Kādas izmaksas pašnodarbinātais var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos

Kādas izmaksas var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos, ko var norakstīt pašnodarbināta persona, kas ir attaisnotie izdevumi – atbildes uz šiem jautājumiem un pareiza uzskaite ļauj mazināt ar nodokļiem apliekamo ienākumu summu. Balstoties uz grāmatvedības sistēmas Pats.lv lietotāju pieredzi, apkopoti pašnodarbināto personu biežāk uzdotie jautājumi un atbildes uz tiem.

Ja savas dzīvojamās telpas izmantojat kā biroju, tad daļu no īres un komunālajiem maksājumiem var attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Lai aprēķinātu attiecināmos izdevumus, ir jānosaka kādu daļu no visas dzīvojamās telpas aizņem birojs. Piemēram, ja dzīvojamā platība ir 70 kvadrātmetrus liela un birojs aizņem 35 kvadrātmetrus, tad saimnieciskās darbības izdevumos var iekļaut 50% no īres, ūdens, kanalizācija un elektrības izmaksām. Te gan ir jāizvērtē potenciālais ieguvums, jo saimnieciskās darbības ietvaros dzīvojamās telpas kļūst par komerctelpām, kas attiecīgi palielina nekustāmā īpašuma nodokli.

Uz saimnieciskās darbības izdevumiem var attiecināt arī daļu no mājas interneta un mobilā telefona izmaksām, ja tie tiek izmantoti darba vajadzībām. Šādā gadījumā jāatceras, ka likums atļauj attiecināt ne vairāk kā 70% no apmaksātā rēķina summas, neuzskaitot saimnieciskās darbības vajadzībām veiktās sarunas un minūtes. Ja saimnieciskās darbības vajadzībām tiek tērēts vairāk nekā 70%, to nepieciešams pierādīt ar dokumentiem.

Kārlis ir reģistrējies par pašnodarbināto personu un sniedz IT pakalpojums vairākiem Latvijas uzņēmumiem. Kārlis strādā no sava dzīvokļa, kur vienas istabas ietvaros viņš iekārtojis sev biroju. Kopēja dzīvokļa platība ir 100 kvadrātmetri, taču saimnieciskais darbībai, proti, biroja telpām, Kārlis faktiski izmanto tikai 25 kvadrātmetrus. Līdz ar to, Kārlis ir noteicis attiecīgu proporciju – uz saimnieciskās darbības izdevumiem viņš attiecina 25% no kopējām izmaksām par dzīvokļa komunāliem, īres un elektrības pakalpojumiem.

Ja saimnieciskās darbības ietvaros nākas pārvietoties ar automašīnu, piemēram, dodoties pie klientiem vai sadarbības partneriem, tad pašnodarbinātās personas savos izdevumos var iekļaut daļu no automašīnas izmaksām, tostarp arī degvielas izmaksas. Pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem, minētos izdevumus aprēķina proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70%. Ja maršruta lapas un citi attaisnojuma dokumenti nebūs atbilstoši noformēti, tad uz saimnieciskās darbības izdevumiem var attiecināt ne vairāk par 50% no faktiskajām izmaksām.

Tāpat pašnodarbinātā persona var iegādāties sabiedriska transporta biļeti vai mēnešbiļeti saimnieciskās darbības ietvaros un šīs izmaksas attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem ar nosacījumu, ka šie braucieni ir saistīti ar darba izpildīti, proti, tie ir darba braucieni. Piemēram, strādājot par santehniķi un dodoties pie klienta uz tā dzīvesvietu, lai veiktu tur remontdarbus. Vai, piemēram, dodoties uz tikšanos ar kādu biznesa partneri, lai izrunātu potenciālās sadarbības iespējas vai veiktu kādas mārketinga aktivitātes.

Ja saimnieciskās darbības ietvaros nākas bieži doties darba braucienos Latvijas robežās vai ārvalstīs, uz saimnieciskās darbības izdevumiem var attiecināt izdevumus par transporta biļetēm, viesnīcu un citiem izdevumiem, kas radušies brauciena vai komandējuma laikā un kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Taču jāņem vērā, ka pašnodarbinātais, dodoties darba braucienā vai komandējumā, nevar izmaksāt sev dienas naudu.

Apmācības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana ir būtiska ikvienam ekonomiski aktīvam iedzīvotājam, arī pašnodarbinātajiem. Tādēļ arī izmaksas par kursiem vai citiem izglītības veidiem, kas saistīti ar kvalifikācijas paaugstināšu, ir pilnā mērā attiecināmas uz saimnieciskā darbības izdevumiem.

Reklāmas izmaksas, piemēram, savu pakalpojumu popularizēšanai tādās interneta vietnēs kā "Facebook" vai "Instagram", var droši pilnā apmērā attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

Savukārt kā reprezentācijas izdevumi, piemēram, vērtējamas biznesa pusdienas/ vakariņas ar sadarbības partneriem, kafijas un tējas iegāde klientu cienāšanai, arī apģērba (lietišķa kostīma, uzvalka) iegāde tēla veidošanai. Attiecībā par apģērbu jāpiemin, ka darba formas iegādes izmaksas pašnodarbinātai personai, kas, piemēram, strādā par kosmetologu, frizieri, manikīra meistaru, fizioterapeitu ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem pilnā apmērā.

Reprezentācijas izdevumi saimnieciskās darbības izdevumos ir norakstāmi atbilstoši uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktiem ierobežojumiem, proti, reprezentācijas izdevumi gada laikā no kopējā darbinieku algu fonda norakstāmi ne vairāk kā 5% apmērā. Ja algotu darbinieku nav un tādejādi nav arī algu fonda, tad reprezentācijas izdevumus vispār nevar attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

Laila ir reģistrējusies par pašnodarbināto personu un viena pati mājas apstākļos ražo ziepes. Laila uzskata, ka biznesa attīstībai un pārdošanas veicināšanai plašas reklāmas kampaņas nav efektīvas. Tā vietā ir nepieciešams individuāls pārdošanas darbs ar katru potenciālo klientu. Šīs domas vadīta, Laila dažkārt aicina savus potenciālos klientus uz biznesa pusdienām, lai to laikā izstāstītu un prezentētu savu produkciju. Saskaņā ar likumu, šādi Lailas biznesa pusdienu izdevumi ir uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem. Tomēr, tā kā Laila strādā viena pati un viņai nav neviens algots darbinieks, tad šīs izmaksas viņa nevar attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem, jo reprezentācijas izdevumi gada laikā no kopējā darbinieku algu fonda norakstāmi ne vairāk kā 5% apmērā.

Pareiza saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite, nodokļu aprēķini ļauj samazināt ar nodokļiem apliekamo ienākumu apmēru un ietaupīt līdzekļus biznesa attīstībai. Izvairīties no iespējamām kļūdām palīdzēs atbilstoši piemeklētas grāmatvedības programmas