Reportāžas:

Ventspils

Shutterstock
Uz sākumu
Reportāža

Mērs, kuram grūti pateikt nē

Ventspils tradicionāli pirmsvēlēšanu laikā piesaista iedzīvotāju uzmanību, nemainīgi liekot uzdot vienu un to pašu jautājumu – vai būs kāds kandidāts, kurš spētu no varas pozīcijām gāzt ilggadējo pilsētas galvu, miljonāru Aivaru Lembergu. Politologu prognozes par Lemberga šā gada sāncenša Ģirta Valda Kristovska izredzēm ir skeptiskas, bet pilsētnieki savās prognozēs dalās piesardzīgi.

Filips Lastovskis, DELFI žurnālists

Uzziņa, Ventspils:

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits: 35,9 tūkstoši

Bezdarbs: 6%

Trūcīgie iedzīvotāji: 3,6%

Auto skaits uz 1000 iedzīvotājiem: 273,3

2017. gadā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā pilsēta iemaksās – aptuveni 2 miljonus eiro

Domē 13 deputātu vietas, pašreizējais sadalījums:

- ‘Latvijai un Ventspilij’ – 9 vietas

- Saraksts ‘Politiskā partija ‘Reģionu alianse’, ‘Reformu partija’ – 2 vietas

- ‘Saskaņas centrs’ – 1 vieta

- ‘Vienotība’ – 1 vieta

Avots: CSP; NVA, CSDD, LM, RAIM

Lembergs pilsētas domi vadījis kopš 1994. gada pašvaldību vēlēšanām. Kopš 2007. gada prokuratūra, kas politiķi  apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros un citiem noziegumiem, kas saistīti ar interešu konfliktu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, viņam noteikusi vairākus aizliegumus, tostarp aizliegumu pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus.

Šo ierobežojumu Lembergs apgājis, dažus no tiešajiem mēra pienākumiem uzliekot pildīt vietniekiem. Praktiski viņš arvien ir  pilsētnieku ievēlēts deputāts un domes valdošās partijas "Latvijai un Ventspilij" frakcijas vadītājs, tādējādi saglabājot pilsētas galvas varas pozīcijas.

Likums, neskatoties uz prokuratūras apsūdzībām, Lembergam neliek šķēršļus kandidēt vēlēšanās, portālam "Delfi" skaidro Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Proti, personu loks, kuriem liegts kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ir noteikts Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 9. pantā. No šī vēlēšanu likuma panta izriet, ka kandidēt vēlēšanās nav atļauts tikai tām personām, kuras izcieš sodu cietumā un kuras ir sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

Savukārt, ja notiesājošs spriedums nav stājies spēkā, tad kandidēt vēlēšanās drīkst, un tā ir vēlētāju atbildība – izvērtēt deputātu kandidātu, partiju, partiju apvienību vai vēlētāju apvienību līdzšinējo darbību, reputāciju, un izlemt, vai atdot savu balsi vēlēšanās par to vai citu kandidātu. Lembergam tiesas process aizvien turpinās, un nav nekādu pazīmju, ka notiesājošs spriedums varētu stāties spēkā pirms pašvaldību vēlēšanām. 

Sadarbības memoranda parakstīšana. No kreisās Ģirts Valdis Kristovskis, Bruno Jurševics (NA) un Raimonds Kalniņš (LRA). Publicitātes foto

Konkurentos "Saskaņa", Kristovskis un "KPV LV"

Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kas norisināsies 3. jūnijā,  Lembergu no amata centīsies gāzt vairāki oponenti. Zināmākais no tiem ir Ģirts Valdis Kristovskis, kurš vadīs vairāku partiju apvienību. Kristovska vadībā vienotā sarakstā sākotnēji bija paredzēts startēt četrām partijām – Latvijas Reģionu apvienībai (LRA), "Latvijas attīstībai" (LA), "Vienotībai" (V)  un "Nacionālajai apvienībai" (NA).

Tomēr 3. aprīlī, atverot partijas biroju un parakstot sadarbības memorandu, pie kopējā galda nebija redzami LA pārstāvji.

Partiju apvienība, kuras oficiālā devīze ir "Ventspils atdzimšanai un uzplaukumam", skaidru atbildi nesniedz, kāpēc no sākotnēji plānotajām četrām partijām palikušas vien trīs, norādot, ka sadarbības partneru uzrunāšana aizvien ir procesā.

"Ja metodes netiks mainītas, neredzu, kā mēs varētu sadarboties."Ventspils mēra amata kandidāts, "Saskaņas" deputāts Vitalijs Trusevičs

Arī LA vadītājs Juris Pūce nevēlējās sniegt plašākus komentārus, piebilstot, ka saraksta veidošanas process partijai līdz galam nav bijis skaidrs.

Tāpat savu kandidatūru uz Ventspils mēra krēslu pieteicis "Saskaņas" deputāts Vitalijs Trusevičs.

Sarunā ar "Delfi" viņš norāda – lai gan ir gatavs sadarboties ar visām partijām, kas cenšas attīstīt pilsētu, pašreizējais domes sastāvs "Ventspilij un Latvijai" vadībā strādājot ļoti labi. Kristovska spēki arī esot centušies pārvilināt uz savām rindām kādu Ventspilī atpazīstamu "Saskaņas" deputātu. Šī atgadījuma detaļas Trusevičs atklāt nevēlas.

Kas kandidēs Ventspilī?

"Saskaņa" (16 kandidāti)

Partiju apvienība: NA, "Vienotība", "Latvijas Reģionu Apvienība" (16 kandidāti)

"Latvijai un Ventspilij" (16 kandidāti)

"Alternative" (13 kandidāti)

“No sirds Latvijai” (16 kandidāti)

"KPV LV" (4 kandidāti)

"Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" (6 kandidāti)

"Ja metodes netiks mainītas, neredzu, kā mēs varētu sadarboties," iespējamo darbu ar Kristovska partiju apvienību komentēja Trusevičs.

Vēlēšanās piedalīsies arī Artusa Kaimiņa vadītā "KPV LV", taču, neskatoties uz iepriekšējo informāciju, ka Kaimiņš pats varētu sacensties ar Lembergu, viņš tomēr nolēmis saglabāt Saeimas deputāta mandātu.

Līdz šim vienīgā publiskā aptauja par vēlēšanām pilsētā bijusi "Ventspilij un Latvijai" pasūtīta. Saskaņā ar "Latvijas faktu" 2017. gada februārī veiktās aptaujas rezultātiem gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Ventspilī savu balsi par politisko partiju "Latvijai un Ventspilij" atdotu 40% ventspilnieku, kas ir par 5,8 procentpunktiem vairāk nekā pērn novembrī veiktajā aptaujā (34,2%). 38% respondentu pauduši, ka vēl nav izlēmuši, par ko balsot, nevis norādījuši gatavību savu balsi vēlēšanās atdot par citu politisko partiju. Pārējām konkurentu partijām reitings esot neliels, vien "Saskaņa" pārvarot 5% barjeru.

Aptauja veikta pirms Kristovska paziņojuma par kandidēšanu vēlēšanās. Partijas birojā uz vairākkārtējiem portāla "Delfi" lūgumiem publiskot to, kāda un cik liela bija aptaujas izlase, kā arī to, kā tieši ventspilniekiem tika formulēti jautājumi, atbilde netika sniegta.

Pēc portāla “Delfi” rīcībā esošas aptaujas datiem, kas iegūti aprīļa beigās, ja vēlēšanas notiktu šajā laikā, “Latvijai un Ventspilij” iegūtu 32,2% balsu, Kristovska vadītā partiju apvienība – 11,8%, “KPV LV” saņemtu 4,3%, bet “Saskaņa” – 4,1%. Savukārt 42,4% vēl aizvien nav izlēmuši, par kuru partiju balsot.

Gangsteris un no Ventspils aizmukušais

Abi galvenie pilsētas mēra amata kandidāti, Lembergs un Kristovskis, publiski cenšas viens otru diskreditēt. Kristovskis intervijā Lembergu sauc par gangsteri, tikmēr Lembergs preses konferencē, kuru apmeklēja arī "Delfi",  uzsver, ka Kristovskis aizmucis no Ventspils deviņdesmitajos, kad pilsētas infrastruktūra bijusi nesakārtota, bet tagad nolēmis atgriezties jau sakārtotā vidē.

Jaunizveidotās partiju apvienības vadītājs sarunā ar "Delfi" sākumā par Lembergu izsakās pieklājīgi, taču, sarunai ieilgstot, kļūst arvien atklātāks un asāks. Viņš skaidro, ka partiju apvienības cerības vēlēšanās balstās uz to, ka izdosies ventspilniekus pārliecināt par izniekotām pilsētas attīstības iespējām un arvien zemākiem ostas kravu apgrozījuma rādītājiem, kas pieļauti Lemberga neprasmīgās, gangsterim raksturīgās vadīšanas dēļ.

Lembergs gan pārmetumus par neprasmīgu ostas pārvaldību noraida, teikdams, ka cilvēki, kas pārmet brīvostas pārvaldei kravu nepiesaistīšanu, vēl dzīvo padomju laikos, bet, atbildot uz pārmetumiem par to, ka pašvaldība nepiesaista ostai kravas, viņš uzsver, ka visi termināļi ir privāti uzņēmumi un katrs pats rūpējas par sava darba apmēru.

Ventspils ostas termināļos 2016. gadā pārkrauti 18,8 miljoni tonnu kravu, kas ir par 16,44% mazāk nekā 2015. gadā.  Skaidrojot apgrozījuma kritumu, Lembergs vērš uzmanību uz īpaši sliktiem "Ventspils tirdzniecības ostas", "Ventbunkera", "Kālija parka" un citu Rudolfa Meroni pārvaldīto uzņēmumu rezultātiem, kā arī neprasmīgu saimniekošanu.

Pēc Kristovska teiktā, kopš Lemberga izteikumiem par to, ka NATO ir okupanti, Ventspils ir melnajā sarakstā: "NATO kopš tā laika neizmanto Ventspils ostu, lai sūtītu kravas uz mācībām, kas notiek Latvijas teritorijā vai Baltijas valstīs. Tā ir informācija, kuru esmu pārrunājis ar kravu pārkraušanas centra "Noord Natie" speciālistiem. Viņi pašlaik cenšas atjaunot šos sakarus".

Vienlaikus politiķis kampaņā gan cenšas izvērst pārmetumus ne tikai par ostas darbu, bet arī  Lemberga pārvaldības stilu kopumā – pilsēta esot izšķērdīga un "dzīres mēra laikā" apliecina tāds rādītājs kā ir teritorijas attīstības indekss. "Atšķirībā no visām pārējām Kurzemes pilsētām, Ventspilī tas turpina iet uz leju. Tā ir vienīgā pilsēta Kurzemē, kurai 2013., 2014. un 2015. gadā ir noturīga lejupslīde. Tas diezgan dramatiski."

"Neapšaubāmi ir sajūta, ka tiek pārmaksāts. To varētu salīdzināt ar to, ka vienam kvadrātmetram bruģa Ventspilī un vienam kvadrātmetram bruģa Kuldīgā ir divi dažādi izcenojumi, varat tikai minēt, kurš ir tas dārgākais," saka Kristovskis, atzīstot, ka pagaidām vēl bruģa cenas gan neesot noskaidrojuši, bet kampaņas laikā tas tiks paveikts.

"Ir jāsaprot, ka vienā pilsētā, kur pie varas daudzus gadus ir viens cilvēks, viss ir atkarīgs no tā, vai šim cilvēkam ir labs vai slikts garastāvoklis, vai viņš no gultas izkāpj ar labo vai kreiso kāju."Ventspils mēra amata kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis

"Ja Ventspilī nebūtu pieejami Eiropas Savienības līdzekļi, dažādi ostas rūpnīcu lieli maksājumi jeb tā saucamie dāvinājumi pilsētas budžetā, tad jāsaka, ka pilsēta un visi rādītāji, kas ir atkarīgs no pilsētas pārvaldības, ir viduvēji," skaidro Kristovskis.

"Ir jāsaprot, ka vienā pilsētā, kur pie varas daudzus gadus ir viens cilvēks, viss ir atkarīgs no tā, vai šim cilvēkam ir labs vai slikts garastāvoklis, vai viņš no gultas izkāpj ar labo vai kreiso kāju. Un zinot to, kā tas notiek, situācija ir dramatiska. Man jau nav jāsaka, ka viņš ir smagos noziegumos apsūdzētais, to saka starptautiskā vidē, tostarp kompānijas, kas sadarbojas ar Ventspili. Ir vesela virkne kompāniju, kas saka, ka nevēlas sadarboties ar Ventspili, jo tur ir tādas prasības kā dāvanas. Ja šāda grupa 30 gadus vada pilsētu,  tas vienkārši ir destruktīvi sabiedrībai. Vesela paaudze Ventspilī ir izaugusi, domājot, ka Ventspils pārvaldes metodes ir normālas."

Cenšas pārliecināt ar avīzēm

Nozīmīga loma vēlēšanu laikā ir medijiem, un reklāmas kampaņām abi galvenie Ventspils mēra amata kandidāti cenšas izmantot plašus resursus. Ventspils domes tā dēvēto preses konferenču video, kurās redzams, kā Lembergs atklāti piemin pirmsvēlēšanu laiku un stāsta, kā Kristovskis savulaik aizmucis no Ventspils, publiski redzams domes mājaslapā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc vairāku nedēļu klusēšanas portālam “Delfi” atbildēja, ka KNAB par minētajiem video uzsācis pārbaudi, un, kamēr tā nav pabeigta, neesot iespējams pateikt, vai tā ir administratīvo resursu izmantošana.

Sadaļa "Meli par Ventspili" pilsētas domes mājaslapā. Foto: DELFI

Domes mājaslapā arī izvērsta sadaļa "Meli par Ventspili", kurā plaši kritizēti un it kā atspēkoti medijos izskanējušie nepatiesie fakti, kā arī Kristovska citāti un publiski pieminētie fakti saistībā ar Ventspili. 

Reģionālajā laikrakstā "Ventas Balss" galvenokārt atrodami Lembergu slavinoši, bet Kristovskim neglaimojoši vēstījumi. Avīzes galvenā redaktore Gundega Mertena no plašāka komentāra portālam "Delfi" atteicās, norādot, ka arī iepriekš Rīgas žurnālistiem skaidrojusi laikraksta darbību un uzsvērusi, ka pilsētas dome avīzes darbu nekad nav ietekmējusi un neietekmēs, taču viņas skaidrotais palicis nesadzirdēts. "Patiesība nevienu neinteresē," saka Mertena.

Neoficiālās sarunās vairāki bijušie laikraksta darbinieki apstiprina, ka  Mertena avīzi vada ar pārliecību, ka Lembergs ir labākais iespējamais pilsētas mērs Ventspilij, tāpēc žurnālistikas normas, visticamāk, pārkāpj nevis tiešas domes ietekmes dēļ, bet gan savas iekšējās pārliecības dēļ.

Bijušo darbinieku teikto apliecina Mertenas sacītais martā notiekošajā preses konferencē, kas notika domes telpās. Mertena, uzdodot Lembergam jautājumu par Kristovski, piemin: "Mēs, laikraksts, neiesim publicēt kaut kādu cilvēku, kas nez no kurienes ir atradies savās dzimtajās mājās."

Iepirkumu un uzraudzības biroja (IUB)  mājaslapā atrodama informācija, ka informatīvo pakalpojumu sniegšanai 2017. un 2018. gadā vietējā laikrakstā "Ventas Balss" dome  paredzējusi 369 066 eiro.

Pēdējo desmit gadu laikā laikraksts no domes par informatīvo pakalpojumu sniegšanu oficiāli saņēmis aptuveni 1,6 miljonus eiro

Laikraksta "Ventas Balss" redakcija. Foto: DELFI

Pēdējo desmit gadu laikā laikraksts no domes par informatīvo pakalpojumu sniegšanu oficiāli saņēmis aptuveni 1,6 miljonus eiro. Pēdējos gadus ik gadu izmaksāti 170 tūkstoši, bet trīs reizes – 2007. gada nogalē, 2013. un 2017. gadā – nolemts samaksāt uzreiz par diviem gadiem. Iespējams, sakritības dēļ visi dubultie maksājumi veikti par laika periodiem, kuros paredzētas pašvaldību vēlēšanas.

Marta sākumā pilsētā parādījies jauns laikraksts "Ventspilnieks.lv". Tāpat ar identisku nosaukumu darbu uzsāka portāls, kura galvenā redaktore ir Ilona Bērziņa, bet raksti galvenokārt publicēti anonīmi. Bērziņa portālam "Delfi" to skaidro ar rūpēm par žurnālistu drošību.

Viņa apstiprina, ka lielākie avīzes sponsori nāk no tā dēvēto Lemberga oponentu puses, proti, no uzņēmumiem, kurus pārvalda Rūdolfs Meroni.

"Mūsu mērķis ir veicināt pilsētas izaugsmi ilgtermiņā, un, vadoties no šī skatpunkta, arī atspoguļot notikumus, paust ekspertu un ventspilnieku viedokļus un rosināt diskusijas par mums visiem labāku Ventspili," skaidro Bērziņa.

Portālā un avīzē galvenokārt atrodami Kristovska vadītās apvienības kandidātu paustie viedokļi un intervijas, kas tikpat kā netiek nodrošinātas ar partijas "Latvijai un Ventspilij" pārstāvjiem.

Intervijā ar "Delfi" Kristovskis izteicās, ka "tagad arī mums ir avīzīte". Kā oficiālais izdevējs un īpašnieks tiek norādīta Rīgā reģistrēta biedrība "Par taisnīgumu un atklātību".

Anonimitāte un harisma

"Redziet, ja jums uz galda priekšā stāvēs violets galdautiņš, bet Lembergs teiks, ka tas ir baltā krasā, tad, ziniet, tas tik tiešām ir baltā krāsā. Viņam ir ļoti grūti pateikt nē, praktiski neiespējami. Ja pateiksiet nē, tad būs naids ar trīs burtiem c galā,"  sarunā ar portālu "Delfi" stāsta Ilze (vārds mainīts), viena no Ventspils nevalstisko organizāciju dalībniecēm, kas vēlējās palikt anonīma. Savu vārdu, runājot par Lembergu un viņa oponentiem, publiskot nevēlas vairāki portāla "Delfi" uzrunātie ventspilnieki. "Mums šeit vēl arī jādzīvo," saka Ilze.

Atklātāk runā seniori no Ventspils pensionāru biedrības "Liedags", kas, neskatoties uz to, ka biedrība atrodas pašvaldības finansētās telpās, kur iepriekš bijis "Latvijai un Ventspilij" birojs, gatavi pateikt arī kādu kritisku komentāru par pilsētas domes un Lemberga darbu.

Biedribas "Liedags" pārstāves Līvija Bergmane, Marija Kuzmane un Dzintra Rollande. Foto: DELFI

"Mēs esam iesnieguši domē iesniegumu un lūguši, lai virs 75 gadu vecuma pensionāriem ļautu šeit par velti izmantot sabiedrisko transportu. Šī gan nav pirmā un vienīgā prasība," sarunā ar "Delfi" saka biedrības vadītāja Marija Kuzmane, norādot, ka ir ļaudis ar 140 eiro pensiju.

Kuzmanes kolēģes no biedrības uzsver, ka primārās pensionāru problēmas Ventspilī saistītas nevis ar vietējo pārvaldību, bet gan ar valsts veselības aprūpi un pensiju apmēru.

"Te pensionāriem ne Lembergs, ne Kristovskis nepalīdzēs, tas ir risināms tikai valsts līmenī," uzskata Līvija Bergmane. Norādot uz vairākiem lieliem graustiem pilsētā, viņa gan atzīst – nav tā, ka pašvaldībā viss būtu perfekti. Arī Kuzmane vērš uzmanību, ka ārpus pensiju un veselības aprūpes jautājumiem, kas būtu jārisina valsts līmenī, daudzie grausti uztrauc pilsētas iedzīvotāju prātus. 

"Savulaik kolēģi pensionāru federācijā teica – re, kur tu no tās bagātās Ventspils. Tas mani tā kaitināja, man prasīja: "Pasakiet lūdzu, kā jums tur tajā bagātajā Ventspilī… jums taču tur visu uz paplātes atnes!" Es tad sacīju, pagaidi, pagaidi, mums cenas ir augstākas nekā tādā Saldū, Liepājā, Talsos vai Kuldīgā. Bet pensijas mums visiem vienādas. Skolotājiem algas ir tādas pašas un ārstiem tādas pašas!"

Uz jautājumu, vai, saņemot pašvaldības piemaksas Lieldienās, Jāņos, Ziemassvētkos, pilsētas pensionāri netieši tiek pierunāti balsot par vadošo partiju, Bergmane atbild noliedzoši.

"Es nezinu, domāju, ka tas nav rādītājs. Nevarētu tā teikt, ka pensionāri Ventspilī ir nopirkti," saka Bergmane.

Biedrības pārstāves Kristovski dēvē par Ģirtiņu un skaidro, ka Ventspilī Kristovsku dinastiju labi zinot, tāpēc Lemberga pārmesto, ka politiķis ir no pilsētas aizbēdzis, diez vai kāds uztvers nopietni."

Es palasīju par viņu avīzē, viņš mācījies augstskolā Londonā, Parīzē, Ņujorkā. Viņam bija maģistra grāds ekonomikā pēc kaut kādas izcilās programmas," vērtē Bergmane, piebilstot, ka gan jau Kristovskis domē tiks, bet vismaz šajās vēlēšanās Lembergu, visticamāk, mēra krēslā nenomainīs.

Līdzīgi domā Kuzmane, sacīdama, ka Lemberga harismai un spējām ir grūti pretoties.

"Pati dzīvoju Ventspilī kopš 2009. gada, un kolēģi, kuri šeit ir ilgāk, mani ir audzinājuši par to, kā ar viņu runāt. Man ir tāds raksturs – kas iekšā, tas ārā. Ja man vajag, tad pa taisno un pa pieri. Tad reizēm mani atrāvuši no tām durvīm un teikuši – pagaidi, tu paskaiti līdz desmit,  tu izdomā visu, jo, tā kā viņš tev metīsies virsū ar savu harismu un ekonomista zināšanām, tad, skaties, ātri vien būsi purvā iekšā. Tu netiksi tam līdzi." Tad ir jānolaižas un jāpadomā, kā runāt, bet sagatavotam jābūt," atceras biedrības vadītāja. 

Ieskrējiens Saeimai

Biedrības pārstāvju teiktajam piekrīt portāla "Delfi" uzrunātie politologi Juris Rozenvalds un Ivars Ījabs, kuri abi norāda, ka Kristovskis labākajā gadījumā spēs padarīt vēlēšanas nedaudz interesantākas, bet ne uzvarēt.

"Ir skaidrs, ka Kristovskis kampaņu izmanto ne jau tāpēc, ka viņš cerētu izgāzt Lembergu no krēsla, bet gan tāpēc, ka tādējādi vēlas atgriezties politikā. Tas savā ziņā ir diezgan pašsaprotami," saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Politikas zinātnes nodaļas vadītājs, asociētais profesors Ivars Ījabs.

"Pilnīgi pieņemu, ka viņš netēmē uz Ventspils domi. Būdams pieredzējis cilvēks, visdrīzāk viņš domā par Saeimu 2018. gadā."LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītājs, asociētais profesors Ivars Ījabs

"Kristovskis ir ļoti domājis par savu publisko tēlu. Pēdējos gājienos viņu izņirdza par nepareizu angļu valodu kopā ar sekretāri Klintoni, bet, ņemot vērā to, ka viņš tagad ir mācījies Lielbritānijā, varētu būt uzlabojis zināšanas. Es domāju, ka Kristovskis ir atsēdējis savu laiku uz nosodīto soliņa un pašlaik nav iebildumu, kāpēc viņš nevarētu atgriezties."

LU SZF Politikas zinātnes nodaļas vadītājs, asoc. profesors Ivars Ījabs. Foto: LETA

"Pilnīgi pieņemu, ka viņš netēmē uz Ventspils domi. Būdams pieredzējis cilvēks, visdrīzāk viņš domā par Saeimu 2018. gadā. Tad saplūdīs kopā kādas partijas un taps jauns veidojums – droši vien,  ka "Vienotība" kopā ar citiem līdzīgi domājošajiem. Un viņiem būs vajadzīgas jaunas sejas, jo nevarēs rādīt to veterānu virkni, kas tur šobrīd ir. Šādā ietvarā Kristovskis var atgriezties. Vai viņš kļūs par kādu politikas superstāru? Nē. Arī tāpēc, ka viņa reputācija politisko aprindu iekšienē, tā piesardzīgi izsakoties, nav no augstākajām," skaidro Ījabs.

Viņš arī min, ka līdz šim līdzās Lembergam ir bijuši četri opozīcijas deputāti, taču "vidējais ventspilnieks" viņus neminētu kā būtiskus un atpazīstamus.

"Lembergs pilsētu vada tādā sultānistiskā manierē, proti, no vienas puses viņš kontrolē visu un nekas bez viņa ziņas nenotiek. No otras puses viņš ir labais tētis, kurš pie nepieciešamības parūpēsies un vienmēr kaut kādas konfektes sagādās uz Ziemassvētkiem un Jāņiem. Es, godīgi sakot, neredzu, ka kāds tur varētu ko šajās vēlēšanās mainīt. Vai varētu būt iespēja, ka Lembergam jātaisa koalīcija? Tas ir īstais jautājums."

"Lembergs pilsētu vada tādā sultānistiskā manierē, proti, no vienas puses viņš kontrolē visu un nekas bez viņa ziņas nenotiek. No otras puses viņš ir labais tētis, kurš pie nepieciešamības parūpēsies un vienmēr kaut kādas konfektes sagādās uz Ziemassvētkiem un Jāņiem."LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītājs, asociētais profesors Ivars Ījabs

Līdzīgās domās ir arī profesors un LU SZF dekāns, profesors Juris Rozenvalds. "Lembergam par labu runā tas, ka cilvēki ir pietiekami konservatīvi, un ja daudz maz pašvaldībā praktiskās ikdienas lietas ir kārtībā, tad viņi nav gatavi iet uz kaut ko nezināmu. Un šajā gadījumā Kristovskis varētu būt tas nezināmais, ņemot vērā to, ka viņš jau kādu laiku ir aizgājis no aktīvās politikas. Līdz ar to cilvēks var jautāt Kristovskim, kur ir viņa sasniegumi?" min Rozenvalds.

LU SZF dekāns, profesors Juris Rozenvalds. Foto: LETA

"Argumenti pret Lembergu, kas parāda to, ka varas maiņa ir iespējama, ir tas, ka pēdējā laikā Ventspils attīstība vairs nav tik strauja. Ir redzamas dažādas problēmas, tostarp svarīgie ostas rādītāji vairs nav tik spoži, salīdzinot ar agrākiem laikiem. Šie apsvērumi runā par labu viņa oponentiem.

"Vienlaikus profesors atgādina, ka Lembergs ir izslavēts ar savām runas dāvanām, veiklību, argumentāciju.

"Līdz ar to tiešā sāncensībā starp Kristovski un Lembergu, šaubos, vai Kristovskis atklātā diskusijā būs spējīgs norādīt Lembergam viņa vietu. Ja arī oponentu panākumi būs lielāki nekā iepriekšējās reizēs, man ir tāds piesardzīgs skepticisms par to, vai kāds būs spējīgs gāzt Lembergu no troņa."

Abi politologi ir pārliecināti – tas, ka Lembergs jau daudzus gadus tiek apsūdzēts par smagiem noziegumiem, kā arī iepriekš tiesas procesa ietvaros atradies cietumā, ventspilnieku vidū viņa popularitāti nemazina.

"Latvijas sabiedrība ir gana nogurusi no tā sauktās Lemberga krimināllietas. Ir apsūdzēts? Mazums, kurš kuru apsūdz. Ir kāds spriedums, ka jāiet cietumā? Kamēr ir šī noskaņojuma nots, tik ilgi nav neviena iemesla, lai šo korupcijas tēmu ņemtu vairāk vērā nekā iepriekšējās vēlēšanās," saka Ījabs.

Līdzīgās pārdomās dalās Rozenvalds, sakot, ka ir vērojama zināma impotence tiesībsargājošo iestāžu darbībā. "Ja pa visu šo laiku, ko Lembergs ir apsūdzēts, mūsu tiesībsargājošā sistēma nav bijusi spējīga novest lietu līdz konkrētiem pierādījumiem un uzrādīt tos kā neapšaubāmus, un pateikt Lembergam, ka viņam būs jāsēž un jāredz debesis rūtiņās, tad tas arguments par apsūdzību lielā mērā zaudē savu spēku vienkāršā cilvēka acīs."


Sociālekonomiskie rādītāji
Karte
Ziņas

Izvēlies pašvaldību

Atrodi sev interesējošo no 119 Latvijas pašvaldībām un izpēti, cik veiksmīgi vai ne ir tās ekonomikas, kopienas un labklājības rādītāji!

Pašvaldību saraksts

Uz sākumu