Akadēmiķis Tālis Juhna: gruntsūdens aizsardzībai jāpievērš lielāka uzmanība
Foto: Publicitātes foto

Šo trešdien, 22. martā, tiek svinēta Pasaules ūdens diena, kuras galvenā tēma šogad ir gruntsūdens. "Gruntsūdens ir neredzams, bet tā ietekme ir redzama visur" – šāda ir "World Water Day 2022" devīze.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pasaules ūdens diena pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvas 22. martā tiek svinēta jau kopš 1993. gada, bet Latvijā to oficiāli svin kopš 1996. gada. Šīs dienas ietvaros pasaulē notiek dažādas izglītojošas aktivitātes, kas veltītas ūdens resursu saglabāšanas un to apgūšanas stimulēšanai – tiek organizēti izglītojoši un informatīvi pasākumi, lai ikviena cilvēka uzmanību pievērstu ūdens svarīgajai lomai mūsu dzīvē. Par Pasaules ūdens dienas nozīmību izsakās SIA "Rīgas ūdens" padomes loceklis, Akadēmiķis Tālis Juhna, kurš ir arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras profesors un Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģijas laboratorijas vadītājs.

Vai pievērsiet uzmanību Pasaules ūdens dienai, kas ik gadu tiek svinēta visā pasaulē?

Jā, protams! Mēs Rīgas Tehniskajā universitātē svinam šo dienu – gan organizējot dažādus pasākumus, gan arī savā vidē kopā ar zinātniekiem un studentiem pārrunājot ūdens tematikas globālās aktivitātes. Latvija saistībā ar ūdens pieejamību atrodas ļoti veiksmīgā ģeogrāfiskajā vietā un situācijā, taču pasaulē šis ir viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem – ūdens resursi, ūdens kvalitāte u.tml. jautājumi.

Vai Latvijā cilvēki zināmā mērā nav izlepuši ar to, ka mums vienmēr ir ūdens? Ja paskatās situāciju pasaulē, tad daudzviet ūdens ir liels dārgums, pēc kura stāv garās rindās!

Ir tāds teiciens – tu nejūti vajadzību pēc tā, kas tev ir, bet tiklīdz tev tas zūd, tā saproti, cik tas ir bijis svarīgs. Tieši tā ir arī ar ūdeni. Mēs esam pieraduši pie tā, ka ūdens piegādēs pilsētā praktiski nekad nav pārrāvumu, ka mums ir ļoti bagāti ūdens krājumi, un līdz ar to mēs neizjūtam ūdeni kā resursu, kura varētu trūkt. Taču šāda situācija nav visur. Apmēram četriem miljardiem iedzīvotāju, kas ir apmēram divas trešdaļas no kopējā pasaules iedzīvotāju skaita, gadā vismaz vienu mēnesi pietrūkst ūdens pat pamatvajadzībām. Ūdens lomu īpaši novērtējam krīžu skartās vietās, piemēram, šobrīd Ukrainā. Pirmā nepieciešamība ir ūdens, pārtika un elektrība. Mums ir jāpriecājas, ka mums šis resurss ir pieejams tik lielā daudzumā un tik labā kvalitātē.

Šā gada Pasaules ūdens dienas centrālā tematika ir gruntsūdeņi. Kā jūs varētu raksturot šo ūdens resursu pasaules, Latvijas un Rīgas kontekstā?

Pirmais – gruntsūdeņi ne visur ir pieejami. Mēs dzīvojam reģionā ar bagātiem pazemes ūdens avotiem. Varam atrast labas kvalitātes ūdeni gandrīz jebkurā vietā. Jāatrod tikai labākais pazemes ūdens horizonts. Latvijā gruntsūdeņi plūst upju un ezeru virzienā, kas nozīmē, ka pazemes ūdens ir daudz vairāk nekā tas tiek patērēts vai iztvaiko. Piemēram, Āfrikas valstīs ekvatoriālā joslā tas bieži vien ir otrādi – gruntsūdeņi ir ļoti lielā dziļumā un papildinās tikai tad, kad uzlīst lietus, līdz ar to šis resurss ir ierobežots un ārkārtīgi aizsargājams.

Gruntsūdeņi dabiski ir labāk pasargāti pret piesārņojumu, tāpēc primāri arī no drošības viedokļa kā pirmo iespējamo dzeramā ūdens apgādē parasti izmanto gruntsūdeni. Šī gada Pasaules ūdens dienas aktualitāte ir vērsta uz to, lai pievērstu uzmanību šāda dzeramā ūdens veidošanās procesa pasargāšanai – nolīst lietus, izfiltrējas, pašattīrās, nonāk upēs utt. Šis process notiek dabīgā ciklā, un uzsvars ir tieši uz to, kā šo savā ziņā ļoti svarīgo resursu pasargāt. Latvijā visās pilsētās jau ir pārgājuši uz pazemes ūdens izmantošanu dzeramā ūdens vajadzībām, Rīgā vēsturiski izmantojam vēl arī virszemes avotu – Daugavas upi.

Ko jebkurš cilvēks var darīt gruntsūdeņu aizsardzībai?

Ja jums ir individuālā māja un notekūdeņu attīrīšanai netiek izmantota bioloģiskā metode vai arī kanalizācija tiek uzkrāta un izsmelta, bet vienkārši infiltrēta un it kā attīrīta pazemē, tas jau nozīmē, ka augsne tiek piesārņota. Šāds piesārņojums īstermiņā nav daudz jūtams, bet ilgtermiņā pazemē infiltrējas fosfors un slāpeklis, kas nonāk apkārtējā vidē un tātad arī upju un ezeru sistēmā. Līdz ar to katrs privātmājas īpašnieks var padomāt, vai kanalizācija tiek novadīta videi drošā veidā un nenonāk gruntī. Ideāli, ja ir pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai, bet, ja tā nav un jāizmanto kāds decentralizētais risinājums, nepieciešams to izvēlēties tādu, lai notekūdeņi nenonāktu gruntsūdenī. To jebkurš, kuram ir privātā māja, var izdarīt, ierīkojot kvalitatīvas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form