Desmit biežāk pieļautās kļūdas, apgūstot jaunu eksporta tirgu

Katra uzņēmuma veiksmes pamatā ir nemitīga attīstība un izaugsme, kas rezultējas jaunu eksporta tirgu apgūšanā. Lai eksporta uzsākšanas process būtu veiksmīgs, jāatceras, ka sākotnēji uzņēmumam ar savu produktu piedāvājumu ir jāspēj iegūt un noturēt zināmu tirgus daļu vietējā tirgū, un tikai tad var virzīties tālāk uz ārzemju tirgiem. Arvien vairāk Latvijas uzņēmēju interesējas par eksporta tirgus apgūšanu, un šī tendence arī šogad ir nemainīga. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar katru gadu pieaug, un 2022. gada aprīlī preču eksporta vērtība veidoja 1622 miljonus eiro, kas bija par 30,2% vairāk nekā 2021. gada aprīlī.

Eksporta uzsākšanai un veiksmīgai turpināšanai ir vairāki priekšnoteikumi, ko nepieciešams ievērot. Tādēļ sadarbībā ar "Skrivanek Baltic" apskatīsim desmit biežāk pieļautās kļūdas, apgūstot jaunu eksporta tirgu.

1. Nav veikta pienācīga mērķa eksporta tirgus izpēte. Neveicot atbilstošu izpēti par eksporta tirgu, ieskaitot mērķauditorijas, kultūras atšķirību, juridisko prasību nianšu, kā arī konkurences līmeņa analīzi, mūsu pūles var izvērsties neveiksmē. Pieņēmums, ka visur darbojas tas pats biznesa modelis, kā uzņēmuma mītnes valstī, ir maldīgs. Tikai tuvējās kaimiņzemēs vai valstīs ar līdzīgu uzvedības kultūru un paražām var strādāt ar tām pašām metodēm kā mājās, taču arī tad ir jāveic izpēte, lai par to pārliecinātos. Tāpat uzņēmumi nereti par zemu novērtē konkurences līmeni ārvalstu tirgū, kas noved pie zemiem pārdošanas rādītājiem.

2. Netiek ņemti vērā mērķa eksporta tirgu regulējošie noteikumi. Vietējo noteikumu, tostarp muitas procedūru un tirdzniecības likumu, neievērošana var novest pie dārgiem naudas sodiem. Svarīgi izpētīt un nodrošināt nepieciešamo zināšanu bāzi gan par likumdošanu, gan citām prasībām drošai eksporta veikšanai. Tas pats attiecas uz informācijas pasniegšanu un norādīšanu mājaslapā, jo dažādās valstīs ir atšķirīgas prasības par to, kam noteikti ir jābūt atspoguļotam konkrētās nozares ietvaros.

3. Neveiksmīga laika plānošana un nepietiekama laika un resursu atvēlēšana. Jāatceras, ka eksporta tirgus apgūšana prasa laiku, kā arī citus cilvēka un finanšu resursus. Šajā procesā jārēķinās ne tikai ar papildus produkcijas vai pakalpojumu nodrošinājumu, loģistiku, bet arī ar daudziem citiem būtiskiem faktoriem. Nedrīkst aizmirst, ka būs jāvelta laiks mārketinga stratēģijas sagatavošanai, mājaslapas lokalizācijai un citiem darbiem. Ja tas netiek ņemts vērā, eksportēšana var neizdoties, kas savukārt var atturēt uzņēmēju nākotnē no turpmākiem starptautiskās paplašināšanās mēģinājumiem.

4. Nespēja efektīvi sazināties un komunicēt valodas barjeras dēļ. Eksports nozīmē arī saistību un attiecību dibināšanu ar jauniem klientiem, piegādātājiem, sadarbības partneriem un uzņēmumiem jaunajā tirgū. Komunikācijas barjeras, tostarp valodas un kultūras atšķirības, var kavēt efektīvu saziņu, kas savukārt var ierobežot uzņēmuma spēju gūt panākumus ārvalstu tirgos.

5. Paļaušanās tikai uz mašīntulkotāju un AI risinājumiem. Saprotams, ka ārzemju klientus nepieciešams iepazīstināt ar preci vai pakalpojumu, ko jūsu uzņēmums piedāvā, tāpēc būs nepieciešama informācijas tulkošana auditorijai saprotamā valodā. Parasti uzņēmēji pieļauj kļūdu, izvēloties ātrāko un lētāko risinājumu – mašīntulkotāju vai mākslīgā intelekta ("artificial intelligence" – AI) sniegtās iespējas. Lai gan tas var noderēt, jāatceras, ka uzņēmuma klienti joprojām ir cilvēki, un cilvēki daudz labāk uztver informāciju, ko ir gatavojis cilvēks un kas ir uzrakstīta viegli saprotamā valodā, ievērojot un pielāgojoties arī kultūras un valodas atšķirībām, ko mašīntulkotājs nevar veikt. Vislabāk uzticēt tulkošanu un tekstu adaptāciju profesionālam tulkošanas birojam.

6. Nav rūpīgi pārdomāta mārketinga stratēģija. Uzņēmuma izaugsme arī vietējā tirgū ir vistiešākajā mērā saistīta ar mārketingu un piemērotu, gudri izstrādātu mārketinga stratēģiju. Tas pats attiecas arī uz eksporta tirgiem. Ja mārketinga kampaņas, tostarp digitālā mārketinga aktivitātes, netiek pielāgotas mērķauditorijai, tas var negatīvi ietekmēt pārdošanu.

7. Nav veikta atslēgas vārdu izpēte. Pat tad ja uzņēmuma mājaslapas izstrādes procesā ir veikta arī atslēgas vārdu izpēte, tas ne vienmēr nozīmē, ka šo pašu atslēgas vārdu burtiska tulkojuma izmantošana eksporta tirgiem paredzētajā mājaslapā vai sociālajos tīklos sniegs pozitīvu rezultātu. Tas var būt saistīts gan ar valodas specifiku, gan kultūras atšķirību, tāpēc noteikti būtu jāveic atslēgas vārdu izpēte arī tulkotajā valodā.

8. Mājaslapas saturs netiek pielāgots SEO parametriem. Mārketinga stratēģijas būtiska daļa ir SEO ("Search Engine Optimization") jeb satura optimizēšana meklētājprogrammām, piemēram, "Google". Tas nozīmē, ka ir ļoti būtiski šo optimizāciju veikt arī eksporta tirgum paredzētajai mājaslapai. Tātad visiem virsrakstiem, meta aprakstiem, bilžu un citu vizuālo materiālu aprakstiem arī jābūt atbilstoši iztulkotiem, lokalizētiem un optimizētiem, ievērojot SEO prakses. Tas attiecas gan uz tekstu, gan attēlu un citu vizuālo materiālu aprakstu tulkošanu un pielāgošanu auditorijai.

9. Nepiemērots tekstu aprakstu garums. Valodas atšķiras arī ar to izteiksmes veidiem, kas praksē nozīmē, ka dažādās valodās vienu un to pašu var pasniegt garāk vai īsāk. Piemēram, angļu valoda ir īsāka, daudz iespējams pateikt vien pāris teikumos, savukārt poļu ir daudz aprakstošāka un garāka. Domājot par mājaslapas tulkošanu un lokalizāciju, šis ir ļoti būtiski. Īpaši domājot par SEO tekstu izmantošanu, kam ir ierobežots rakstzīmju garums. Profesionāli SEO speciālisti un tulkotāji noteikti varēs rast piemērotākos risinājumus, lai prezentētu uzņēmumu un tā piedāvājumu.

10. Nav veikta pienācīga funkcionālā un lingvistiskā mājaslapas lietotāja pieredzes pārbaude. Mājaslapas lokalizācija un adaptācija jaunajai auditorijai ir ļoti būtisks solis tuvāk jauniem klientiem, tādēļ ļoti svarīgi ir pārliecināties, ka potenciālo klientu pieredze, lasot informāciju par produktiem un pakalpojumiem jūsu mājaslapā, ir patīkama – nav daudz lieku klikšķu, sadaļas ir loģiski izkārtotas, pa rokai ir kontakti vai pasūtījuma veidlapa utt.

Gan energokrīzes un pieaugošo izmaksu, gan ģeopolitiskās situācijas dēļ uzņēmumiem Latvijā nākas saskarties ar daudziem izaicinājumiem, taču tiek prognozēts, ka labāk šo "nenoteiktības laiku" pārdzīvos tie uzņēmumi, kas orientēsies uz eksporta tirgiem, nevis tikai vietējo patērētāju. Tā kā ārējā tirdzniecība un eksports Latvijā pamazām, taču joprojām turpina pieaugt, uzņēmējiem, kas vēlas nostabilizēt vai tikai uzsākt eksportu ir svarīgi piesaistīt uzticamus valodu nozares profesionāļus, piemēram, "Skrivanek Baltic", kas veiks mājaslapu lokalizāciju, SEO optimizāciju, kā arī izstrādās atbilstošu mārketinga stratēģiju, biznesa attīstības veicināšanai.