Ikviens zina, kurp doties zobu sāpju vai lauztas rokas gadījumā, taču ne visi zina, kur vērsties pēc palīdzības, ja radušies miega traucējumi, kā arī daudzi neapzinās, ka pie ieilgušajām veselības problēmām patiesībā ir vainojama sliktā miega kvalitāte. To diagnosticēt un ārstēt var palīdzēt SIA "Miega slimību centrs" kompetentie un atsaucīgie speciālisti.
Kā viss sākās?
Artis Svaža ir SIA "Miega slimību centrs" valdes priekšsēdētājs un amatā nokļuva, kad bija vien 23 gadu vecs. "Tas patiesībā bija diezgan nejauši – iepriekšējais īpašnieks un šobrīd līdzīpašnieks neirologs Dainis Irbe 1991. gadā emigrēja uz Ameriku, kur nodibināja savas miega klīnikas. 2006. gadā viņš izdomāja, ka grib šādu klīniku arī Latvijā. Amerikā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir viena miega klīnika un cilvēki stāv rindās, taču tas nebija stāsts par Latviju. Rezultātā 2008. gadā viņš man uzdāvināja pusi no uzņēmuma, lai es tajā strādātu," atklāj Artis Svaža, kuram ir maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā un veselības vadībā.
Viņš atzīst, ka sākumā nebūt nav gājis viegli – bija periods, kad pa visu vasaru klīnikā bija vien 4–5 pacienti. Ilgu laiku viņš kopā ar tēvu ārstu Juri Svažu bija vienīgie klīnikas darbinieki, kas strādāja vienā kabinetā, bet nu uzņēmums izaudzis līdz 14 darbiniekiem atbilstoša izmēra telpās.
"Lai vispār varētu strādāt, palīdzēja hobijs, kas man vēl aizvien ir, – es esmu starptautiskas kategorijas tenisa tiesnesis. Braukāju apkārt pa pasauli un tiesāju turnīrus. Tādā veidā es nopelnīju sev iztiku, un paralēli lēnām strādājām klīnikā. Pēdējos gados ir sarosījušies arvien vairāk ārstu, jo visā pasaulē arvien vairāk runā par miega apnoju – neirologi, anesteziologi, pulmonologi, kardiologi, bet vēl pirms trim gadiem mēs bijām vienīgie, kas ar to nodarbojās. Nozare attīstās. Ir tapušas arī organizācijas – Latvijas Miega medicīnas asociācija un Latvijas Miega medicīnas biedrība," stāsta Artis Svaža.
Ceļš uz panākumiem
Svarīgākais atspēriena un pagrieziena punkts pēc daudzu gadu darbošanās bija 2017. gadā, kad Labklājības ministrija pieņēma Ministru kabineta noteikumus, ka smagiem miega apnojas pacientiem valsts kompensē 80% no iekārtas iegādes. "Tas bija milzīgs solis uz priekšu, jo iekārta maksā no 600 līdz 1000 eiro. Kopā ar ārsta konsultācijām un diagnostiku tās ir izmaksas, ko var atļauties salīdzinoši maza sabiedrības daļa," skaidro Artis Svaža.
Neatņemama "Miega slimību centra" darba sastāvdaļa ir sadarbība ar Arta Svažas vadīto uzņēmumu SIA "Hipnos", kas pārdod medicīnas aprīkojumu – gan diagnostikai, gan terapijai, kā arī nodrošina ar medicīnas tehnoloģiju inženieru pakalpojumiem, kas labo un uzrauga iekārtas.
Un tieši aprīkojums ir tas, kas palīdzēja īsā laikā pielāgoties Covid-19 ierobežojumiem, gan aktivizējot telemedicīnu un konsultējot tiešsaistē, gan attālināti uzraugot iekārtas. "Katrā iekārtā ir iebūvēts speciāls bloks, kuru var savienot ar medicīnas satelītu, kas ļauj piekļūt iekārtai attālināti. Mēs redzam, kā norit terapija, un varam to koriģēt, nesatiekoties ar pacientu. Pacientu aprūpe mums turpinājās arī pilnīgas karantīnas apstākļos. Un arī tagad to paplašinām, lai mūsu pacienti saņemtu konsultāciju no jebkuras vietas pasaulē," atklāj SIA "Miega slimību centrs" vadītājs.
Galvenais – darboties ar prieku
"Miega slimību centra stiprā puse – mēs nekoncentrējamies uz budžetu, bet gan uz pakalpojuma kvalitāti. Tas ļoti palīdz augt, jo pacienti atved pacientus. Mēs neieguldām reklāmā, jo to jau dara pacienti. Arī citi ārsti sūta pie mums savus pacientus. Atnākot pie mums vienu reizi, viņi paliek uz ilgu laiku, jo zina, ka mēs esam sasniedzami un ka saņems nepieciešamo palīdzību. Apkalpošana mums ir ļoti augstā līmenī," stāsta Artis Svaža.
"Galvenais ir darboties ar prieku. Man nekad nav bijis mērķa par to, kādam būtu jābūt manam uzņēmumam. No vienas puses, ir liels gandarījums par paveikto, no otras – gribas izdarīt vēl tik daudz ko. Mēs redzam tendenci, mēs redzam virzību, un ir liels prieks, ka Latvijā nozare attīstās. Jā, mums vēl nav ASV vai Eiropas klīniku iespēju, taču pacientam Latvijā ir paveicies vairāk nekā pacientam ASV vai Eiropā, jo tur rindā ir jāgaida trīs mēneši, lai tiktu pie ārsta, kuram nav laika nedz iedziļināties jaunākajās tehnoloģijās, nedz individuālai attieksmei pret klientu. Mums tirgus un pacientu skaits nav tik liels, tāpēc katram pacientam, kurš saņem aparātu, varam katru dienu piezvanīt un pārbaudīt, vai viss ir kārtībā," uzsver Artis Svaža.
Kas ir miega apnoja, un kā tā izpaužas?
Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir diezgan izplatīta slimība, kas ievērojami pasliktina cilvēka pašsajūtu un skar līdz pat 10% no populācijas jebkurā vecumā. OMA laikā elpceļi tiek nosprostoti, tādējādi radot pārtraukumus elpošanā. Slimības pazīmes ir skaļa krākšana un klusuma pauzes starp krācieniem. Partneris vai ģimenes locekļi var novērot ne tikai skaļu krākšanu, bet arī krākšanu un smakšanu, kā arī izmisīgu cīņu pēc ieelpas, kamēr cilvēks ir aizmidzis.
"Smagākie pacienti neelpo 37 minūtes miega stundā, bet pietiek ar 15 minūtēm stundā, lai tā būtu liela slodze uz organismu. Ja vesels cilvēks naktī atjaunojas, tad miega apnojas slimnieka sirds turpina strādāt ar vēl lielāku slodzi," skaidro Artis Svaža.
Kas ir miega apnojas pacients?
Visbiežāk OMA slimnieks ir vīrietis pusmūžā ar lieko svaru, bieži vien jau ar kādu kardiovaskulāru slimību vai cukura diabētu. "Primāri pie miega apnojas ir vainīgs liekais svars, ko var izraisīt gan stress, gan neveselīgi dzīvesveida paradumi, gan slimības. Miega apnoja daļēji ir mūsu labklājības slimība, jo mēs nepietiekami kustamies un ēdam neveselīgi," atklāj Artis Svaža.
Pats cilvēks ilgi var arī neapzināties, ka viņam ir miega apnoja, un sliktajai pašsajūtai meklēt skaidrojumu pie citiem speciālistiem. Piemēram, 40 gadus vecs vīrietis, kuram naktī bieži jāapmeklē tualete, dodas pie urologa, taču patiesais iemesls ir pārlieku lielā slodze uz sirdi miega apnojas dēļ – sirds to uztver kā stresu un "dzen" no organisma ārā lieko šķidrumu. Sākot ārstēt miega apnoju, automātiski mazinās arī pārējās slimības.
Kā norit miega apnojas terapija?
Sākumā notiek diagnostika ar speciālu iekārtu, kas fiksē elpošanu, krūškurvja un vēdera kustības, skābekļa koncentrāciju asinīs, sirdsdarbību, kardiogrammu, krākšanu, pozu gultā un kustības.
Pasaulē praktizē trīs miega apnojas ārstēšanas metodes:
1) vieglu un vidēju formu gadījumos tā var būt ķirurģija;
2) speciālas kapes uz abiem žokļiem, kas atvieglo elpošanu;
3) CPAP terapijas aparāts, ar kuru pacients guļ un elpo.
Efekts no šāda aparāta lietošanas var būt jau nākamajā dienā, kā arī pēc nedēļas vai divām – tas atkarīgs no konkrētās situācijas.
To, vai pacientam varētu būt miega apnoja un palīdzība būtu jāmeklē pie miega speciālista, palīdzēt var noskaidrot vienkāršs tests – "STOP-Bang", ko radījuši anesteziologi, lai samazinātu pēcoperācijas riskus. Tests bez maksas pieejams SIA "Miega slimību centrs" mājaslapā.
Atpūtas un miega nozīme
Miega slimību centrs nodarbojas ne tikai ar miega apnojas ārstēšanu, bet konsultē arī pacientus ar citām miega slimībām, piemēram, bezmiegu. "Mēs vēlamies pievērst uzmanību miega kvalitātei un nozīmei kopumā, jo cilvēki dzīves ritma dēļ arvien "griež" nost miegu. Mobilo telefonu uz nakti mēs liekam lādēties, bet paši sevi ne. Miegam ir vairākas fāzes, un šīm visām fāzēm ir jāiziet cauri, lai organisms būtu atpūties un nerastos veselības problēmas," uzsver Artis Svaža.
"Mēs paši guļam labi, jo strādājam līdz pieciem vakarā un pēc tam par darbu neuztraucamies, kolēģus netraucējam un arī atvaļinājumā nezvanām. Tāpēc mēs arī esam priecīgi un apmierināti ar dzīvi un strādājam ar jo lielāku atdevi. Tas ir pats pamats – kustēties un neraizēties par darbu, kad par to nav jāraizējas," rezumē SIA "Miega slimību centrs" valdes priekšsēdētājs Artis Svaža.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
