Latvijas bērnu zobu stāvoklis joprojām vērtējams kā vājš, un ar to saskaras ikviena zobārstniecības klīnika. Speciālisti norāda – kamēr vēl dzīvi ir mīti par to, ka piena zobi nav tik svarīgi, tos var netīrīt katru dienu un var arī nelabot, jo tie tāpat izkrīt, mēs ar to neizbēgami saskarsimies. Tāpēc ir svarīgi runāt un atgādināt ik dienu par to, cik būtiska un nozīmīga ir regulāra un pareiza zobu kopšana. Konsultē Dr. Apines zobārstniecības klīnikas vadošā zobārste dr. Māra Valdmane.
Kas ir zobu kariess?
Zobu kariess, vienkārši izsakoties, ir caurums zobā, un tā ir 100% iegūta slimība, kas nav saistīta ar iedzimtību, bet gan ar ikdienas rūpēm par mutes veselību. Starp citu, Latvijas rādītāji par bērnu zobu veselības stāvokli nav iepriecinoši – statistika vēsta, ka vienam 12 gadus vecam jaunietim Latvijā ir 3,4 bojāti zobi, kamēr Skandināvijā šis rādītājs ir 0,6.
Zoba bojājums var rasties jau sākot ar pirmo zobu, un, ja tas netiek kontrolēts, tas var attīstīties un progresēt visu mūžu, kamēr vien ir zobi. Kariess ir arī biežākais iemesls, kādēļ zobi tiek zaudēti – gan piena, gan pastāvīgie.
Bērnu zobu kariess nereti tiek skaidrots ar pārmērīgu konfekšu ēšanu, tomēr jāsaprot, ka ne jau pašas konfektes tiešā veidā bojā zobiņu. Mutes dobumā atrodas patogēnās baktērijas, kas pārtiek no cukura, procesā tās izdala skābi, kas arī veicina zobu audu sabrukšanu. Bet baktērijas ēd ne tikai konfektes un cukuru, tās ēd arī maizi, kartupeļus, smalkmaizītes, jogurtiņus un jebkuru citu ēdienu, kas nonāk uz zobiem un kļūst par aplikumu, jo netiek notīrīts.
Kariesa attīstība
Lai rastos zoba bojājums nepieciešamas trīs lietas: zobi (likumsakarīgi, ka tiem jābūt); baktērijas (tās mūsu mutē atrodas dabiski, bet jo sliktāki mutes dobuma apstākļi, jo patogēnākas tās ir); ogļhidrāti (ēdiens, ko lietojam uzturā, un tas var būt baktērijām vieglāk vai grūtāk pārstrādājams). Visu šo triju komponentu mijiedarbība ilgākā laika posmā arī veido zobu caurumus. Sākotnēji skābju ietekmē tiek skarta zoba emaljas virsma, bet ja skābā vide uz zoba tiek atstāta ilgstoši, sarūk zoba audi un veidojas caurums. Iesākumā tas ir blāvs plankums zoba virsmā, tad tas kļūst tumšāks, līdz veidojas jau taustāms defekts – robs zoba virsmā. Vēlāk tiek skarti dentīna audi un zobs bojājas straujāk un plašāk, līdz tiek sasniegts sāpīgākais – zoba nervs.
Gan piena, gan pastāvīgo zobu gadījumā scenārijs ir līdzīgs, tikai piena zobu gadījumā tas notiek daudz straujāk. Zobs var sāpēt, sastrutot, veidoties pampums, bērniem nereti arī ir temperatūra, grūtības košļāt. Un tas nemaz nav pārspīlēts apgalvojums, ka novārtā atstāti bērna zobi var būt bīstami pat viņa dzīvībai.
Lai no kariesa izvairītos, patiesībā formula ir ļoti vienkārša: zobi un baktērijas ir un būs dabiski mūsu mutes dobuma "iemītnieki", vienīgais, ko mēs varam kontrolēt – izslēgt barības vielas baktērijām.
Galvenie priekšnoteikumi bērna mutes dobuma un zobu veselībai
Piemērota zobu pasta
Bērnam jau no pirmā zobiņa izšķilšanās brīža ir nepieciešama zobu pasta. Lai profilaktiski pasargātu bērna zobus no kariesa rašanās un/vai tālākas attīstības, galvenais rādītājs ir fluora koncentrācija.
- Bērniem no pirmā zobiņa līdz 2 gadu vecumam (vai pilnam piena zobu lokam – 20 piena zobiem) nepieciešama zobu pastas fluora koncentrācija 1000ppm, vienā zobu pucēšanas reizē izmantojamais zobu pastas apjoms – rīsa grauda izmērs;
- Bērniem no 2 gadu vecuma rekomendēts zirņa grauda izmēra zobu pastas apjoms, ar fluora koncentrāciju 1000ppm;
- Kad bērns jau māk izspļaut zobu pastu (apmēram 3 gadu vecumā) rekomendētā fluora koncentrācija ir 1350-1500ppm.
- No 6 gadu vecuma rekomendējama fluora koncentrācija 1350-1500ppm, bet izmantojamais zobu pastas daudzums – puse zobu birstes galviņas.
Bērni zobu pastu agrīnā vecumā nespēj izspļaut, tādēļ tā tiek apēsta. Zobu pastas ir paredzētas noteiktā daudzuma apēšanai divreiz dienā, neradot fluorozes risku. Ja vecāki vēlas samazināt zobu pastas apēšanas risku arī vēlākā vecumā, ieteicams izvēlēties zobu pastu ar neitrālu garšu (piem., piparmētras). Zobu pastu rekomendē tikai izspļaut, nedrīkst skalot ar ūdeni, lai zobu pastā esošais fluorīds spēj iedarboties uz zobiem arī nakts un rīta laikā.
Zobu birste
Bērniem nepieciešama zobu birste, kas piemērota bērna mutes dobuma lielumam. Pirmajiem priekšzobiem pirmā zobu birste var būt vienkūlīša birstīte vai ar nelielu galviņu. Ja bērni paši vēlas tīrīt, iespēja izvēlēties birstīti ar palielinātu rokturi. Ir izveidotas zobu birstes, kur vienā galā ir sariņu birstīte, bet rokturis izveidots kā grauznītis, kas bērniņam var atvieglot zobu nākšanas diskomfortu.
Elektriskā zobu birste
Elektriskās zobu birstes ir viens no labākajiem tehnoloģiju sasniegumiem, kas mūsdienās pieejams ikvienam un pielāgots dažādām vajadzībām un vecuma grupām. Ar īpaši maigiem zobu sariņiem, nelielu galviņu, saudzīgu vibrāciju zobu birsti var lietot jau no pirmā zobiņa, bet rekomendētais vibrāciju skaits bērniem ir no 12000-32000 vibrāciju minūtē.
Elektriskās zobu birstes priekšrocības :
- Divu minūšu taimerītis, lai zobu birste neļautu zobus tīrīt pavirši un nepilnīgi;
- Taimerīša sadale 4 posmos – katrai zobu grupai, lai tās notīrītu vienlīdz labi;
- Vibrāciju skaits, ko manuāli nav iespējams sasniegt, līdz ar to aplikuma kontrole ir krietni augstāka;
- Motivācija – zobu birstes pieejamas ar gaismas efektiem, animācijām, telefona lietotnēm;
- Spiediena kontrole - kontrolē spiediena spēku, ko nereti ar manuālo zobu birsti bērni nespēj kontrolēt;
Zobu pārtīrīšana
Bērnu zobu veselības pamatā ir vecāku rūpes par viņu zobiem. Bērni nevar apjaust zobu bojājumu riskus un saistītas problēmas visa mūža garumā, ja kariesi masīvi ir bojājuši gan piena, gan pastāvīgos zobus. Tādēļ atbildība par bērnu zobu veselību jāuzņemas vecākiem. Katru dienu bērnu vecākiem jāpārtīra bērna zobi, jo bērns nevar pilnīgi savus zobus iztīrīt. Un pārtīrīšana jāveic vismaz līdz 10-12 gadu vecumam. Arī lielākā vecumā bērni ir jāpieskata, lai zobi tiktu ne vien tīrīti, bet tīrīti rūpīgi.
Zobu diegs.
Zobu tīrīšana palīdz notīrīt vien 60% zobu, atlikušo daļu veic zobu diegs. Zobu diegošanu rekomendē sākt darīt ap divu gadu vecumu, kad izveidojušies pirmie kontakti starp pēdējiem diviem piena molāriņiem. Obligāta zobu diegošana ir pie maiņas sakodiena, kad zobi ir ieslīpi un kontakti cieši.
Uzturs
Uzturs ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem Latvijas ģimeņu mutes dobuma veselībā. Rūpnieciski ražota pārtika ar pievienotu pārlieku lielu cukura daudzumu, saldināti dzērieni, pieejami našķi visas dienas garumā ir tikai dažas no biežajām kļūdām uztura plānā. Tāpēc mutes dobuma veselības aspektā ir svarīgas ne tikai ikdienas rūpes, bet arī uztura kvalitāte (vairāk citā ēdiena, kas veicina žokļa augšanu un vairāk svaigu augļu un dārzeņu, kas stimulē mutes dobuma pašattīrīšanos), kā arī regularitāte (starp ēdienreizēm tikai ūdens, mazāku našķu un uzkodu).
Zobārsts kā draugs
Zobārsts var būt draugs katram bērnam, turklāt mūsdienu tehnoloģiju iespēju kontekstā nevienam bērnam nebūtu jābaidās, ja ceļš uz zobārstniecību bijis pareizs. Pirmā vizīte jāplāno jau gada vecumā, kad vecāki tiek informēti par pareizu bērniņa zobu kopšanu. Pats bērniņš sāk sadarboties ar zobārstu 2-3 gadu vecumā. Bērnam jāplāno vizīte pie zobu higiēnista divas reizes gadā un vienu reizi gadā pie zobārsta. Pirmkārt, lai vizītes būtu pierastas, otrkārt, lai laikus atklātu kādu bojājumu.
Raksts tapis sadarbībā ar e-veikalu tavam sapņu smaidam www.smilestory.lv. Tas ir pirmais e-veikals Latvijā, kura sortimentā atrodas tikai zobārstu un ekspertu pārbaudīti un atlasīti mutes kopšanas līdzekļi.
Līdz februāra beigām e-veikalā tieši bērnu mutes dobuma kopšanas produktiem atlaides līdz 20%. Ieskatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
