Kā uzbūvēt drošības vairogu pret vīrusiem

Organisma uzdevums – ātri uzveikt slimību

"Imunitāte ir organisma fizisku un bioķīmisku reakciju sistēma, kuras uzdevums ir saglabāt organismu veselu. Līdz ar to ikdienā, sastopoties ar baktērijām un vīrusiem, mūsu organismam vajadzētu tikt ar tiem galā," stāsta ortomolekulārās medicīnas ārste Antra Briede. Ja mums šo vīrusu apkārt ir daudz, kā tas ir epidēmiju laikā, protams, ka mēs varam saslimt – tas ir normāli. Un tikpat normāli ir piedzīvot temperatūru kā organisma aizsargreakciju – pat 39 grādus augstu – un ļaut organismam trīs līdz piecu dienu laikā tikt ar vīrusu galā. Ja ilgāk jūtamies saguruši un vāji, pievienojas bakteriālas infekcijas – iesnas, angīna, vidusauss iekaisums utt., tas nozīmē, ka organisms netiek galā – viņa aizsargspējām pietrūkst resursu- vitamīnu un mikroelementu, lai uzturētu stipras un veselas imūnās šūnas. Arī ieildzis nogurums, nespēja koncentrēties, miega traucējumi un slikta apetīte liecina, ka organisma sistēmas netiek ar uzdevumu galā.

Tāpat arī situācijas, kad organisma imūnsistēmu ir novājinājuši hroniski iekaisīgi procesi (piemēram, cilvēkam ir astma, bronhīts), pēc ķīmijterapijas vai staru terapijas, – arī šādos gadījumos ir nepieciešams organisma rezerves papildināt ar uzturvielām, kas piedalās organisma aizsargsistēmu uzturēšanā.

Lietot efektīgas devas un kombinācijas

"Neskaitāmi pētījumi apliecinājuši, ka cilvēka spēja pretoties ārējas vides faktoriem ir atkarīga no uzturvielu pietiekamības organismā. Ja cilvēks ikdienā ēd pietiekami daudz augu valsts produktu, tas ir, vismaz 5-7 porcijas jeb, vienkārši sakot, saujas augu valsts produktu, ja cilvēks ir jauns un vesels, viņam nav nepieciešams papildus lietot vitamīnus. Citos gadījumos ir vērts papildināt uzturvielu rezerves, bet ir jāievēro divi svarīgi principi." Pirmais ir devu princips. Nav vērts lietot mazas vitamīnu devas ilglaicīgi, tas ir, mazāk nekā noteiktās ieteicamās diennakts devas. Tie ir vitamīni, kas paredzēti ikdienas uztura papildināšanai, un tiem nav nekādas ietekmes uz cilvēka bioķīmiskajām sistēmām. Savukārt lielākas vitamīnu devas var ietekmēt vielmaiņu un atstāt zināmu ietekmi uz veselību. Piemēram, C vitamīna iedarbīgā dienas deva pieaugušam cilvēkam varētu būt ap ir 400 -500 mg. Savukārt pirmskolas vecuma bērniem, kas bieži slimo, ieteicamā C vitamīna deva varbūt ir pat 200 mg, nevis 30 - 60 mg.

Otrs princips – izvēlēties pareizas mikroelementu kombinācijas, nevis lietot kādas atsevišķas mikrouzturvielas lielās devās, ja organismā trūkst daudzu citu elementu.

Efektīgu un bioķīmiski pamatotu vitamīnu un minerālvielu kompleksus piedāvā visaugstākās kvalitātes uzturvielu ražotājs Orthomol (Vācija). Orthomol Immun kalpos kā ātrā palīdzība cilvēkiem ar hroniskiem iekaisīgiem procesiem, arī pēc staru vai ķīmijterapijas un tiem, kas bieži saaukstējas. Tā bagātīgajā sastāvā pietiekamās devās ir vitamīni, karotinoīdi, mikroelementi (tādi kā cinks, selēns, dzelzs, varš un mangāns) un citrusaugu bioflavonīdi, kas pastiprina lielās C vitamīna devas iedarbību. Ilgstošākai lietošanai kursa veidā piemērotāks ir Orthomol Immun Pro*, kas bez vitamīnu kompleksa satur inulīnu un probiotikas. Tās ne tikai uzlabo zarnu trakta veselību, bet stimulē arī imūnšūnas, jo 70% no imūnās sistēmas šūnām atrodas zarnu traktā.

Savukārt Orthomol Junior C plus* rūpējas par bērnu veselību. Kad mazinās imunitāte, kas saņemta no mammas, bērni, sākot iet dārziņā, bieži sāk slimot – uzturs vairs nenodrošina imūnšūnām nepieciešamos būvmateriālus. Pat Latvijā veiktie bērnu uztura pētījumi atklāj, ka ar uzturu bērni uzņem 30 % no dienā nepieciešamā C vitamīna daudzuma, bet B grupas vitamīnus vēl mazāk – tikai 10-20% no tā, kas būtu ikdienā nepieciešams. Bet imūnsistēma, sastopoties ar vīrusiem vai baktērijām, strādā bez apstājas, līdz ar to rezerves izsīkst, un tās ir nepieciešams papildināt. Un viens no veiksmīgiem variantiem ir ortomolekulārās medicīnas izstrādātais produkts Orthomol Junior C plus*.

Stiprinās gan nespecifiskā, gan specifiskā imunitāte

Specifisko imunitātes daļu mums vīrusa gadījumā nodrošina vakcīna, jo satur tā izraisa antivielu veidošanos. Savukārt nespecifisko imunitāti nodrošina organisma fiziskās aizsargbarjeras (piemēram, zarnu un elpceļu gļotādas). Lai fiziskās barjeras būtu spēcīgas, mums ir nepieciešams A, D, C, E, B6, B12 vitamīni, folijskābe, dzelzs un cinks. Ja vīruss ir nokļuvis tālāk, iekaisuma regulēšanai vajadzīgs A, C un E vitamīns, cinks, dzelzs, varš, selēns, magnijs. Lai šūnās novērstu oksidatīvo stresu, kas rodas kā blakusprodukts, organisms tērē C un E vitamīnu, dzelzi, cinku, varu, selēnu un magniju. Lai uzturētu aktīvas imūnšūnas, ir nepieciešams A, D, C, E, B6, B12 vitamīni, folijskābe, cinks, dzelzs, varš, selēns, magnijs.

Ja cilvēkam ir hronisks iekaisums (piemēram, otrā tipa cukura diabēts, adipozitāte, sirds asinsvadu slimības u.c.), nespecifiskās imunitātes šūnas pastāvīgi strādā ar pilnu jaudu, līdz ar to uzturvielu patēriņš, lai nodrošinātu šo šūnu darbu, ir apjomīgs. Ir pētījumi, kas pierāda, ka arī probiotikas (tāpat kā D vitamīns un Omega 3 taukskābes) ir nepieciešamas, lai sintezētos imūnšunas, kas kā dabīgie killeri pirmie dodas uzbrukumam vīrusam un baktērijām.

"Tāpat ir veikti pētījumi, kas apliecina noteiktu uzturvielu nepieciešamību specifiskās imunitātes stiprināšanai, lai veicinātu atbildes reakciju pēc vakcinācijas, tātad lai veicinātu vakcinācijas efektivitāti." skaidro ortomolekulārās medicīnas ārste Antra Briede.

*Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.