Reklāmas foto

Vasara - atvaļinājuma laiks! Plānojot šī gada atvaļinājumu, vēlējos apceļot Latviju un, ja atliks laiks, apmeklēt arī kaimiņvalstis, Lietuvu, Igauniju. Tomēr līdz ar ideju par ceļojumu, dzima arī problēma - kur braukt? Ko apskatīt? Tad no kolēģiem uzzināju, ka kāds jau ir pacenties manā vietā visu izplānojot, man atliek tikai piedalīties un pie tam, apvienot patīkamo ar lietderīgo - ne tikai apceļot Baltiju, bet arī laimēt balvas! Kas gan ir šis piedāvājums, jautāsiet - tas ir projekts Dižā Baltijas apceļošana!

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

 

Es ļāvos izaicinājumam, kas savā būtībā ir pavisam vienkāršs - atliek vien iepazīt 36 akcijas dalības objektus, izvēlēties, kurp doties un līdz pat 1.novembrim apceļot vismaz 6 objektus Latvijā un 3 objektus katrā no kaimiņvalstīm - un varbūt kāda no sponsoru balvām jau būs rokā!

Es apmeklēju mājas lapu www.greatbaltic.eu, izvēlējos maršrutu un devos ceļā!

Lūk, kādas atskaņas radās pēc ceļojuma!

Hercogu kapenes Jelgavas pilī

Tagad es zinu, kāpēc es negribu precēties! Tāpēc, ka tur jāsolās dzīvot kopā tik ilgi, līdz nāve mūs šķirs! Šķirties vispār ir sasodīti nejauki un kur nu vēl ja kāds nomirst! Te - klusajās un aukstajās Jelgavas pils pazemes kapenēs visi ir miruši, gan precētie, gan neprecētie, gan lieli, gan mazi, bet tā ir tikai viena no liecībām par vareno Kurzemes- Zemgales hercogisti, kuras kolonijas sniedzās līdz pat Tobago salai. Neparasti iedomāties, ka kādreiz kāda Latvijas daļa bijusi tik bagāta un ar tādu ģeogrāfiju.

Lodiņa alus darītava Bauskā

Bieži vien tik daudz mums apkārt ir utopiskās lietas, viss taču ir tik relatīvs bez ironijas, bet ar aronijām, no kurām arī paliek mella mute kā no Zilākalna mellenēm. Bet Bauskā ir kas labāks par Zilākalna mellenēm un mellu muti. "Mīļais, dod man arī nodzertees garšīgo LOHDINGA alu!"- vēsta reibinošs iepriekšējā gadsimta plakāts uz sienas, kurā jauka dāma grasās atņemt kungam alus kausu. Un tas viss ir tik sirreāli, ka te mazā, mīļā, senā pilsētiņā, kur uz ielām glezno mākslinieces, starp bruģakmeņiem un mistiskām alām Mēmeles krastos, ražo vienu no labākajiem aliem Latvijā! - Lodiņa alus! Vienreizējs, baudāms, dzīvs! Priekā!

Kokneses pilsdrupas

Atspulgs ūdenī... Meitene sarkanos brunčos ar lāpām pirkstu galos. Ugunīgi melni, gari mati. Leģenda par Spīdolu.. Viduslaiku mūzikas skaņas. Bungu ritmi. Dūdas dūdo. Dažreiz skaņas reibina vairāk nekā skūpsti. Lielgabala šāviena troksnis negaidīti apdullina smadzenes un esmu atpakaļ tagadnē - Kokneses pilsdrupās airu laivā. Pilsdrupas no ūdens puses izskatās neparastāk!

Ludzas amatnieku centrs

Tēja. Tā ir bez cukura un tā ir zālīšu tēja. Nevis kaut kāda zāles tēja, bet zālīšu tēja ar medu! Medus tēja un "šmakovka" ir divas mega-lietas, kas ikvienu satricina un padara karstu Latgalē,- Māras zemē. Vecmāmiņa stāstīja, ka ar tiem diviem kādu laiku arī Sibīrijā varēja izvilkt. Tepat blakus tējai un šmakovkai spēlē akordeons, griežas vērpjamais ratiņš, te vērpj, tepat auž, un šūdina. Senču tradīcijas un tikumi. Es uzzinu, ka sarkano dziju senči krāsoja ar madarām. Sulīgi un jutekliski sarkana dzija. No rīta pamostos Cirmas ezera krastā, putniņi dzied soprānu un romantiska migla apskauj skropstas, un uz galda smaržo tēja. Zālīšu tēja ar medu no Māras zemes pļavām.

Slutišķu sādža

Tepat netālu, Māras dārzos, saulespuķes cilā savas dzeltenās galvas Daugavas krastos, kur savā nodabā, savā ritmā aug lieliski burkāni, āboli, pētersīļi un noteikti vēl daudz jauku lietu, ko nezinātājs nevar sajust un saredzēt, jo šeit, Slutišķu sādžā, cilvēki dzīvo citā pasaulē ar savu lietu kārtību, savu laika ritmu un savu ticību. Par to liecina senās mājas, kokgriezumu raksti palodzēs, tamborētie aizkari un šķindeļu jumti un krāsniņa, uz kuras tikai slāvu tautas pasakās vēl aprakstīts par to, ka aukstās ziemas naktīs Ivanuška ar sieviņu apķērās un mīļi iemiga. Kopā uz krāsniņas vēl siltāk.

Bišu muzejs Ignalīnā

Ēdu visu, ko man atstājušas bites. Viņas ir visur. Esmu ienācis vienā lielā bišu kalnā, ko sauc par bišu muzeju. Mītiskas figūras ieskauj un aiznes citur tālumā. Nogaršoju un ēdu visus "vitamīnainos" medus labumus no bišu dārza. Vai medus ir arī no ūdensrozēm???

Hercogu Radzivilu mauzolejs Kedaiņos

Tas ir tā, kā teica lielais kalnos kāpējs Mesners: "Virsotnē nav nekā!" Tai pat laikā tur sākas cita pasaule. Arī šajā askētiskajā baznīcā ir tikai daži sarkofāgi, bet nekad nebūtu domājis, ka "mazliet" var pastāstīt tik daudz un uzburt tik dzīvu vēsturisku ainu, ka jāiekniebj, lai pārliecinātos, vai tā ir īstenība.

Lietuviskas pusdienas pie Kauņas

Sēņu zupa mājas gaumē gan ir ļoti labs ēdiens tādiem ķermenīšiem kā es, ja vien neieliek speķi, jo speķi ir jāēd ar maizi. Bet šodien ir neaizmirstams ēdiens, jo tradicionālo zupas šķīvju un māla bļodiņu vietā, lietuviešu nacionālo sēņu zupu mums pasniedz no maizes izgatavotā rupjmaizes podiņā, kuram vāciņš apēdams kā uzkoda pie zupas! Kaut kas neredzēti labs!

Viļņas dzintara galerija

Mēs nekad nebučojamies nesmukās vietās. Viļņas vecpilsētas senākajā baznīcā jeb dzintara galerijā? Kāzās Viļņā? O, jā! Daži jau noteikti pinkšķ vēl tagad, jo domā, ka nekad nešķirsies vai nekad vairs nesatiksies. Es tomēr neesmu nekam tik uzticīgs kā ceļam. Te, senajā dzintara ceļā, kurš mūsdienās ved caur Dzintara galeriju Viļņā, - te, visam ir nozīme! Pat gaismai un pat vēja virzienam! Visniecīgākajām detaļām katrā dzintara pilienā. Pasakainas rotas no visizsmalcinātākajiem lietuviešu dizaineriem no visretākajiem dzintaru gabaliem. Īstu dzintaru nosaka pēc tā, cik daudz tas elektrizējas jeb pievelkas. Īstu mīlestību tāpat.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form