēzeknes vidēja alga aug mazāk, nekā vidēji Latvijā. Katru gadu mēs par 2% atpaliekam no visas Latvijas. Uzņēmumu skaits uz 100 iedzīvotājiem ir zems, bet bezdarbs ir 15,7%. Bija arī 21%, bet tas samazinājās, jo cilvēki izbrauca.”

Vaikules koncerts izmaksās 50 tūkstošus eiro un būs pirms pašām vēlēšanām, bet to naudu var ieguldīt praktiskās lietās, lai pilsēta būtu skaistāka,” stāsta Korsaks

Viņam neesot pieņemami, ka par budžeta ieņēmumiem pašvaldība nopietni tā arī nedomājot. Bet ar izdevumiem gan viss esot “kārtībā”  – bezmaksas koncerti, bezmaksas laikraksts “Rēzeknes Vēstnesis”, bezmaksas transports iedzīvotājiem, ironizē Dubovskis. Viņš piekrīt, ka skolniekiem un pensionāriem bezmaksas transports jānodrošina, bet ne jau tā, kā tagad, kad pilsētā par velti var braukt gandrīz visi iedzīvotāji.

Dubovska teikto apliecina vēl viens opozicionārs – ārsts Jāzeps Korsaks. Pirms četriem gadiem viņš tika ievēlēts domē no partiju apvienības, kuru veidoja Latgales partija, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Reformu partija, Latvijas Zaļā partija un "Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība”.

“Mani uzskati par pilsētas attīstību nesaskan ar “Saskaņas” bloka uzskatiem. Bezdarbs pilsētā saglabājas augsts. Jaunu darba vietu radīšana nav būtiski palielinājusies, bet darba vietu skaits samazinājies. Pašvaldības policijas iznīcināšana, kultūras nama reorganizācija. Nauda tikai sevis reklamēšanai, bet attīstībai netika virzīta,” viņš stāsta.

“Tevi vienā brīdī var atlaist, nepaskaidrojot. Tev par katru soli jādomā, vai patiks tētiņam. Tas pats par pašvaldības policijas priekšnieku – viņš ar tiesas spriedumu atjaunojās darbā un rezultātā likvidēja policiju. Tikai, lai tiktu no cilvēka vaļā,” par esošo varas piramīdu pašvaldībā stāsta Korsaks, kurš pats savulaik līdzīgi esot atbrīvots no Rēzeknes slimnīcas galvenā ārsta posteņa. Vēlāk tiesa to atzinusi par nepamatotu lēmumu.

Baseina būvlaukums. Foto: DELFI

Taujāts par politiskajiem plāniem, viņš uzsver, ka arī šoreiz veidošot apvienību, kuras pamatkodols būs līdzīgs kā iepriekš – Nacionālā apvienība, būs arī Latgales partija un “Vienotība” ar dažiem cilvēkiem. Mēra kandidāts būšot Edmunds Teirumnieks, kurš pirms četriem gadiem bija otrs deputāts, kurš kopā ar Korsaku tika ievēlēts no viņu saraksta.

“Bezmaksas avīze “Rēzeknes Vēstnesis”, kura iznāk latviešu un krievu valodā, tiek pasniegta kā labums iedzīvotājiem, kas skaidros domes lēmumus, piesaistīs tūrismu. Bet tur stāsta par labajiem pašvaldības darbiem. Vaikules koncerts izmaksās 50 tūkstošus eiro un būs pirms pašām vēlēšanām, bet to naudu var ieguldīt praktiskās lietās, lai pilsēta būtu skaistāka,” stāsta Korsaks.

Baseins vasaras izpriecām

Pilsētā jau sākta vērienīga vaļējā peldbaseina celtniecība. Korsaks ir skarbs:  “Cik daudz to varēs izmantot? Tikai pāris mēnešus vasarā. Un, ko cilvēks izvēlēsies – peldēties baseinā ar hlorētu ūdeni, vai apkārt esošajos ezeros?  Neviens mums arī nevarēja pateikt, cik izmaksās vaļējā baseina uzturēšana. Ceļ celtniecības pēc, bet vajag padomāt piecus gadus uz priekšu. Nav ilgtermiņa skatījuma – ir nauda, davai, mēs celsim!”

Baseinu būvē mēra Bartaševiča ģimenei piederoša būvfirma “Latgalija”– vēl viena pilsētas iezīme. Kā norāda vairāki pilsētā sastaptie uzņēmēji, šis uzņēmums regulāri saņemot pašvaldības pasūtījumus. Vēlāk, papētot gan Iepirkumu uzraudzības biroja, gan “Lursoft” datus, secināms, ka “Latgalija” ir viens no lielākajiem un pelnošākajiem reģiona uzņēmumiem un regulārs reģiona iepirkumu uzvarētājs.

Korsaks stāsta, ka viņam nav pieņemams arī pilsētas vadības izvēlētais darbības fokuss. “Ja skatās komandējumus, kur dodas priekšsēdētājs, darbinieki, tad lielāka sadarbība ir ar Krieviju un Baltkrieviju. Jā, ar šīm valstīm arī ir jāsadarbojas, bet tendence uz Eiropas Savienību pavisam nav. Varbūt pie vainas valodas prasmes, vai nav izpratnes. Četru gadu laikā neviens no opozīcijas netika piesaistīts,” norāda opozicionārs.

Taujāts, vai ir arī kāds taustāms rezultāts no šiem braucieniem, Korsaks ir lakonisks – Rēzekni apmeklē šo valstu pārstāvji, bet nav iespējams pateikt, kas radīts no sadarbības. “Jau pirms iepriekšējām vēlēšanām Bartaševičs paziņoja, ka investori no Krievijas gatavi šeit būvēt atomelektrostaciju” ironizē Korsaks.

Foto: DELFI


Bartaševičs: Ir ar ko lepoties

Aleksandrs Bartaševičs Rēzeknes domi vada kopš 2009. gada. Ar “Delfi” viņš tiekas savā kabinetā, ir draudzīgs un pārliecināts par savu nākotni. Tikko kā arī parakstīts pirmais sadarbības līgums ar vietējo uzņēmumu par atlaižu sniegšanu “Rēzeknieša kartes” īpašniekiem – līdzīgai atlaižu programmu kā Rīgā, kas kartes īpašniekam ļauj braukt par velti sabiedriskajā transportā un saņemt atlaides dažādās tirdzniecības vietās.

Bartaševics uzsver, ka šis viņam esot saspringts laiks, taču nevis vēlēšanu dēļ, bet gan tāpēc, ka tuvojas daudz pasākumu: “Rēzeknē 5. maijā gaidāmas plašas svinības saistībā ar Latgales kongresa simtgadi, viesos brauks amatpersonas, prezidents, premjers, parlamenta vadītāja. Neatceros, kad mums būtu bijusi tik liela uzmanība.”

"Nav pamata mainīt līderus, jo nav kauns stāstīt par mūsu izdarīto Rēzeknē, ir ar ko lepoties."Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs

Ar neviltotu lepnumu viņš stāsta par pašvaldības iecerēm apgūt ES struktūrfondu naudu. “Būs aptuveni 50 projekti, daudz infrastruktūras projektu. Daži jau ir startējuši, citi vēl tiek gatavoti,” klāsta mērs.

Sadarbības līguma parakstīšana par atlaidēm “Rēzeknieša kartes” īpašniekiem. Foto: Rēzeknes dome

Un tas viss paralēli vērienīgiem kultūras pasākumiem, kurus šogad iecerējusi pašvaldība – vairākiem mūzikas festivāliem, kinofestivālam, pilsētas svētkiem.

Taujāts, vai vēlēšanās būs saraksta līderis, Bartaševičs uzsver: “Nav pamata mainīt līderus, jo nav kauns stāstīt par mūsu izdarīto Rēzeknē, ir ar ko lepoties. Rēzeknes iedzīvotāji sāk skatīties pavisam citām acīm uz savu pilsētu – pilsētai ir nākotne. Jā, pilsētā ir bezdarbs, bet mēs zinām, kā cīnīties – ar darbavietu radīšanu, kur palīgā nāks struktūrfondu nauda.” 

Bartaševiča politiskās ambīcijas arī saistās ar Rēzekni: “Atgriezties Saeimā – nekad! Tas ir sen pieņemts lēmums, es pametu Saeimu, jo uzskatīju, ka parlamenta opozīcijā strādāt vairāk nekā desmit gadus ir sarežģīti un neproduktīvi, un diezin vai kaut kas var mainīties.”

Viņš arī nepiekrīt, ka domes izvērstās aktivitātes būtu priekšvēlēšanu populisms, jo bezmaksas transports un “Rēzekniešu karšu” izsniegšana esot ekonomisks projekts, ne tikai sociāls – pašvaldība cer, ka deklarēto skaits palielināsies. “Jau šobrīd ir gandrīz 300 jaunu deklarētu personu un nākamgad varam nodrošināt lielākus budžeta ienākumus. Jā, mūs kritizē par populismu, bet šeit nav ne kripatiņas populisma, tie ir izsvērti un ekonomiski pamatoti soļi vienotam mērķim – lai pilsētas iekšējā dinamika vairotos. Plānojam 1000 deklarētu personu līdz gada beigām un to mēs sasniegsim, par to nav šaubu,” stāsta mērs, aizstāvot programmu, kurai novirzīti ap 350 tūkstošiem eiro.

"Jā, mūs kritizē par populismu, bet šeit nav ne kripatiņas populisma, tie ir izsvērti un ekonomiski pamatoti soļi vienotam mērķim – lai pilsētas iekšējā dinamika vairotos."Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs

Taujāts par atkarību no izlīdzināšanas fonda naudas, mērs oponē: “Daudzas Latgales pašvaldības saņem vēl lielākas kompensācijas. Tāda sistēma ir pieņemta valstī un mēs izmantojam sistēmas iespējas. Valstī uz pirkstiem var saskaitīt pašvaldības, kuras nesaņem kompensāciju no izlīdzināšanas fonda.”

Skaidrojot, kā pašvaldība nonākusi līdz iecerei par vaļējo peldbaseinu, mērs stāsta, ka konkrētajā teritorijā tiekot būvēta vērienīga sporta centra 3. kārta – taps slēgtais ledus laukums un izrēķināts, ka tā atdzesēšanai nepieciešamais siltums būšot pietiekams arī peldbaseinam. “Atklāts ir lētāks, turklāt tā būs kā izklaides vieta ar sauļošanās un atpūtas iespējām. Visā Latvijā baseini vasarā tiek slēgti profilaksei, mūsu baseins strādās vasarā, un tas radīs pieprasījumu, rīkosim sacensības. Vaļējais baseins ir arī pievilcīgs tūrisma attīstībai,” stāsta Bartaševičs.

Olimpiskā centra ieceres vizualizācija. Foto: Rēzeknes dome

Pašvaldība sākusi izvērtēt piedāvājumus apmēram 17 miljonus eiro vērtā olimpiskā centra izveidei. Te gan tiekot cerēts arī uz valdības finansiālu atbalstu, jo šis projekts būšot nozīmīgs visam reģionam.

Rēzeknes trumpis – tūrisms

Viens no Rēzeknes nākotnes fokusiem ir kļūt par reģiona tūrisma flagmani. “Mēs plānojam struktūrfondu naudu, top viesnīcas projekts ar lielu SPA centru, tas būs pilotprojekts, lai citi investori ar laiku pievērš uzmanību un būvē līdzīgus objektus. Tagad norit darbs pie tūrisma klastera veidošanas,” stāsta mērs.

Pusotra gada laikā pašvaldība iecerējusi sakārtot pilsētas teritorijā esošo Kovšu ezeru – tapšot celiņi, kempings, laivu stacija, bet krastmalā tiks būvēts restorāns. Tāpat pašvaldībai jau esot padomā investors no Krievijas, kurš teritorijas attīstībā varētu investēt vairākus miljonus eiro.

Tūrisms Rēzeknē

Rēzekni 2016.gadā apmeklēja 31 450 tūristi

No tiem 10 338 bija ārzemnieki

Ārzemju tūristu sadalījums pa valstīm:

- Krievija (2552)

- Polija (1518)

- Vācija (1146)

- Igaunija (918)

- Lietuva (895)

- Zviedrija (292)

- Čehija (291)

- Francija (312)

- ASV (146)

- Lielbritānja (176)

- Nīderlande (168)

-  Baltkrievija (216) u.c.

Avots: Rēzeknes dome

“Investorus nosaukt nevaram, jo ES programmas noteikumi paredz, ka pēc viesnīcas būvniecības tiek sludināts konkurss par nomu. Tad nomnieks iegulda līdzīgu summu projektā vai blakus projektos. Ar šo projektu plānojam nodrošināt 70-80 darbavietas. No mūsu puses investīcijas tiek lēstas ap 5 miljoniem eiro, no kuriem 15% būs jāpiesaista pašvaldībai. Mēs pētām tirgu,  projekts būs maksimāli pielāgots Latgales apstākļiem,” par iecerēm klāsta Bartaševičs.

Viņš ir pārliecināts – viss tapšot tuvāko trīs gadu laikā. Projektēšanas uzdevumā pašvaldība norādījusi, ka viesnīcai jābūt 100 numuriņiem, jo mazāku neesot jēgas būvēt.

Taujāts, kas dzīvos šajā viesnīcā, mērs ir pārliecināts par Austrumu tirgus perspektīvām. “Kādus klientus mēs redzam? Protams, ka no Krievijas un Baltkrievijas! Mums ir arī daudz tūristu no Polijas, ja analizējam esošās plūsmas, ir arī Vācija un Zviedrija. Lielākā daļa tūristu šobrīd ir no Latvijas, tāpēc plānojam vismaz pusi mainīt uz ārzemniekiem. Mūsu reģionā SPA pakalpojumi nav īpaši izplatīti, tāpēc redzam potenciālu,” stāsta Bartaševičs.

“Krievijas tūristi atbrauc uz Latviju, un, kas ir pirmais –  Rēzekne! Ja nodrošināsim kvalitāti, problēmu nebūs.” Taujāts, kas būs operators iecerētajai SPA viesnīcai, mērs vien norāda, ka “tur var ienākt kāds tīkla operators.”

Sankcijas un Krievija

Bartaševicu arī neapmierina esošā situācija saistībā ar sankcijām pret Krieviju. “Mūsu uzņēmējs ir tik rūdīts, ka viņš pielāgojas, bet, protams, tas ietekmē, neveicina attīstību. Tas neveicina lēmumus par labu Rēzeknei. Investori negatīvi skatās uz notiekošo, tas ir slikti, ka mēs nevaram rīkoties, vadoties no sava izdevīguma, vajadzībām.  Mēs rūpējamies, lai labi izskatītos partneru acīs, bet nerūpējamies par saviem uzņēmējiem.”Taujāts, vai sankcijas būtu jāatceļ, mērs ir tiešs: “Manuprāt, jā, protams!  Pievienojoties ES vai ASV sankcijām – vai mēs vairojam savu drošību? Diez vai. Vai mēs palīdzam uzņēmējiem – nē, vai palielinām kopproduktu – nē.”

"Pievienojoties ES vai ASV sankcijām – vai mēs vairojam savu drošību? Diez vai. Vai mēs palīdzam uzņēmējiem – nē, vai palielinām kopproduktu – nē."Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs

Foto: DELFI

“Mēs esam neatkarīga valsts, mums jārūpējas primāri par sevi, nevis par kādu citu.”

Mēru esot nogurdinājuši nebeidzamie jautājumi par Krievijas plāniem un iespējamo militāro konfliktu. “Mēģina pārliecināt, ka Putins neapstāsies. Pēdējā laikā nemitīgi uz šejieni ceļo ASV žurnālisti un viņi neprasa, viņi man stāsta, ka Putins uzbruks jums, vai nav bailes. Es atbildu, ka es tam vienkārši neticu un nekāda pamata uzbrukumam neredzu, bet viņi uzstājīgi mēģina pārliecināt, ka tūdaļ sāksies karš. Mums mēģina to karu pārdot.”

Kad taujāju, vai 3. pasaules karš nesāksies Rēzeknē, Bartaševičs ir kategorisks:  “Noteikti nē! Es uzskatu, ka tas ir tāds ideoloģiskais karš. Mēs varam būt ērts pamats kādam konfliktam. Cilvēkiem, kas mēģina šo konfliktu uzkurināt, nav interesants mūsu viedoklis par šo tēmu, viņiem atbildes ir gatavas.“

Taujāts, vai arī Rēzeknē daudz izšķir tā saucamais “nacionālais balsojums”, Bartaševičs apstiprina, ka viņu vēlētājs pamatā ir krievvalodīgais: “Mēs to labi zinām un mēģinām mūsu vēlētājam izdabāt. Tas gan nenozīmē, ka mēs neesam uzmanīgi pret jebkuru citu vēlētāju, jo saprotam – lai pilsēta labi attīstītos, nedrīkst dalīt iedzīvotājus.”

"Es atbildu, ka es tam vienkārši neticu un nekāda pamata uzbrukumam neredzu, bet viņi uzstājīgi mēģina pārliecināt, ka tūdaļ sāksies karš. Mums mēģina to karu pārdot."Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs

Pašvaldība arī lielu uzmanību pievēršot vietējo reliģisko konfesiju atbalstam, jo kristīgās vērtības esot svarīgas saliedēšanai un progresam. “Rēzekne ir integrēta pilsēta, mums konflikti neeksistē, mēs uz 9. maija svinībām varam nākt visas nacionalitātes, tāpat uz represēto piemiņas pasākumiem. Šajā ziņā mums tāds miers ir,” rezumē Bartaševičs.

Bizness Rēzeknē: ar piesardzīgu optimismu

Taujāta, kāpēc uzņēmējdarbībai izvēlēties tieši šo pilsētu, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) vadītāja Sandra Ežmale portālam “Delfi” uzsver, ka ģeogrāfiskais novietojums Austrumu pierobežā un vairāku tranzīta koridoru krustpunktā paver pieeju starptautiskiem tirgiem ar vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju Eiropas Savienībā un 275 miljoniem Krievijā un NVS valstīs.

RSEZ izvēlas gan lieli, gan vidēji un mazi uzņēmumi ar vietējo un ārvalstu kapitālu. Galvenās nozares – kokapstrāde, metālapstrāde, uzglabāšana un noliktavu pakalpojumi. “Apmēram trešā daļa no uzņēmumiem ir Latvijas kompānijas, piemēram, AS “Latvijas Finieris” meitasuzņēmums “Verems”, kurā kopumā ieguldītas investīcijas 54 miljonu eiro apmērā,” klāsta Ežmale. Savukārt ārvalstu kapitāla investīcijas nākot no dažādām valstīm, pat no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kuras “Taer fze” ieguldījis 1,7 miljonu eiro investīcijas RSEZ uzņēmumā “NewFuels”.  Tāpat pārstāvēts kapitāls no Zviedrijas, Kipras, Norvēģijas, Polijas, Krievijas.

Rēzeknes SEZ komercsabiedrība “VEREMS” RSEZ SIA, 2015. gads, foto no Rēzeknes SEZ pārvaldes arhīva, autors: J. Staris

Rēzeknes SEZ

SEZ uzņēmumu apgrozījums 2016. gadā – ap 78 miljoni eiro

Salīdzinot ar 2009. gadu apgrozījums pieaudzis par 53 miljoniem eiro

Lielākie darba devēji: „VEREMS” – 340, „LEAX Rēzekne”- 139, „Magistr Fiskevegn Group.MFG” – 87 nodarbinātie

RSEZ paspārnē pašlaik strādā 18 uzņēmumi. Katru gadu divi jauni uzņēmumi pievienojas, bet viens pārtrauc sadarbību.

“Nevajadzētu investīcijas dalīt kā Rietumu vai Austrumu kapitālu, jo pēc būtības tas ir starptautiskais kapitāls. Uzņēmumi, kas nāk no Krievijas, RSEZ izveido pirmo atbalsta punktu Eiropas Savienībā, savukārt Rietumu investīcijām bieži noteicošais ir tas, ka viņi tālāk skatās uz Krievijas tirgu,” stāsta Ežmale.

“Latvijā visas lielās transporta maģistrāles ir Rīgas virzienā, savukārt caur RSEZ iet tranzīta koridori, kas savieno Krieviju ar Eiropu un otrādi. Līdz ar to Rēzekne ir piemērotāka uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi šie koridori. Te ir konkurētspējīgākas izmaksas ražošanas uzsākšanai, zemāka darbaspēka samaksa  nekā Rīgā, bet infrastruktūras uzlabošanai plānoti lieli struktūrfondu līdzekļi,” turpina Ežmale.

Tikko ar RSEZ sazinājusies kāda Azerbaidžānas kompānija, kura izskata iespēju savu ražotni Ukrainā paplašināt citviet, un kā viena no vietām tiek vērtēta Rēzekne

Vienlaikus viņa atzīst, ka izaugsmes perspektīvas un investīciju piesaisti gan Latvijā, gan Eiropā pēdējos gados apgrūtinājusi politiskā nestabilitāte pasaulē.“

2016. gadā bija mazāka interese, arī informācijas pieprasījumu skaits bija mazāks. Šogad mums bijusi interese no Itālijas, Lietuvas, Krievijas. Pērn intereses no Krievijas uzņēmumiem gan bija maz,” stāsta Ežmale. Tāpat tikko ar RSEZ sazinājusies kāda Azerbaidžānas kompānija, kura izskata iespēju savu ražotni Ukrainā paplašināt citviet, un kā viena no vietām tiek vērtēta Rēzekne.

Specifiskais Latgales šarms

Tikmēr Rēzeknes Uzņēmēju biedrības vadītāja Aija Vanaga ieskicē, ka pilsētas ekonomikas pamats zināmā mērā ir publiskais sektors. Lielākais darba devējs ir Rēzeknes slimnīca, sākumskolas, pirmsskolas un vidusskolas. Ir arī lielie ražošanas uzņēmumi – “Rēzeknes gaļas kombināts”, tad seko kokapstrāde un metālapstrāde.

“Tendence, ko novērojam, ir tas, ka uzņēmumi iet uz robotizāciju, daudzi uzņēmumi piesaista fondu līdzekļus un paši robotizē darbu. Ja agrāk pie viena iecirkņa strādāja 10 cilvēki, tad tagad tikai divi,” stāsta Vanaga.

Foto: DELFI

Taujāta, kurās nozarēs Rēzeknē pašlaik uzsāk biznesu, Vanaga uzsver, ka  aktuāla ir mājražošana un amatniecība: “Tomēr nav sajūtas, ka cilvēki legalizētu savu darbību. Bija mikrouzņēmumu nodoklis, daudzi legalizēja, jo bija viegli, skaidri noteikumi, šobrīd atkal ir sajūta, ka ejam atpakaļ uz ēnu ekonomiku.” 

Daudzi rosoties, produkciju tirgo tirdziņos, bet savu darbību vienkārši nereģistrē. Vienlaikus viņa uzsver, ka viss nav nemaz tik slikti, jo cilvēki atgriežas, Rēzeknē lielu pienesumu devuši lielie infrastruktūras objekti, koncertzāle “Gors”, Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs “Zeimuļs”.  “Tev nav jābrauc uz Rīgu, lai saņemtu kvalitatīvu kultūras piedāvājumu, tu bērnam vari piedāvāt kvalitatīvu piedāvājumu, tāpat nekustamā īpašuma cenas ir salīdzinoši zemākas,” stāsta Vanaga.

Labs, izremontēts trīsistabu dzīvoklis esot nopērkams par 35 tūkstošiem eiro, mājas ap 50 tūkstošiem eiro. “Tev vairs nav nepieciešama Rīga, jo ar tehnoloģiju attīstību tu vari strādāt attālināti. Dzīves kvalitāte ir citādāka, īpaši ģimenēm ar bērniem,” uzsver Vanaga.

Kā Rēzeknes perspektīvākās nozares viņa min noteikta līmeņa ražošanu augsto tehnoloģiju nozarēs, kur labas iestrādes ir Tehnoloģiju akadēmijai. Savukārt tūrisms ir “laimes spēle” atkarībā no objektu satura.

“Uz kaimiņpilsētu fona mēs izskatāmies labi, jautājums, ko mēs piesaistām, kā skatāmies. Ar kultūras piedāvājumu Rēzekne nu ir ieguvusi modernu sajūtu. Rēzeknei ir ļoti specifisks latgaliskais šarms. Te ir cits kods, kas atšķir un iedod to Latgales sajūtu – fantastiska daba, cilvēki, viesmīlības deva, tas arī mūsu mārketings, kā mēs to varam pārdot,” rezumē uzņēmēja.


Sociālekonomiskie rādītāji
Karte
Ziņas

Izvēlies pašvaldību

Atrodi sev interesējošo no 119 Latvijas pašvaldībām un izpēti, cik veiksmīgi vai ne ir tās ekonomikas, kopienas un labklājības rādītāji!

Pašvaldību saraksts

Uz sākumu