Komunikācija darba vidē: kā panākt vēlamo un nesaiet ar visiem ragos
Foto: Shutterstock

Viena pagale nudien nedeg, un tas attiecas arī uz darba vidi. Jo prasmīgāk un arī cieņpilnāk mēs komunicēsim ar saviem kolēģiem un sadarbības partneriem, jo produktīvāk un efektīvāk nonāksim pie vēlamā rezultāta, pasargājot gan visu iesaistīto nervus, gan laiku. Tiesa, “dedlainu” un ASAP gūzmā ir viegli aizmirsties un pazaudēt saikni ar sevi, apkārtējiem un kosmosu, tāpēc piedāvājam lietderīgus padomus un ieteikumus, kā veiksmīgāk veidot ikdienas komunikāciju darba vidē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Laba komunikācija – panākumu atslēga

Laba komunikācija ir būtisks produktivitātes un auglīgu darba attiecību instruments visos uzņēmuma līmeņos – vēl jo vairāk tagad, kad attālinātās strādāšanas modelis kļuvis par normu. Darbinieki, kuri piedomā un piestrādā pie savas komunikācijas manieres, ne tikai ir patīkamāki kolēģi, ar kuriem kopā strādāt, bet arī ietaupa savu un citu cilvēku laiku, kura, kā zināms, lielākoties trūkst, nevis paliek pāri.

Komunikācija var būt formāla, neformāla, iekšēja un ārēja, taču neatkarīgi no tās veida ir svarīgi, lai tā būtu efektīva. Proti, lai pareizā informācija nonāktu pie pareizā adresāta pa īsto kanālu, nevis tiktu izmesta kaut kur kosmosā, lai pati meklē ceļu līdz adresātam (vai, vēl "labāk", lai adresāts meklē informāciju starp rindām).

Labas komunikācijas pazīmes:

  • Vērsta uz skaidrību. Vai tā būtu "Slack" ziņa, e-pasts vai tikšanās klātienē, vēstījumam ir jābūt konkrētam: termiņi, datumi, iesaistītie, viņu uzdevumi un atbildības, secība, mērķis utt.
  • Risina konfliktus, nevis rada jaunus. Tātad – nedaudz atkāpsimies no sava ego un padomāsim par to, ka mums te visiem kopīgs darbs darāms. Spersim solīti cits citam pretī, lai situāciju racionāli un konstruktīvi atrisinātu, nevis padarītu vēl ļaunāku.
  • Divvirzienu process. Ikviena komunikācija ir vismaz divu iesaistīto mijiedarbības rezultāts, tāpēc papildjautājumi un/vai sarunas (vai e-pastu ķēdes) izskaņā apstiprinājums, ka viss ir labi saprotams un tiks izpildīts, ir ļoti vēlami attiecību uzturēšanai.
  • Vairo pozitīvo. Skan varbūt nedaudz klišejiski, bet labas komunikācijas pazīmes ir arī pozitīvas emocijas un viedokļu apmaiņa (protams, ar mēru, lai nav tā, ka ik saruna pārvēršas par tava vienīgā un svarīgā viedokļa prezentāciju). Drīkst jokot, izteikt komplimentus, pavilkt uz zoba – lai sarunas būtu nepiespiestas un patīkamas.

Darba komunikācijā diskusijas ir ne tikai neizbēgamas, bet arī nepieciešamas, tomēr der atcerēties – saproti, ko vēlies, bet uzticies profesionāļiem! Ilgas un garas e-pastu apmaiņas par vārdiņu izvietojumu tekstā, foto izvietojumu dizaina risinājumā vai datu noformējumu "Excel" nebūs efektīvas, ja ir balstītas uz argumentiem "man patīk/man nepatīk/gribas citu sajūtu". Ieklausies argumentos, esi atvērts un paturi prātā – ne velti kāda darba izpildi esi uzticējis citam. Pie zobārsta taču mēs neapšaubām, kā ir jātur urbis, – esam izvēlējušies profesionāli un uzticamies. Tas attiecas uz jebkuru situāciju, kad darba izpildi nododam jomas zinātājam. Tāpēc nepažēlo laiku, gatavojot darba uzdevumus vai atbildot uz e-pastiem, iemācies formulēt savas vēlmes un esi atvērts tam, ka ir dažādi veidi, kā darīt lietas. Kristīne Melne, "Delfi Brand Studio" galvenā redaktore


Labas komunikācijas plusi:

  • Veicina darbinieku iesaistīšanos, piederības sajūtu un lojalitāti.
  • Vairo komandas garu, kas sekmē arī komandas darbu.
  • Samazina konfliktus.
  • Rada veselīgu darba vides kultūru, tā ceļot produktivitāti.
  • Veicina ideju un viedokļu apmaiņu.


Protams, kolēģiem nav jākļūst par labākajiem draugiem, tomēr elementāra cieņa ir būtisks priekšnosacījums, lai atrašanās darbā būtu patīkama. Savukārt no problēmām un konfliktiem nevis jābēg, bet tie ir jāizrunā un jārisina, lai nerastos lieka spriedze, kas var pamatīgi iedragāt kolēģu savstarpējās attiecības un darba kvalitāti.

Ļoti bieži pārpratumi vai saspīlētas attiecības rodas, ja cilvēki piemirst, ka nav vienīgie uz šīs planētas – ka citiem arī ir savs darāmo darbu saraksts, konkrēta noslodze un prioritātes, tāpēc, diezgan ticams, īsti nav laika, piemēram, burties cauri garām pārsūtītu vēstuļu ķēdēm, lai uzzinātu, ko tad no tevis tūdaļ un uz līdzenas vietas vēlas. Nekonkrētība, liekvārdība vai – gluži pretēji – informācijas vakuums. Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko, zīlē kaut kafijas biezumos! Un beigās vēl izrādās: "Bet es biju iedomājies citādi!" Lūdzu, neiedomāsimies, bet gan korekti formulēsim, kas un kā! Man liekas, ka nav nekā vienkāršāka, kā komunicēt saskaņā ar mūžveco parunu "Neizturies pret citiem tā, kā tu negribi, lai kāds izturas pret tevi". Sabīne Košeļeva, "Delfi Brand Studio" satura redaktore

Padomi labākai komunikācijai

Īstajā vietā un īstajā laikā. Komunikācijas kanālu un veidu ir daudz, taču katram no tiem ir sava specifika, ko der ņemt vērā, lai saziņa būtu efektīva. Piemēram, e-pasts nu galīgi nebūs labākais veids, kā vaicāt algas pielikumu vai tirzāt kādus sasāpējušus jautājumus. "Skype" vai "Slack" ir absolūti nepiemērots darba uzdevumu nodošanai ar gariem tekstiem. Savukārt pilnīgi noteikti nav jārīko sapulce, lai saskaņotu atvaļinājuma grafiku.

Attīsti sadarbošanās prasmes. Šis nu ir efektīva komandas darba pamatakmens, ko var panākt, ja kolektīvā ir atvērta un godīga komunikācija. Tas nebūt nenozīmē, ka visiem allaž ir jābūt superpozitīviem un vienisprātis – arī uzskatu atšķirību salāgošana ir daļa no produktīvas sadarbošanās. Tātad – paiet soli pretī cits citam, lai visi kopā nonāktu pie vēlamā rezultāta un sasniegtu mērķi.

Runā aci pret aci. Efektīvākais veids, kā izvairīties no pārpratumiem, protams, ir runāt aci pret aci. Ja darbs norit virtuāli, arī video formāts ir gana pateicīgs. Komunikācija aci pret aci ir jo īpaši svarīga, ja saruna nav gaidāma viegla, tāpēc ir būtiski spēt lasīt un nodot balss toni, sejas izteiksmes un ķermeņa valodu, lai mazinātu pārpratumu iespējamību.

Seko līdzi savai ķermeņa valodai un balss tonim. Komunikācija nav tikai tas, ko tu pasaki, bet arī tas, kā tu to pasaki. Nesakrusto rokas uz krūtīm vai – gluži pretēji – nelien otram cilvēkam uzreiz virsū, neaiztiec. Ķermeņa valoda mūs nodod – ja esam par ko satraukušies vai dusmīgi, apkārtējie to jūt un var saistīt to ar sevi, kas savukārt negatīvi ietekmēs jūsu komunikāciju. Piedomā pie sava ķermeņa – pozas, stājas, kustībām, sejas izteiksmes –, lai tas nenodotu nevēlamus vēstījumus.

Klausies. Ir divu veidu klausīšanās: lai atbildētu un lai saprastu. Kad tu klausies, lai atbildētu, tu koncentrējies uz sevi un savu atbildi, nevis uz otra cilvēka vārdiem. Tādā veidā tu ne vien riskē palaist garām ko būtisku, bet arī sabojāt attiecības. Kuram gan patīk, ka viņā neklausās un ir jāatkārto vairākas reizes viens un tas pats?! Strādā pie pašsavaldīšanās un noklausies otru līdz galam, un ar savu sakāmo nāc klajā tikai tad, kad esi dzirdējis visu, kas otram ir sakāms.

Turies pie faktiem, ne emocijām. Jā, mēs visi esam cilvēki un bez emocijām nu nekādi (tas būtu tik garlaicīgi!), bet darba kolektīvs nav īstā vieta, kur gāzt laukā visu, kas uz sirds. Neinterpretē, nemanipulē, nepārspīlē, nesadzejo, neizveido prātā savu stāstu, kas būtu balstīts tavās tā brīža emocijās vai subjektīvajā attieksmē pret otru cilvēku. Ja esi pieļāvis kļūdu un tev uz to norāda, tad pieņem šo faktu, nevis cērt durvis un nedēļām burkšķi savā nodabā, domājot, ka visi tevi ienīst kaut kāda mistiska iemesla dēļ.

Runā ar īsto cilvēku. Lai panāktu ko konkrētu, ir jāspiež uz īstajām pogām. Kaut kas nepatīk darba plānošanā? Runā par to ar savu tiešo darba vadītāju, nevis sūdzies kolēģim no blakus nodaļas, stāvot pie kafijas automāta. Neprasi no superintrovertā kolēģa, lai viņš vada konferenci vai spēlē mēmo šovu darba pasākumā visu acu priekšā. Un otrādi. Katrai lietai (lasi – cilvēkam) sava vieta.

Vairāk par efektīvu komunikāciju darbā un citus padomus produktīvākai strādāšanai var atrast "Delfi Brand Studio" rakstu sērijā "Misija: dedlains".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Attālinātais darbs Karjera
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form