Anna Panna: Ceļš uz dzīvi bez brillēm
Foto: Publicitātes foto

Čau! Mani sauc Anna Panna jeb Anna Birmane. Es nodarbojos ar kulināriju, gatavošanu, filmēšanu, fotografēšanu – visu, kas ir saistīts ar ēdiena recepšu pagatavošanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dzīve pirms

Slikta redze man ir bijusi jau kopš skolas laikiem. Redzes mīnuss nav liels (– 1,5), bet tas ir pietiekoši, lai bez brillēm es justos neērti, – tās man nepieciešamas ikdienā. Jāatzīst, ka brilles vienmēr ir traucējušas dažādos šķietami parastos darbiņos.

Gatavojot virtuvē, paceļot katla vāku, brilles no tvaika aizsvīst. Esmu cilvēks, kas pats par sevi prot pasmieties, un bieži vien video tieši šie ir kuriozi kadri, bet, protams, tas ir nekomfortabli, un vienā brīdī tas ļoti apnīk. Kad es nēsāju brilles, man ir ļoti nekomfortabli sportot. Vai tā ir joga vai kāds intensīvāks treniņš – brilles krīt nost.

Arī laikā, kad visu laiku ir jānēsā sejas maskas, ir diezgan grūti – kad uzvelku masku, brilles aizsvīst, un vairs neko neredzu. Kontaktlēcas nenēsāju, esmu izmēģinājusi ļoti daudz versiju, bet tās man nav piemērotas, jo ļoti grauž acis.

Vilcināšanās nepareizu pieņēmumu dēļ


Doma par redzes lāzerkorekciju man ir bijusi jau ļoti sen, bet agrāk tas šķita kaut kas neaizsniedzams, jo jauniem cilvēkiem atļauties šādu operāciju šķiet neiespējami. Taču šobrīd, ikdienā intensīvi nēsājot gan brilles, gan saulesbrilles ar optiskajiem stikliem, saprotu, ka summa par to iegādi gada laikā sakrājas pietiekoši liela, un, ja parēķina, tad redzes lāzerkorekcija atmaksājas jau pāris gadu laikā.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es to apsvēru. Jau vairākas reizes biju pierakstījusies pie ārstiem, bet neaizgāju, jo man bija nepareizs priekšstats par redzes lāzerkorekciju – ka atkopšanās ir ļoti ilga, savukārt process – sāpīgs un mokošs.

Protams, skatoties televīzijā dažādus pārvērtību šovus, kur notiek redzes lāzerkorekcijas, skats, ka acī veic procedūras ar lāzeriem, ir gana bailīgs. Tāpat biju iedomājusies, ka rehabilitācija aizņems vairākus mēnešus. Visa šī informācija agrāk atturēja no lēmuma par labu redzes lāzerkorekcijai.

Tomēr beigās saņēmos un pierakstījos uz konsultāciju. Pirms klīnikas izvēles ir svarīgi veikt izpēti un atrast sev piemērotāko. Mani vairāk uzrunā jaunākās tehnoloģijas un zinošāki, pieredzējušāki ārsti, tāpēc izvēlējos Dr. Solomatina Acu centru.

Pēc konsultācijas ar ārstu, izejot cauri visām pārbaudēm, ārsts iepazīstina ar redzes lāzerkorekcijas gaitu, visi stereotipi pazūd. Piemēram, uzzināju, ka procedūrai, kas piemērota manām acīm, atveseļošanās laiks ir viena diennakts un jau nākamajā dienā varu dzīvot pilnvērtīgi. Pat vadīt automobili. Tajā brīdī vairs nevarēju sagaidīt, kad es vienkārši redzēšu un man netraucēs briļļu rāmīši. Jāatzīst, tie dažreiz tik ļoti traucē un gadās ieskriet sienās, durvīs vai citos objektos. It sevišķi ja velku melnus briļļu rāmjus, kas aizsedz skatu.

Sagatavošanās operācijai


Pirms operācijas man bija jāiziet dažādas pārbaudes, kas kopumā aizņēma apmēram divas stundas. To laikā acīm veica dažādus testus, lai atrastu tieši manam redzes stāvoklim piemērotāko operācijas veidu. Pēc tam jau bija iespējams pierakstīties uz pašu operāciju. Pavadītais laiks operāciju zālē ir apmēram 8 minūtes – tik īsā laikā pat nevar paspēt nobīties! Pirms operācijas nebija nepieciešama īpaša sagatavošanās, tā kā nenēsāju kontaktlēcas. Cilvēkiem, kuri tās lieto, gan jārēķinās, ka divas nedēļas pirms operācijas drīkst staigāt tikai brillēs.

No operācijas sagaidīju, ka man būs ērgļa vai vanaga redze! Cerēju, ka varēšu visu redzēt un man vairs kādu laiku brilles nevajadzēs. Un ka varēšu jebkurā veikalā izvēlēties jebkādas saulesbrilles, kādas gribēšu! Vai man pietrūks brilles? Nevar zināt. Pašā sākumā gan jau būs pieradums un gribēsies kaut ko uzvilkt uz acīm, un es sev esmu apsolījusi, ka es noteikti iegādāšos rāmīšus ar caurspīdīgiem stikliem, jo man ir sajūta, ka brilles ir mana imidža simbols. Bet, no otras puses – mainīties var jebkurā brīdī, kad vēlies, un šis ir ļoti labs periods, kad to darīt!

Operācijas diena


Pirms operācijas biju ļoti patīkami satraukta. Man šķiet, ka nervozēšana ir automātiska reakcija, kas notiek, ja gatavojies kaut kam tik nozīmīgam. Operācijas dienā no rīta, pirms iešanas ārā, sapratu, ka beidzot visu redzēšu pilnvērtīgi, jo es jau nezinu, kā ir redzēt, ja bez brillēm ir perfekta redze.

Ceļā uz operāciju zāli biju satraukta, jo, lai arī zināju, ka viss būs kārtībā, protams, prāts saprot, ka dodies uz operāciju, kur veiks manipulācijas ar manām acīm. Kad apgūlos uz operāciju galda, man bija bail, ka rokas raustīsies vai pēkšņi galvu raustīšu, taču ārsti brīnišķīgi visu stāstīja – ko viņi dara, kas notiks, kādas būs sajūtas, tāpēc nevienā brīdī nebija lielas bailes vai neskaidrības par to, kas notiek.

Tā kā katra darbība bija izstāstīta, sapratu – tas ir ok, ka šobrīd neredzu, vai brīdī, kad ārsti jautā – vai ir tā un tā – tu saproti, jā, viss ir kārtībā. Profesionalitātes līmenis Dr. Solomatina Acu centrā ir augstākajā pakāpē. Es jutos droši.

Procesa laika nekādas sāpes es noteikti nejutu, jo uz acīm tika uzpilināta anestēzija, just nevarēja pilnīgi neko, izņemot nelielu spiedienu, bet par to ārsti iepriekš brīdināja. Protams, ka tas nebija superīgi, bet tā bija lieta, ko var paciest. Par operāciju es noteikti uztraucos vairāk, nekā tas bija nepieciešams, jo procedūra ilgst tikai apmēram 8 minūtes, un tam visi var saņemties, ja vēlas labu redzi. Man šķiet, ka uztraukums ir nepieciešams tajā brīdī, kad ir jāaiziet pie ārsta uz konsultāciju, lai pārbaudītos un uzzinātu visu par operācijas gaitu. Tas arī ir tas, kas nomierina, un, ja visu zina, tad uz operāciju var iet ar pilnīgi drošu sirdi, tā kā to darīju es.

Mirkli pēc

Uzreiz pēc operācijas mani izveda ārā no operāciju telpas, uzliku saulesbrilles un apsēdos. Saulesbrilles nepieciešamas, lai pasargātu acis, jo tajās nekas nedrīkst iebirt. Pēc operācijas man diezgan ilgi bija liela migla, pat līdz pašam vakaram, kuras dēļ arī bija grūti nokļūt mājās, jo neredzēju tuvumā. Tāpēc ārsti rekomendē, lai pēc operācijas kāds palīdz nokļūt mājās. Pa dienas vidu pēc ārstu ieteikuma es pagulēju, bet nebija diskomforta vai spēcīgas acu graušanas un asarošanas.

Pēc miega, skatoties ārā pa logu, jau redzēju tālāko māju televīzijas šķīvjus un citas lietas un faktūras, kuras ikdienā nekad nebiju pamanījusi. Bija mazliet grūti fokusēties, bet tas ir pilnīgi normāli, tāpat kā acis pēc operācijas ir sausas. Pēc ārstu ieteikuma lietoju līdzi iedotās zāles un pilienus, kā arī Omega 3 un dzēru daudz ūdeni, kas palīdzēja justies labāk.

Dienu pēc operācijas


Pirmās sajūtas bija jau nākamajā rītā pēc operācijas. Es pamodos un nedrīkstēju izberzēt acis, jo pēc operācijas tas nav atļauts. Bet redzamais skats mani pārsteidza – es redzēju pāri savai istabai, redzēju viesistabā mazus niekus, un tā bija vienreizēja sajūta! Vispār neatceros, kad bija pēdējā reize, kad es varēju tik labi redzēt bez brillēm. Pat ar brillēm vienmēr ir bijusi kaut kāda aizķeršanās, jo ne vienmēr brilles ir sterili tīras. Paskatījos uz savu meitiņu un biju priecīga par to, ka varu redzēt visu normāli un ka nav jāmeklē, kur esmu atstājusi savas brilles.

Dienu pēc operācijas bija jādodas uz pārbaudi pie ārsta. Varēju brīvi pārvietoties ar auto, jau no tāluma redzēju ceļazīmes, vadus un citas lietas, kuras ikdienā neredzēju. Jāatzīst, ka iepriekš biju Rīgas ceļas zīmes iegaumējusi no galvas, jo ne vienmēr varēju pietiekami ātri safokusēt redzi. Nu varēšu tās vērot savlaicīgi.

Dzīve pēc operācijas

Pēc operācijas varu droši teikt, ka bailēm un uztraukumam nav pamata – noteikti nedariet kā es un neatlieciet to 10 gadus. Galvenais ir aiziet pie ārsta, kur visi jautājumi tiks atbildēti un šaubas kliedētas. Iespējas uzlabot redzi ir tiešām fantastiskas!

Pēc operācijas uz pārbaudēm pie ārsta ir jāiet nākamajā dienā, tad pēc nedēļas un visbeidzot pēc mēneša. Pārbaudēs ārste novērtēja manu redzi kā simtprocentīgu. Pēcoperācijas periodā, kas ilgst apmēram mēnesi, ir jārēķinās, ka acīs nekas nedrīkst iekļūt, arī ūdens. Nav ieteicams ap acīm lietot kosmētiku, bet, ņemot vērā, ka operāciju veicu pandēmijas laikā, tas man lielas grūtības nesagādāja.

Sajūtas visu redzēt pēc operācijas ir lieliskas, un ar rezultātu esmu ļoti apmierināta! Šobrīd tuvumā redzu lieliski, arī problēmu ar fokusu vairs nav. Ja iepriekš man likās, ka savu firmas zīmi – brilles – gribēšu ar caurspīdīgiem stikliem nēsāt arī pēc operācijas, tad tagad saprotu, nē, bez brillēm dzīve ir daudz ērtāka!

Iepazīsties ar mūsu klientu pieredzi mūsu mājaslapā!

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form