HOPS – plaušu slimība, kas piezogas nemanot

Elpas trūkums, biežs klepus un problēmas ar fizisko slodzi ir starp populārākajiem HOPS jeb hroniskas obstruktīvas plaušu slimības simptomiem. Lai gan HOPS ir trešais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē un Latvijā tā varētu būt katram trīspadsmitajam cilvēkam, par to runā maz, un informācijas trūkums nereti arī liedz to laicīgi diagnosticēt un ārstēt.

Kas slēpjas zem nosaukuma HOPS? Tā ir plaušu slimība, kas sašaurina elpceļus un ierobežo gaisa plūsmu plaušās. HOPS parasti attīstās pēc 40 gadu vecuma, un nereti pirmās elpas trūkuma pazīmes cilvēki vienkārši noraksta uz gadu skaitu vai citām veselības likstām. Ne velti HOPS bieži vien dēvē par "smēķētāju slimību" – biežākais saslimšanas iemesls ir smēķēšana, – tomēr savu lomu spēlē arī gaisa piesārņojums, kaitīgi darba apstākļi un iedzimtība.

Slimība būtiski un neatgriezeniski ietekmē cilvēka ikdienas gaitas – klepus un apgrūtināta elpošana, problēmas veikt fiziskas aktivitātes vai pat vienkāršākos sadzīves darbus un bieži slimības uzliesmojumi samazina dzīves kvalitāti, darbaspējas un ienākumus. Dažkārt HOPS pacientu veselības stāvoklis ir tik slikts, ka viņi neiziet no mājām vai elpas trūkuma dēļ nespēj piecelties no gultas. Pasaules dati liecina, 40% HOPS pacientu piespiedu kārtā jādodas pensijā, jo viņi fiziski vairs nespēj strādāt.

HOPS nenozīmē tikai darbaspēju zudumu. Neārstēta šī slimība var novest pie letāla iznākuma – cilvēks var vienkārši nosmakt. Ja HOPS neārstē un nekontrolē ar zālēm, regulāri var notikt uzliesmojumi, kuru laikā cilvēks smok un bieži nonāk slimnīcā. Pēc katra uzliesmojuma, kaut arī apārstēta, cilvēka plaušu darbība var pasliktināties. Rezultātā HOPS ir trešais izplatītākais mirstības iemesls pasaulē.

Ārsti pneimonologi rēķina, ka Latvijā varētu būt pat 100-150 tūkstoši HOPS slimnieku. Tas ir daudz vairāk nekā reģistrēto diabēta (91,5 tūkstoši) un onkoloģijas pacientu (77,3 tūkstoši). Lai arī potenciāli HOPS varētu būt ļoti izplatīts, oficiāli dati liecina, ka HOPS kā slimības diagnoze Latvijā ir uzstādīta tikai 25 tūkstošiem pacientu. Diemžēl arī visi zināmie pacienti neārstējas – zāles lieto tikai nedaudz vairāk kā 12 tūkstoši pacientu. Tas nozīmē, ka Latvijā HOPS ārstē tikai 8% no visiem potenciālajiem pacientiem.

Iemesli ir daudz uz dažādi – gan materiāli, gan psiholoģiski. Latvijā valsts kompensē 50% no HOPS zāļu cenas, un šis kompensācijas apjoms jau desmit gadus ir palicis tik mazs pēc krīzes gados veiktā "pagaidu" samazinājuma. Latvija ir arī vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā valsts nekompensē skābekļa terapiju, kas HOPS pacientiem nepieciešama slimības pēdējā stadijā, lai vispār elpotu.

Tāpat kā jebkuras slimības ārstēšanā arī HOPS gadījumos ļoti svarīga ir pacientu līdzdalība, bet ārsti nereti dzird atrunas par grūti lietojamiem inhalatoriem un grūtībām atcerēties regulāri lietot zāles. Šo apstākļu kopums arī veido satraucošo statistiku.

HOPS ļoti bieži ir saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī plaušu vēzi – to attīstību diemžēl veicina smēķēšana. Ārsti rēķina, ka aptuveni ceturtā daļa HOPS pacientu nomirst no elpošanas nepietiekamības jeb nosmok, aptuveni 65% – no sirds un asinsvadu slimībām un plaušu vēža.

Kā nekļūt par daļu no šīs skarbās statistikas? Protams, pirmais un galvenais ārstu ieteikums HOPS gadījumos ir smēķēšanas atmešana, bet, lietojot nepieciešamos medikamentus, HOPS attīstību ir iespējams apturēt vai būtiski palēnināt, samazinot invaliditātes un nāves risku.

Pastāvīgi un pareizi lietojot zāles, ar šo hronisko slimību var sadzīvot arī līdz sirmam vecumam, bet ir svarīga laicīga slimības diagnosticēšana. To var izdarīt, veicot plaušu izelpas pārbaudi jeb spirometriju. Tā kā cilvēki bieži vien sākotnējos HOPS simptomus – klepu, krēpas, sēcošu elpu un elpas trūkumu – ignorē, kaites skaidrojot ar vecumu vai uztverot kā ikdienišķas smēķēšanas blaknes, slimību bieži vien diagnosticē tikai tad, kad sākušies smagi elpošanas traucējumi. Lai no tā izvairītos, reizi gadā ikvienam smēķētājam pēc 40 gadu sliekšņa pārkāpšana vajadzētu veikt plaušu pārbaudi.

Materiāls tapis sadarbībā ar HOPS pacientu atbalsta grupu, atbalsta SIA GlaxoSmithKline Latvia

LV/RESP/0060/18
10/2018