Centralizētās kanalizācijas priekšrocības izmanto 96% rīdzinieku

Tomēr Rīgā vēl ir apkaimju rajoni vai ielas, kur šie pakalpojumi nav pieejami vai netiek izmantoti, jo īpašnieki vēl šaubās par centralizētā pieslēguma nepieciešamību. Tāpēc uzņēmuma "Rīgas ūdens" ikdienas darbs ir esošo centralizētās kanalizācijas tīklu paplašināšana, atjaunošana un arī pilnīgi jauna to izbūve, izmantojot ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Šādi darbi ir veikti Vecāķos, Mežaparkā, Vecdaugavā, Dārzciemā, Šampēterī, Mārupē (Bieriņos), daļēji Ziepniekkalnā, Bolderājā, Berģos un Beberbeķos, seko Imanta, daļēji Teika un daļēji Ziepniekkalns. Vairums šo apkaimju iedzīvotāju novērtē jaunā pieslēguma priekšrocības centralizētajai kanalizācijas sistēmai un izmanto "Rīgas ūdens" sniegtos finanšu atbalsta mehānismus, lai šādu projektu īstenotu savā privātīpašumā.

Tīklu izbūve Beberbeķos

Mārupes apkaimes Bieriņu iedzīvotājs Pēteris Lasmanis: "Mājas būvniecību pabeidzu pirms aptuveni 20 gadiem un kopā ar ģimeni tajā uzsākām dzīvot 2004. gadā. Tolaik šajā apkaimē nebija iespēju pieslēgt nekustamo īpašumu centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, tāpēc dzeramais ūdens tika iegūts no dziļurbuma, savukārt kanalizācijai tika izmantota 14 m³ krājtvertne, kuru tīrīja reizi 3-6 mēnešos. Ņemot vērā, ka esam liela ģimene un patērējam daudz ūdens, bija grūti "noķert" īsto brīdi, kad tvertne ir piepildīta un nepieciešams to iztīrīt, kā rezultātā kanalizācija aizdambējās. Uzreiz pēc pilsētas tīklu izbūves darbu pabeigšanas kā vieni no pirmajiem šajā apkaimē 2015. gadā savu māju pieslēdzām centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai. Galvenie aspekti par labu šādai izvēlei bija salīdzinoši mazās izmaksas ilgtermiņā, kā arī kvalitatīvs krāna dzeramais ūdens. Pēc pieslēgšanās pilsētas tīkliem nav nācies saskarties ar ūdens padeves vai kanalizācijas traucējumiem. Arvien vairāk kaimiņu ir izvēlējušies centralizētās kanalizācijas un ūdensapgādes pakalpojumus, turklāt ir izmantojuši pašvaldības līdzfinansējumu, kas Eiropas fonda projekta ietvaros tiek piedāvāts Mārupes apkaimē."

Šo pasākumu mērķis ir sniegt ērtu un kvalitatīvu centralizētās kanalizācijas pakalpojumu Rīgā arvien lielākam iedzīvotāju kopumam. Iedzīvotāju izvēli par labu centralizētajam pieslēgumam nedaudz apgrūtina salīdzinošās informācijas trūkums par esošo kanalizācijas sistēmu galvenajām atšķirībām. "Rīgas ūdens" ir apkopojis populārākos decentralizētās kanalizācijas sistēmas risinājumus, kas salīdzināti ar pilsētas pieslēguma izveidošanu un "Rīgas ūdens" pakalpojumu izmantošanu.

Viens no lielākajiem ieguvumiem ir komforts – notekūdeņi aizplūst no mājokļa un saimniekam nav jādomā, kad un kā tos savākt un attīrīt. Tāpat nav jāorganizē notekūdeņu izvešana vai jādomā par iekārtu remontu. "Rīgas ūdens" nodrošina gan notekūdeņu savākšanu un novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām, gan sniegto pakalpojumu atbilstību kvalitātes prasībām un normatīvajiem aktiem.

Vasarnīcās vai citviet, kur tiek patērēts mazs ūdens daudzums, ērts risinājums ir krājtvertnes ierīkošana, kas ir salīdzinoši lēta un vienkārša. Krājtvertnes būtība ir uzkrāt visus notekūdeņus hermētiski noslēgtā tvertnē. No šīs tvertnes notekūdeņi dabā neizplūst, un neveidojas piesārņojums krājtvertņu tuvumā. Krājtvertnē tiek uzkrāts viss ūdens, ko mājsaimniecība patērē ikdienā. Tomēr ilgtermiņā tās izmantošanas izmaksas būs visdārgākās, jo regulāri nepieciešams tvertni iztukšot un izmantot asenizatora pakalpojumus. Jāizvērtē arī krājtvertnes novietojums zemesgabalā, lai tai varētu piebraukt asenizācijas mašīna.

Bioloģiskās attīrīšanas sistēmu veido tvertne ar nepārtrauktu elektrības padevi, attīrīti notekūdeņi tiek tālāk novadīti grāvī vai kādā ūdenstilpnē. Šīs sistēmas uzstādīšana ir visdārgākā, tomēr ilgtermiņā tā būs ar zemām uzturēšanas izmaksām un mazu enerģijas patēriņu. Periodiski jāpārbauda dūņu daudzums, kā arī kompresora darbība. Šo iekārtu nav ieteicams ierīkot vietās ar augstu gruntsūdens līmeni, un neregulāri apdzīvotās mājās, jo tas var nelabvēlīgi ietekmēt iekārtas ilgdzīvi. Kā jau ikviena iekārta, arī šī ar laiku ir jāmaina vai jāremontē, kā arī jāslēdz līgums ar sertificētu uzņēmēju par šīs iekārtas uzturēšanu.

Septiķis ir tvertne ar vismaz divām vai trim savstarpēji savienotām kamerām un infiltrācijas sistēmu, no kuras attīrītais ūdens tiek novadīts gruntī, tādēļ šī kanalizācijas sistēma tiek vērtēta kā videi nedraudzīgākā. Septiķi nav piemēroti vietās ar dabīgi augstu gruntsūdens līmeni, jo būs grūti novadīt izplūstošos attīrītos notekūdeņus. Tiek piedāvāti septiķi ar biofiltru, kas nodrošina vērienīgāku ūdens attīrīšanu, tomēr periodiski jāseko līdzi filtra tīrībai. Septiķi nodrošina tikai notekūdeņu mehānisko attīrīšanu un neattīra notekūdeņus līdz tādai pakāpei, kādu nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi. Kaut arī septiķa ierīkošanas, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas nav augstas, izvēloties šo sistēmu ir jārēķinās, ka regulāri būs nepieciešams izmantot asenizatora pakalpojumus.

Attēlā apkopotas izmaksas 2021. gadā

SIA "Rīgas ūdens" Infrastruktūras attīstības departamenta direktora vietnieks attīstības jautājumos Mārcis Cepurītis: "Līdz 2021. gada 31. decembrim īpašniekam obligāti bija jāreģistrē decentralizētā notekūdeņu savākšanas vai attīrīšanas sistēma un tā jāsakārto atbilstoši likuma prasībām. Valsts kontrole 2020. gadā konstatējusi, ka līdz pat 64% mājsaimniecību ar decentralizēto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu notekūdeņus attīrīšanai nodod retāk nekā reizi gadā, tādejādi apdraudot gruntsūdeņus, kā arī savu un kaimiņu veselību. Jāuzsver, ka ikdienā mēs patērējam neiedomājami plašu sadzīves ķīmijas klāstu, kas, nepareizi novadot notekūdeņus, nonāk apkārtējā vidē. "Zaļā domāšana" nav tikai mūsdienīgs sauklis – tā ir uzskatu un vērtību nomaiņa, kā arī aktīva rīcība, lai rūpētos par tīru, sakoptu un veselībai drošu vidi savai un nākamajām paaudzēm."

Vairāk par ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajiem projektiem: Rīgas Ūdens