Ilgtspēja kā nozīmīga daļa katra uzņēmuma nākotnē
Foto: Evita Dadzīte, “Mežpils alus” mārketinga vadītāja

Uzņēmējdarbības vidē ilgtspēja jau labu laiku vairs nav modes tendence, bet gan nozīmīga kopējās biznesa stratēģijas daļa. Tai ir ļoti cieša saikne un ietekme gan uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanā, gan sabiedrības un valsts attīstībā kopumā. Jau šobrīd ilgtspēja ir nomainījusi savas klātbūtnes prioritāti kopējā stratēģijā no "nice to have" (tulk. "patīkami, ja tā ir") uz "must have" (tulk. "tai ir jābūt").

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Domājot par organisku ilgtspējas integrēšanu stratēģijā, ļoti būtisks aspekts ir darbinieki un viņu iesaiste ilgtspējīgās aktivitātēs. Proti, apzinoties to, ka ļoti nozīmīgu laiku no savas dienas mēs pavadām strādājot, tieši šeit var sākties "pozitīvo ieradumu" veidošana. Tas krietni palielina iespēju, ka arī ārpus darba laika darbinieks ievēros tos pašus principus, ko darbā – vai tā ir atkritumu šķirošana, vides nepiesārņošana jeb vienkārši draudzīga attieksme pret dabu un tās resursiem.

Ļoti bieži tieši uzņēmuma darbinieku iesaistīšana un informēšana par ilgtspējīgu domāšanu paliek otrajā plānā, tai nepievēršot pietiekamu uzmanību. Uzņēmuma definēto ilgtspējas mērķu sasniegšanā tieši iekšējie procesi, tostarp iekšējā komunikācija, ir pat vēl būtiskāka nekā tas, kā izskatāmies ārēji. Uzņēmuma ilgtspējas stratēģija un tai pakārtotas praktiskās darbības patiesībā ir ļoti atkarīgas no cilvēkiem, kas strādā uzņēmumā, un, protams, arī no vadības. Līdz ar to nedrīkst aizmirst par pašu darbinieku iesaisti – ir jārada vide, kur darbinieks ir ieinteresēts domāt par to, kā kļūt efektīvākiem un vienlaikus draudzīgākiem pret vidi.

"Ernst & Young" šogad veica globālu pētījumu, kur noskaidrojās, ka ieņēmumi no ilgtspējīgiem produktiem pieaug aptuveni sešas reizes vairāk nekā no citiem produktiem, bet 50% patērētāju ir gatavi maksāt augstāku cenu par produktiem, kuriem ir pozitīva sociālā ietekme, tostarp videi draudzīgāki loģistikas un piegāžu ķēžu risinājumi. Tas ir labs signāls un iemesls, lai ilgtspēja tiktu iekļauta uzņēmumu biznesa stratēģijās, turklāt kā viens no pīlāriem. Tas atstāj iespaidu ne tikai uz uzņēmējdarbības rādītājiem, bet arī personālvadībā jaunu talantu piesaistē. Darbinieki arvien vairāk meklē uzņēmumu, kura vērtības saskan ar viņa kā cilvēka mērķiem.

Tieši izpratnes veicināšanai gan par aprites ekonomiku, gan atkritumu šķirošanu ir izšķiroša loma ilgtspējīgā attīstībā. Prieks, ka ik gadu turpina pieaugt arī to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro sadzīves atkritumus. "Latvijas Zaļā punkta" un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums liecina, ka pērn mājsaimniecību atkritumus šķirojuši vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (60%). Šajā gadījumā būtiskais elements ir zināšanu un izpratnes veicināšana par atkritumu šķirošanas nozīmi, kā arī atbalstošas infrastruktūras pieejamība.

Ilgtspējīga dzīvesveida veicināšanā daudzi risinājumi vēl nav izdomāti, tādēļ jomas eksperti bieži iesaka apvienot spēkus, veidojot sadarbības platformas, kur var pulcēties publiskā un privātā sektora pārstāvji, kā arī valsts iestādes un nevalstiskais sektors. Mūsu skatījumā brīnišķīga un tradīcijām bagāta iniciatīva ir "Lielā Talka", ko jau tagad noteikti varam uztvert kā platformu, kas sevī ietver partnerus un līdzīgi domājošas puses. Ir apgalvojums, ka "teorija bez prakses ir tukša", kam varu piekrist, tāpēc vēl vairāk novērtēju "Lielās Talkas" darbu – ne tikai informēt un stāstīt, bet arī pašiem uzrotīt piedurknes un doties sakopt vidi vai iestādīt koku. Esmu droša, ka tieši sadarbības attīstīšana starp valsts, privāto un nevalstisko sektoru ir un būs veiksmes stūrakmens. Ne vienmēr viegli, bet ļoti būtiski – īpaši vides jautājumos.

Šogad sadarbībā ar pētījumu centru "Norstat" veicām iedzīvotāju aptauju, ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju viedokli par koku vai "zaļo zonu" situāciju pilsētvidē. 62% iedzīvotāju ir norādījuši, ka koki pilsētvidē viņiem ir ļoti svarīgi. Ceturtā daļa, 25% aptaujas dalībnieku, norādīja, ka tas viņiem ir svarīgi, bet 14% to vērtē neitrāli.

Varbūt zināmā mērā lielāks pārsteigums bija respondentu atbildes uz jautājumu, kas, viņuprāt, ir atbildīgs par to, lai pilsētvide būtu sakopta. Vairākums atbildēja, ka tas ir pašvaldības uzdevums, taču ļoti liela daļa atbildēja, ka tas ir arī katra iedzīvotāja uzdevums. Manā skatījumā tas ir gana labs signāls turpmākai attīstībai, kas arī liecina par zināmu sabiedrības brieduma līmeni šajā jautājumā.

Ļoti svarīgi ir apzināties, ka tikai kopīgi mēs varam sasniegt mērķi – katrs atsevišķi un visi kopā. Sakoptā vidē un ilgtspējīgā attīstībā nav sīkumu vai nesvarīgu lietu, jo katra nianse veido lielo kopainu. Tieši tāpēc aicinu ikvienu iedzīvotāju piedalīties "Lielajā talkā" katru dienu – iestādot koku, sakopjot savu apkaimi, atkritumus vienmēr nogādājot tiem paredzētajā vietā un vienkārši samazinot savu ekoloģisko nospiedumu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Atkritumu šķirošana Ilgtspējība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form