Rinovīrusi ir mazi RNS vīrusi, un pazīstami vairāk nekā 150 rinovīrusu serotipu, skaidrots Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā. Šo vīrusu infekcijas ir biežākais iesnu iemesls un, gluži kā koronavīrusi, rinovīrusi izplatās gaisa pilienu un roku kontaktu ceļā, tieši tāpēc svarīgi regulāri mazgāt rokas, kā arī ierobežot laiku, ko pavadām slēgtās, slikti vēdinātās telpās. Oļegs Sokolovs-Karijs uzsver: "Vīrusu aktivitāte nav tik ļoti saistīta ar ārējās vides temperatūru, bet gan ar tendenci, ka cilvēki vairāk uzturas iekštelpās, kur gaiss tiek sildīts un nav vēja plūsmu." Otolaringologs uzsver arī to, ka šajā sezonā novērota vīrusu izplatības mazināšanās, kas skaidrojama ar ārkārtējo situāciju, kas savukārt ierobežojusi cilvēku savstarpējo kontaktēšanos.
Tomēr vīrusi nekur nav pazuduši, un piesardzības pasākumus vajadzētu ievērot ikvienam. Oļegs Sokolovs-Karijs atzīmē: "Vīrusu izraisītas saslimšanas ir bīstamas jebkurā vecumā un cilvēkiem ar jebkuru imunitātes potenciālu," piebilstot, ka Covid-19 kalpo kā pierādījums tam, ka pasargāts nav neviens. Protams, jāņem vērā, ka pastāv arī riska grupas. Otolaringologs skaidro: "Vecāka gadagājuma cilvēki ir neapšaubāmi jebkuras infekciju saslimšanas riska grupā, tomēr augšējo elpceļu iekaisumi ir bīstami arī tai populācijas daļai, kura cieš no augšējo elpceļu alerģiskām saslimšanām." Skaidrs, ka ar vīrusu izraisītām saslimšanām saistās ne tikai diskomforts, izmaiņas ikdienas dzīves ritmā un iespējama ilgstoša atveseļošanās, bet arī izmaksas. "Lai pasargātu no sarežģījumu veidošanās, es iesaku augšējo elpceļu iekaisumu ārstēšanu neatlikt līdz brīdim, kad simptomi kļūst ļoti izteikti, bet intensīvi ārstēt saslimšanas pie pirmo simptomu parādīšanās," piebilst Oļegs Sokolovs-Karijs.
Pēdējā gada laikā liela sabiedrības daļa atkārtoti sapratusi, ka roku higiēnai ir ļoti liela nozīme, lai sevi pasargātu no vīrusiem. Izmaiņas cilvēku uzvedībā un paradumos ievērojuši arī speciālisti. "Es noteikti pamanīju, ka cilvēki bieži mazgā rokas, īpaši publiskās telpās (lielveikalos un poliklīnikās). Šis ir ļoti atbalstāms paradums, un ceru, ka tas ar mums paliks arī pēc pandēmijas beigām," atzīst Oļegs Sokolovs-Karijs. Taču ne vienmēr pietiek ar roku mazgāšanu. Lai cīņa ar vīrusiem būtu pēc iespējas efektīvāka, protams, jāievēro roku higiēna, tomēr jāpievērš uzmanība arī savas imunitātes uzturēšanai un stiprināšanai, darbojoties preventīvi.
Kopš 2015.gada ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī Austrālijā un vairākās Āzijas daļās profilakses nolūkos un cīņa pret vīrusu izraisītām augšējo elpceļu infekcijām pieejams jota-karagināns. Tas ir sulfatēts galaktozes polimērs, kas iegūts no sārtaļģēm, un tam piemīt plaša spektra pretvīrusu īpašības. Lai gan šī aktīvā viela nu jau kādu laiku pieejama, pētījumos salīdzinoši nesen noskaidrots, ka tā palīdz cīņā ne tikai pret dažādiem rinovīrusiem, bet varētu arī preventīvi iedarboties pret SARS-CoV-2 jeb Covid-19 vīrusu, lietojot to deguna aerosola veidā.
Jota-karagināns samazina vīrusa vairošanos un izplatīšanos, jo kavē vīrusu šūnas piestiprināšanos pie saimniekšūnas organismā. Veiktajos pētījumos novērots, ka, lietojot jota-karaginānu, dažādu augšējo elpceļu infekciju gadījumos simptomi bija īslaicīgāki un mazāk izteikti. Nelielā neatkarīgajā pētījumā, ko veikuši argentīniešu pētnieki, piedalījās 394 veselības aprūpes darbinieki. 199 darbinieki lietoja jota-karagināns deguna aerosolu, bet 195 darbinieki placebo. Jota-karagināna grupā saslimušo ar Covid-19 bija ievērojami mazāk nekā placebo grupā, turklāt jota-karagināna lietošana bija droša un neradīja nevēlamus blakusefektus. Otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs uzteic tieši to, ka jota-karagināns lietojams deguna aerosola veidā, skaidrojot, ka: "Deguna dobums ir tieši pieejams virknei lokālu medikamentu. Viens no tādiem medikamentiem ir jota-karagināns." Otolaringologs arī piebilst, ka lokālie antivirālie medikamenti var nesaturēt specifiskas vielas, kas piemērotas konkrētiem vīrusiem, jo tie satur dažādus aģentus, kas spēj iedarboties uz visu infekcijas perēkli.
Pētījumi par jota-karagināna iedarbību uz Covid-19 vīrusu pierādījuši, ka mērķtiecīgas un apzinātas rūpes par veselību un preventīvu pasākumu ievērošana var veicināt vīrusa ierobežošanu. "Situācijas atrisinājums nākotnē būs plaša vakcinācija, tomēr pagaidām mums ir jāmeklē citas iespējas ierobežot Covid-19 izplatību. Ja saskarsme ar vīrusu tomēr ir notikusi, jāpielieto medikamenti, kas mērķtiecīgi aptur slimības progresu, nevis vienkārši reducē slimības simptomus," skaidro Sokolovs-Karijs.
Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
