Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas krāsošanas procesā
Foto: Publicitātes foto

Lai krāsojums būtu kvalitatīvs un noturīgs, ir jāņem vērā vairāki svarīgi priekšnoteikumi, jo šis process neaprobežojas vien ar otas mērcēšanu krāsas spainī. Krāsojuma mūža ilgumu nosaka ne tikai tas, kā tiks sagatavota krāsojamā virsma un kādi instrumenti tiks izmantoti. To iespaido arī apkārtējās vides apstākļi un vēl citi faktori. Krāsu ražotāja "Tikkurila" mācību centra "Tikkurila Academy Latvija" vadītājs Arnis Pastars dalās ar padomiem, kas lieti noderēs krāsošanas procesā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kas jāņem vērā pirms krāsošanas darbu uzsākšanas


"Ir daudz faktoru, kas jāņem vērā pirms krāsošanas darbu uzsākšanas. Viens no tiem – jāizvērtē telpa, kas tiks krāsota, un jāpiemeklē piemēroti produkti. Telpas var būt gan mitras (piemēram, vannasistaba), gan sausas. Tāpat arī jāņem vērā telpas noslodze – cik bieži un kā tā būs jāuzkopj," stāsta jomas pārzinātājs.

Piemēram, ja mājās ir mazi bērni, sienas, visticamāk, būs pastiprināti jātīra. Virtuvē jārēķinās ar eļļas traipiem, līdz ar to krāsai jābūt izturīgai pret dažādiem sadzīvē izmantotiem mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļiem. Savukārt, runājot par vannasistabu, jāņem vērā, ka šajā telpā būs paaugstināts mitrums, ūdens tvaiks un siltums, līdz ar to krāsai vajadzētu saturēt pretpelējuma piedevas.

Pirms krāsošanas darbu uzsākšanas arī jāizvērtē krāsojamās virsmas stāvoklis – vai tā jau iepriekš ir bijusi apstrādāta. Ja apstrādes nav bijis, visticamāk, būs jāveic arī gruntēšana. Kā skaidro krāsu ražošanas uzņēmuma pārstāvis, ir ļoti maz tādu virsmu, kas pirms krāsošanas nav jāgruntē. "Ja mēs vēlamies iegūt labu rezultātu un ilgmūžību, tad gruntēšana ir obligāta. Attiecīgi katram produktam ir arī sava grunts," piebilst Arnis.

Ja pārkrāso sienu, kas ir labā stāvoklī, to pirms tam var tikai nomazgāt. Tiesa, to nav vēlams darīt ar sadzīves mazgāšanas līdzekļiem, kas tiek izmantoti ikdienā. Tie atstāj neredzamu plēves kārtiņu, kas var kavēt krāsas sasaisti ar virsmu, tāpēc ir jāizmanto speciālie tīrīšanas līdzekļi, kas paredzēti tieši šim nolūkam, piemēram, "Tikkurila Maalipesu" mazgāšanas līdzeklis. Ne visi to zina un dara.

Savukārt, ja kaut kas tiek pielabots ar špakteli, pēc tam obligāti jāveic gruntēšana. Pretējā gadījumā pēc krāsas nožūšanas veidosies nevienmērīgs spīdums un virsmas atspīdums būs dažāds. Jāpiemin, ka grīdām īpaša gruntēšana nav nepieciešama. Tā vietā pirmo krāsas slāni parasti šķaida ar krāsas šķīdinātāju.

Populārākās kļūdas


Cilvēki visbiežāk grēko tieši ar krāsojamās virsmas sagatavošanu. "Krāsošana ir pēdējais būvniecības vai remonta process, tā ir finiša apdare. Valda maldīgs uzskats, ka viss, kas ir pirms krāsas, nav tik būtisks. Visas cerības tiek liktas tikai uz krāsu, bet tā ir produkts, kas dod vizuāli baudāmu, estētisku izskatu un piešķir toni, kā arī var padarīt virsmas vieglāk kopjamas. Tomēr ir jābūt stingrai, stabilai pamatnei, lai krāsa vispār spētu sasaistīties ar virsmu. Pie putekļainas, netīras virsmas krāsa neturēsies. Daudzi joprojām netic gruntskrāsas nozīmīgumam," zināšanās dalās eksperts.

Vēl viena populāra kļūda ir ražotāja ieteikumu neievērošana. Piemēram, gruntskrāsa netiek uzklāta noteiktajā daudzumā, kā norādīts uz iepakojuma. Ja rekomendācijas tiek ignorētas, var veidoties mikroplaisas, kurās iekļūstot ūdenim un tvaikam krāsojums sāk plaisāt, lobīties, var veidoties pelējums. Tāpat arī jāņem vērā, ka iekšdarbu krāsas nav paredzēts izmantot ārdarbiem. "Ja viss tiek pareizi izdarīts, tā nenotiks. Tomēr kļūdas pieļauj ne tikai amatieri, bet arī profesionāļi," piebilst "Tikkurila" pārstāvis.

Izvēloties krāsu, cilvēki ne vienmēr ņem vērā tās praktiskās īpašības, bet arī šis, tāpat kā virsmas pienācīga sagatavošana, ir būtisks faktors. Lai gan visbiežāk izvēlas matētas krāsas, Arnis aicina izvērtēt, vai tās būs vislabāk piemērotas. "Jāņem vērā aspekts – jo spīdīgāka būs krāsa, jo tā būs noturīgāka. Pie šādām virsmām mazāk ķersies netīrumi, un tās būs arī vieglāk kopt. Krāsas tiek iedalītas izturības klasēs, pēc kurām iespējams izvērtēt, kādai slodzei tās paredzētas. Krāsas, kas iekļaujas 1. un 2. klasē, ir izturīgākas pret beršanu, līdz ar to virsmas arī būs vieglāk tīrāmas. Tāpēc tās labi pildīs funkciju istabās, kas pakļautas lielākais noslodzei," skaidro mācību centra vadītājs.

Runājot par iekšdarbiem, daudzi arī kļūdaini domā, ka ar krāsu iespējams nomaskēt sīkus defektus. Tas ir mīts. "Daudziem šķiet, ka ar krāsu var nomaskēt dažādus sīkus virsmas defektus – plaisas, poras un tā tālāk –, uzklājot biezāku krāsas kārtu. Jā, krāsošanas brīdī defektu, iespējams, izdosies vizuāli nomaskēt, bet, kad krāsa nožūst, tā savu apjomu zaudē un patiesībā pat izceļ un paspilgtina visas nepilnības. Un atkal – kā sagatavosim virsmu pirms krāsošanas, tāds arī būs rezultāts," stāsta Arnis.

Vēl viens izplatīts mīts, kas saistīts ar ārdarbiem, – daudzi joprojām uzticas šķīdinātāja bāzes alkīda produktiem un uzskata, ka ūdens bāzes krāsas ar pirmo lietu nomazgāsies no virsmas. Taču tā nav patiesība. Kā norāda eksperts, ūdens bāzes produkti ir ar daudz ilgāku mūžu, kvalitatīvāki un galvastiesu augstāk par alkīda produktiem. Tiesa, šis jautājums gan varētu būt diskutabls, runājot par metāla virsmām, bet koka un mūra virsmu apstrādāšanai ūdens bāzes krāsas pavisam noteikti būs labāks risinājums.

Kļūdas tiek pieļautas arī krāsošanas piederumu izvēlē. "Ir jānodrošinās ar pareizajiem instrumentiem. Krāsošana patiesībā ir vieglākā daļa. Ja runājam par iekšdarbiem, ir jāatbrīvo telpa, jānoklāj viss, ko negribam krāsot, maksimāli jāatbrīvojas no visa, kas var traucēt krāsošanai, – no kontaktligzdu vāciņiem, slēdžiem. Savukārt tas, ko nav iespējams noņemt, rūpīgi jāaplīmē. Piemērotu instrumentu izvēle ir ļoti būtiska. Jāizvēlas krāsojamai virsmai atbilstošs rullis," norāda krāsošanas lietpratējs.

Rupjam apmetumam un tapetēm ar izteiktu faktūru labāk piemērots būs garspalvainais krāsošanas rullis, bet gludai virsmai – rullis ar vidēju plūksnas garumu. Bieži vien tiek izmantoti ruļļi ar ārkārtīgi īsu plūksnu, bet strādāt ar tiem ir grūti, un ir jābūt ļoti labām iemaņām, lai krāsojums neveidotos pleķains. Arī tad, ja centīsies izspiest katru pēdējo krāsas pilīti, kas palikusi rullī, nekas labs nesanāks. "Nevajadzētu arī pašu krāsu pārlieku šķaidīt. Reizēm cilvēki vienu krāsas iepakojumu vēlas maksimāli "izstiept", bet tas nav pareizi," stāsta Arnis.

Kad jāizvēlas ota, bet kad – krāsošanas rullis? Rullis tiek izmantots lielām plaknēm – sienām un griestiem, lielām mēbeļu virsmām, ārdarbos mūra fasāžu krāsošanai. Savukārt mazām plaknēm iekšdarbos, kā arī koka grīdām un mēbelēm labāks risinājums būs ota. Arī ārdarbos, krāsojot koksni, izmanto otu.

Tāpat arī obligāti jāievēro ražotāja norādījumi par krāsas žūšanas ilgumu, savukārt krāsošanas laikā nedrīkst vēdināt telpas, jo tas var veicināt pārāk ātru krāsas izžūšanu, līdz ar to krāsojums nebūs tik kvalitatīvs. Savukārt pēc krāsošanas telpas pavisam noteikti ir jāizvēdina. Ārā krāsošanas darbus nevajadzētu veikt tiešos saules staros.

"Ja pienācīgi tiek sagatavota krāsojamā virsma, ir izvēlēti atbilstoši produkti un instrumenti un tiek ņemtas vērā krāsas īpašības, nekādām problēmām nevajadzētu būt," noslēgumā piebilst "Tikkurila" pārstāvis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form