Pagājušajā nedēļā, faktiski Rīgā notiekošā Austrumu partnerības Biznesa Foruma priekšvakarā, man par to atkal atgādināja tikšanās ar vienas no Austrumu partnerības valstīm - Armēnijas Republikas - darba devēju savienības pārstāvjiem.
Latvija ir neliela valsts, un bez eksporta un sekmīgas starptautiskās darbības šodienas pasaulē nav iespēju izdzīvot un vairot savu iedzīvotāju labklājību. Mums, protams, ir atvērts Eiropas tirgus. Bet ar to nav pietiekami, ja nelūkojamies tālāk, ārpus Eiropas robežām, kur mūsu uzņēmumiem ir noteiktas konkurētspējas priekšrocības - valodas zināšanas, vietējās kultūras un biznesa attiecību pārzināšana.
Uzteicama ir gan iniciatīva noslēgt Eiropas un ASV savstarpējo Transatlantisko tirdzniecības un investīciju nolīgumu, gan Latvijas pārtikas ražotāju pirmie sekmīgie mēģinājumi nevis importēt ķīniešu ražojumus, bet gan eksportēt uz Ķīnu kvalitatīvus piena produktus. Tomēr, kamēr abas minētās iniciatīvas vēl ir tapšanas vai izmēģinājuma stadijā, ir jāizmanto tās partnerības, kas gadu gaitā izveidojušās un no kurām mēs varētu gūt lielāku labumu, nekā līdz šim.
Latvijas Darba devēju konfederācija kopš 2008.gada ir izveidojusi septiņas divpusējas Lietišķās sadarbības padomes, tostarp ar piecām Austrumu partnerības valstīm - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju un Ukrainu. Šādas padomes vēl nav starp Latviju un Moldovu, taču arī ar šīs valsts darba devēju organizāciju Austrumu partnerības Biznesa Foruma laikā paredzēts noslēgt sadarbības līgumu. Lietišķās sadarbības padomes strādā ciešā sadarbībā ar attiecīgo valstu starpvaldību komisijām, tādējādi to dalībnieki var gan dibināt jaunus biznesa kontaktus abu valstu starpā, gan aicināt valsts pārvaldi risināt dažādus ar administratīviem šķēršļiem saistītus jautājumus.
Atgriežoties pie jau pieminētās Armēnijas, divu gadu laikā, kopš izveidota Latvijas-Armēnijas Lietišķās sadarbības padome, esam tiekušies sekmēt uzņēmējdarbību reģionos un attīstīt savstarpējus investīciju projektus abās valstīs, organizēt biznesa sadarbību transporta un loģistikas sistēmu, kultūras un tūrisma, augstākās un profesionālās izglītības un citās jomās.
Ja salīdzina ar citām reģiona valstīm, gribētu teikt, ka Armēnija ir spērusi soli tālāk caurspīdīgas, efektīvas privātā un publiskā sektora sadarbības veidošanā. Līdzīgi kā Latvijā darbojas Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, arī Armēnijā ir izveidota Trīspusējās sadarbības komisija, kuru vada darba un Sociālo lietu ministrs un kurā līdzdarbojas sociālie partneri.
Tiekoties ar Latvijas darba devējiem, armēņu kolēģi arī labprāt iepazīst mūsu sociālā dialoga pieredzi gan divpusējā, gan trīspusējā, gan arī atsevišķu reģionu līmenī, aktīvi interesējas par darba attiecību jautājumu risināšanas pieredzi, koplīgumu slēgšanu starp darba devējiem un arodbiedrībām. Šāda aktīva ieinteresētība liek domāt, ka veidojas Eiropas kultūrai līdzvērtīgs partneris, ar kuru veidot arī pragmatiskas, ilgtspējīgas biznesa attiecības.
Jāatzīst, ka sadarbība dažādos līmeņos jau notiek, - abu valstu uzņēmēji raduši kopīgu valodu pārtikas produktu savstarpējā tirdzniecībā, tiek veidota sadarbība jauno speciālistu sagatavošanā un pieredzes apmaiņas programmu īstenošanā starp Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Armēnijas Lauksaimniecības universitāti, kā arī kopīgi projekti mazās un vidējās uzņēmējdarbības īstenošanai.
Īpašs gandarījums, tiekoties ar armēņu kolēģiem pagājušajā nedēļā, bija saņemt piedāvājumu slēgt sadraudzības līgumu starp vienu no Armēnijas reģionālajām pilsētām Aštaraku un Jelgavu. "NP Properties" izteica piedāvājumu izvietot ražotnes Jelgavas Biznesa parkā. Savukārt armēņu kolēģi, izmantojot to, ka Armēnija kopš 1.janvāra ir Eirāzijas muitas savienības locekle, piedāvāja veidot kopuzņēmumus lauksaimniecības produktu, piena produktu, augļu un dārzeņu pārstrādē. Tas potenciāli paver jaunas tirdzniecības iespējas - Latvijai ar Eirāzijas muitas savienību un Armēnijai - ar Eiropas Savienību.
Šis ir tikai viens piemērs sadarbībai ar Austrumu partnerības vai citām valstīm, ar kurām mums ir vēsturiski izveidojušās lietišķas attiecības. Tomēr tas liek domāt, ka potenciāls ir lielāks nekā tie aptuveni trīs miljoni eiro eksporta apgrozījuma gadā, kas mums patlaban ir, piemēram, ar minēto Kaukāza valsti. Domāju, ka arī šonedēļ Rīgā notiekošais Austrumu partnerības Biznesa Forums, kurā piedalīsies biznesa pārstāvji no 40 dažādām valstīm, tostarp armēņi, gruzīni, azerbaidžāņi, baltkrievi, ukraiņi, moldāvi un citi, parādīs jaunas sadarbības iespējas un apvāršņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
