Ilgtspējība kļūst par vienu no nozīmīgākajām tendencēm uzņēmējdarbības pasaulē un darba tirgū, un šai tendencei ir obligāti jāseko ikvienam uzņēmumam un darbiniekam, kurš nākotnē vēlas būs konkurētspējīgs. Ilgtspējības aktualitāte rada arī nepieciešamību pēc jauniem profesionāļiem un jaunām iemaņām, paverot neierobežotas karjeras iespējas šīs jomas entuziastiem un profesionāļiem. Kā parāda pētījumi, šādu speciālistu tirgū trūkst jau pašlaik, bet nākotnē, kad šie eksperti būs nepieciešami ikvienā organizācijā, konkurence šo talantu dēļ tikai saasināsies. Tos, kuri vēlas iemaņas ilgtspējības jomā pilnveidot jau tagad, – ISM Vadības un ekonomikas universitāte Viļņā aicina apgūt Starptautiskās maģistrantūras studiju programmu Uzņēmējdarbības ilgtspējības vadība.
Ilgtspējība – no otrā plāna lomas par galveno
Karolīna Semjonovaite (Karolina Semionovaitė), "Swedbank" ilgtspējības vadītāja Lietuvā un "ISM ESG council" biedre stāsta, ka pēdējos gados ir mainījusies ne tikai ilgtspējības nozīme uzņēmējdarbībā, bet arī izpratne par šo jomu. Iepriekš par uzņēmuma veiksmi un potenciālu tika spriests tikai pēc finanšu rezultātiem, bet ilgtspējība tika uztverta kā blakus, ar uzņēmējdarbību tieši nesaistīta darbība. Dažu pēdējo gadu laikā situācija ir mainījusies, un ilgtspējība ir kļuvusi par nozīmīgu uzņēmējdarbības dienas kārtības un stratēģijas daļu.
"Ilgtspējības ieviešana uzņēmējdarbībā aptver plašu darbību klāstu – no uzņēmējdarbības stratēģijas un risku vadības līdz piegādes ķēdēm un produktu izstrādei. Piemēram, vēl pavisam nesen, izstrādājot produktu, galvenais bija radīt patērētājam pievilcīgu risinājumu, kas būtu pieprasīts tirgū un nestu peļņu uzņēmumam. Mūsdienās ir pievienojušies papildu kritēriji – nodrošināt, lai visā produkta dzīves ciklā tiktu atstāta pēc iespējas mazāka negatīva ietekme uz vidi un sabiedrību.
Uzņēmumiem ir jārisina jauni jautājumi – no emisiju un atkritumu daudzuma mērīšanas un mazināšanas līdz dzimumu līdzsvaram un daudzveidībai, pretkorupcijas pasākumu ieviešanai vai uzņēmējdarbības ētikas nodrošināšanai visā piegādes ķēdē. Tāpēc ilgtspējības jautājums rada daudz jaunu diskusiju un interesantu tēmu tiem profesionāļiem, kuri darbojas uzņēmējdarbībā", – stāsta ilgtspējas eksperte.
K. Semjonovaite piebilst, ka uzņēmējdarbības ilgtspējības trīs komponenti – vides, sociālais un ekonomiskais – dažādos uzņēmumos izpaužas atšķirīgi. Ikvienā uzņēmējdarbības sektorā ir sava specifika, tāpēc uzņēmumiem ir jāsāk ar nozīmīgāko ilgtspējības jomu identificēšanu un ilgtspējības stratēģijas veidošanu. Savukārt visus uzņēmumus, kas darbojas ilgtspējīgi, saista viena formula – uzņēmējdarbības modelis, kas ir orientēts ne tikai uz rentabilitāti, bet arī uz dažādu ieinteresēto pušu labklājību un pozitīvas ietekmes veidošanu.
Nepieciešamība pēc ilgtspējas ekspertiem ievērojami pieaug
Pēc ekspertes teiktā, uzņēmējdarbības ilgtspējība ir salīdzinoši jauna joma, taču jau pašlaik tai ir liels potenciāls. Nepieciešamība pēc šādiem ekspertiem ir jūtama tirgū jau tagad. Jaunu uzņēmējdarbības modeļu, ilgtspējīgu inovāciju ieviešanas un jaunu prasību uzņēmējdarbībai dēļ nepieciešamība pēc tiem tikai pieaugs. Viņa uzsver, ka ir grūti iztēloties organizāciju, kas nākotnē spētu veiksmīgi darboties un saglabāt konkurētspēju, ignorējot ilgtspējības tendences un praksi.
"Sabiedrības apzinīgums pieaug, vienlaikus pieaug arī spiediens uz uzņēmējdarbību – demonstrēt visaugstākos atbildības standartus. Bet tas nozīmē, ka uzņēmumi, kuri to nākotnē nenodrošinās, saskarsies ar lieliem riskiem. Jauno ilgtspējības praksi nostiprina arī jaunās Eiropas Savienības prasības, ievērojamas pārmaiņas ievieš ES Zaļais kurss, ambiciozi ilgtspējības mērķi ir noteikti arī Lietuvas Valdības programmā. Jau pašlaik eksperti no dažādām industrijām strādā, risinot jautājumu, kādā veidā ikvienam uzņēmējdarbības sektoram būs jāiesaistās visas Lietuvas ilgtspējības transformācijā", – stāsta K. Semjonovaite.
"Linkedin" pētījums "Global Green Skills Report 2022" rāda, ka visā pasaulē darba devēji ievērojami labprātāk pieņem darbā darbiniekus, kuriem ir iemaņas ilgtspējības jomā, salīdzinot ar personām, kurām šādu kompetenču nav. No 2015. līdz 2021. gadam darba tirgū profesionāļu, kuriem ir kompetences ilgtspējības jomā, skaits visā pasaulē pieauga par 38 %. Kaut arī ilgtspējas lietpratēji vairs nav retums, ļoti straujās pārmaiņas, kā arī jaunās prakses un uzņēmējdarbības modeļu nostiprināšanās joprojām veicina lielu šādu profesionāļu trūkumu. Šobrīd tie darba tirgus dalībnieki, kuri vēlēsies darboties ilgtspējības jomā, pavērs sev bezgalīgas karjeras iespējas.
ISM sagatavos ilgtspējas profesionāļus
Lai piedalītos ilgtspējības problēmu risināšanā un reaģētu uz pašreizējām pārmaiņām, ISM Vadības un ekonomikas universitāte ir izveidojusi jaunu Starptautiskās maģistrantūras programmu Uzņēmējdarbības ilgtspējības vadība (Business Sustainability Management). Dr. Virgīnija Poškute (Virginija Poškutė), ISM Uzņēmējdarbības ilgtspējības vadības programmas vadītāja, stāsta, ka šī ir visā Eiropā unikāla programma, jo tās studenti ar ilgtspējības jomu iepazīsies visās ESG (angļu val. Environmental, Social, Governance) dimensijās – vides, sociālajā un ekonomiskajā –, tāpēc spēs veidot holistisku skatījumu uz ilgtspējības problēmām un risināt tās dažādos līmeņos. Uzņēmējdarbības ilgtspējības programmas studenti spēs arī izveidot dažādas ilgtspējas stratēģijas, viņi iegūs nepieciešamās zināšanas un iemaņas, lai novērtētu ieviešamās ilgtspējas prakses ietekmi visā organizācijas vērtības radīšanas ķēdē.
"Pašlaik joprojām liela daļa uzņēmumu koncentrējas uz ilgtspējas iniciatīvām un ietekmes izvērtēšanu organizācijas iekšienē. Taču ļoti bieži lielākā negatīvā uzņēmējdarbības ietekme uz vidi notiek nevis organizācijas iekšienē, bet gan ārpus tās robežām – piegādes ķēdēs un ražošanā. Šīs programmas studenti uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi mācīsies izvērtēt ne tikai vides, bet arī sociālajā un ekonomiskajā dimensijā. Tāpēc nākamie ilgtspējas eksperti iegūs gan sociāli emocionālās, gan profesionālās prasmes, kas ļaus izmērīt un izvērtēt uzņēmumu ESG praksi, attīstāmās iniciatīvas un investīciju ietekmi. Programmas dalībnieki spēs identificēt problēmas, izvērtēt vidi, izveidot dažādas uzņēmējdarbības stratēģijas, risināt globālas un lokālas problēmas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu organizācijas darbību", – stāsta dr. V. Poškute.
ISM eksperte arī uzsver, ka nepieciešamība pēc šāda veida studiju programmas tirgū bija jūtama līdz šim aizvien dzīvotspējīgā fragmentētā skatījuma uz ilgtspējības jomu dēļ. Tāpēc ISM programmu var saukt par unikālu, jo tā atšķiras ar savu struktūru, kas sniegs zināšanas dažādās ilgtspējības dimensijās un sagatavos profesionāli, kurš var strādāt ar ļoti plašu ilgtspējības jomas jautājumu spektru.
Vairāk par programmu meklējiet ŠEIT.
Vēlamies pievērst uzmanību, ka šobrīd, līdz 30.04.2022., notiek iepriekšpieņemšana, kuras laikā studenti var izmantot īpašus pieņemšanas un finansēšanas nosacījumus. Iesniedzot pieteikumu, studenti var pretendēt uz īpašu finansēšanas programmu "Accelerate" un studiju stipendijām.
*Programma ir sagatavota un iesniegta izvērtēšanai Studiju kvalitātes novērtēšanas centram. Plānotais studiju sākums 01.09.2022.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
