Bērna ar FT aprūpe pastāvīgi prasa no vecākiem paaugstinātu psiholoģisko slodzi un ierobežo darba iespējas, tādēļ šīm ģimenēm ir būtiska vajadzība pēc atbalsta, lai atvieglotu ikdienas rūpes un palīdzētu veikt praktiskas lietas, ko grūti vai neiespējami savienot ar pilna laika nodarbinātību.
Lai novērstu institucionālās aprūpes dominanci un veidotu iekļaujošu sabiedrību, Latvijā laika posmā no 2015. līdz 2023. gadam norisinās dažādi projekti deinstitucionalizācijas (DI) atbalstam. DI ilgtermiņa mērķis ir individualizēts atbalsts iekļaujošā vidē.
KĀDI PAKALPOJUMI TIEK SNIEGTI
DI ietvaros tiek sniegti dažādi pakalpojumi bērniem ar FT un viņu ģimenēm.
Valsts sniegtais atbalsts:
- finansiāls atbalsts ģimenei, kurā aug bērns ar invaliditāti;
- atbalsts pakalpojumu un atvieglojumu veidā.
Ar valsts sniegtajiem atvieglojumiem cilvēkiem ar invaliditāti iespējams iepazīties šeit.
Pašvaldību biežāk sniegtais atbalsts (nepieciešams vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā):
- psihosociālais atbalsts bērnam un vecākiem (psihologs, atbalsta grupas u.c.);
- dienas aprūpes/rehabilitācijas centra pakalpojumi bērnam ar invaliditāti;
- aprūpes mājās pakalpojums bērnam ar invaliditāti;
- sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērnam ar invaliditāti.
Pašvaldības pēc savas iniciatīvas var nodrošināt arī citus pakalpojumus, kas tiek veidoti atbilstoši konkrētās pašvaldības iespējām, un tiesības uz pakalpojumu var tikt izvērtētas atbilstoši ģimenes ienākumiem un pieejamajiem resursiem.
Šobrīd DI ietvaros bērniem ar FT ir pieejami triju veidu aprūpes pakalpojumi (sociālās aprūpes, dienas aprūpes centra, atelpas brīža jeb īslaicīgās aprūpes pakalpojums) un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi gan bērniem, gan viņu vecākiem.
Atbalsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai ir vitāli nepieciešams, lai ģimenēm, kuras ļoti bieži ir pakļautas ilgstošam sociālās atstumtības riskam, tiktu nodrošinātas iespējas pilnvērtīgi sociāli funkcionēt tāpat kā citām ģimenēm.
Savukārt dienas aprūpes centri nodrošina īslaicīgas pieskatīšanas, saturīga laika pavadīšanas un iemaņu veicināšanas pakalpojumus bērniem ar FT darba dienās pēc skolas vai skolas brīvlaikos, savukārt vecāki tikmēr var turpināt savas darba gaitas vai ikdienas lietu kārtošanu.
Ja ģimenes locekļiem ir izdegšanas sindroms, kas ļoti bieži ir iespējams šādās situācijās, tiek nodrošināts sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā un atelpas brīža pakalpojums – īslaicīga aprūpe bērnam ar FT ārpus dzīvesvietas (iestādē), lai vecākiem būtu iespēja sakārtot sadzīviskas lietas, veikt nepieciešamos darbus vai atpūsties.
Lai saņemtu atbalstu DI ietvaros, vecākiem jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā.
MAMMA STĀSTA
Lai saprastu, kā ikdienā ģimenes uz savas ādas izjūt DI procesu, uz sarunu aicinājām Ingu Baļi no Jelgavas, mammu bērnam ar īpaši smagiem FT.
Kādus pakalpojumus DI ietvaros esat saņēmusi jūs vai jūsu bērns?
Jāatzīst, ka informācijas par atbalsta pakalpojumiem varētu būt vairāk. Tomēr, kurš meklē, tas atrod, ja vien zina, ko un kur meklēt un kam jautāt. Projekta sākumā tika organizēts daudz un dažādu tikšanos ar ģimenēm, kuru laikā speciālisti vairākkārt aicināja jautāt un sazināties, ja kaut kas nav skaidrs. Vēlos uzsvērt, ka vecākiem ir jābūt aktīviem un noteikti nav jābaidās iet un runāt par savām vajadzībām, jo tas viss taču tiek darīts bērnu labā. Tieši vecāku iniciatīva un vēlme iesaistīties procesā ir būtiskākie faktori, kas ietekmē to, vai un kādu atbalstu vecākiem būs iespēja saņemt.
Es visu aktuālo informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem saņemu no DI projekta, kas tiek īstenots Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībās, "Atver sirdi Zemgalei" vadītājas Daces Strautkalnes.
Projekta ietvaros manam dēlam tika piešķirtas 40 nodarbības ar fizioterapeitu baseinā. Arī es saņēmu 20 nodarbības pie fizioterapeita. Ģimene saņem aprūpes pakalpojumu, un iepriekš esam izmantojuši arī atelpas brīža pakalpojumu.
Kā šie pakalpojumi ir mainījuši jūsu ģimenes ikdienu?
Fizioterapija mums abiem palīdz uzturēt fizisko formu un attīstīt jaunas prasmes. To spilgti var pamanīt bērnā. Tas nav pierādāms, bet dažādi fakti liecina par to, ka bērnam veidojas jaunas saites smadzenēs. Es domāju, ka tas ir saistīts ar aktīvo darbošanos ūdenī. Man savukārt uzlabojas stāja un fiziskā pašsajūta.
Aprūpes pakalpojums nedaudz atvieglo manu ikdienu bērna aprūpes jautājumos. Aprūpes pakalpojums mums ir ļoti svarīgs, jo bērns ir asistējams un aprūpējams 24 stundas diennaktī, viņam nepieciešama 100 % nedalīta uzmanība. To ir grūti nodrošināt ikdienā. Vienīgi pakalpojuma apmērs – 10 stundas nedēļā – ir nepietiekams, un arī samaksa aprūpētājam varētu būt lielāka. Darbs ir grūts un atbildīgs, bet samaksa ir par zemu, tāpēc ir grūti atrast piemērotu aprūpētāju.
Kā pēdējo gadu laikā izjūtat izmaiņas attiecībā uz pieejamajiem atbalsta pakalpojumiem bērniem ar FT un viņu ģimenēm?
Pakalpojumu pieejamība uzlabojas saistībā ar DI procesu. Tomēr pastāv bažas, ka, šim projektam noslēdzoties, finansiālu apsvērumu dēļ lielai daļai ģimeņu šie pakalpojumi vairs nebūs pieejami.
Joprojām valsts apmaksātu rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamība ir zema politiskās situācijas un ārstniecības jomas atbildīgo personu kopējās vīzijas dēļ. Uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem rindas garas, speciālistu trūkst, bieži novērots, ka pakalpojuma kvalitāte arī samazinās. Turklāt daudzi pakalpojumi, kas nepieciešami mūsu bērniem, nav valsts apmaksāti vai ir ļoti zemu atalgoti, būtībā radot pakalpojuma nepieejamību (piemēram, asistenta pakalpojums izglītības iestādē vai pavadonis). Mans novērojums ir, ka joprojām pašvaldību un sociālo dienestu atbildīgie speciālisti neizprot ģimeņu, kurās aug bērni ar invaliditāti, vajadzības un šo pakalpojumu nozīmīgumu.
Savukārt privātais sektors turpina attīstīt nepieciešamos pakalpojumus augstā kvalitātē, bet cenas dēļ bieži vien šie pakalpojumi ģimenēm nav pieejami. Ģimenes ir spiestas meklēt citus finansējuma avotus, kas visbiežāk ir ziedojumi vai dalība dažādos projektos.
Un tomēr DI process ir solis pareizā virzienā. Tas ir kā instruments, lai sāktu pārmaiņas sociālajā jomā. Ļoti gribētos, lai turpinātos iesākto pasākumu īstenošana arī pēc projekta noslēguma, jo tikai tā šim projektam mēs nodrošināsim ilgtspējību un jēgpilnas aktivitātes.
Raksts tapis Labklājības ministrijas kampaņas "Cilvēks, nevis diagnoze!" ietvaros, kurā runā par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu veiksmīgu iekļaušanu sabiedrībā, akcentējot galveno vērtību – cilvēku kā individualitāti.
Plašāka informācija par kampaņu: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
