Foto: Publicitātes foto
Sadzīves inovāciju uzņēmuma "Dyson" ik gadu veiktais pasaules valstu iedzīvotāju tīrības uzturēšanas ieradumu pētījums parādīja, ka liela daļa cilvēku māju kārto tikai tad, kad netīrumi un putekļi ir redzami ar neapbruņotu aci. Jaunākajā pētījumā strādājusī mikrobioloģe teic, ka šī pētījuma rezultāti pamudinās cilvēkus aizdomāties, kas patiesībā ir putekļi mājās – ja tie nav redzami, tas vēl nenozīmē, ka to nav. Tieši mikroskopiskajām putekļu daļiņām ir visnegatīvākā ietekme uz veselību.

Kārtojam tikai tad, kad netīrība ir acīmredzama

Pandēmija būtībā mainīja cilvēku mājas kārtošanas un higiēnas ieradumus – ilglaicīgie Covid-19 procesi nodrošināja ne tikai to, ka atklājam dezinfekcijas šķīdumus, bet arī to, ka pierodam pie jauna skatījuma uz tīrības uzturēšanu. Tomēr ir lietas, kas mainās pārāk gausi: 2022. gada pētījums atklāja, ka 44% respondentu arī šodien ķeras pie istabu kārtošanas vien tad, kad garastāvokli maitā ar neapbruņotu aci redzami putekļi vai netīrumi. "Cilvēki aizmirst, ka daudzi netīrumi ir mikroskopiska izmēra," saka mikrobioloģe Monika Stuczena. "Kad netīrumi kļūst vizuāli redzami uz virsmām, tas nozīmē, ka netīrības līmenis jau ir augsts, tāpēc, domājams, mājās saimnieko putekļu ērcītes."

"Dyson" veiktā pētījuma laikā tika vaicāts arī par vietām mājās, kurām respondenti, ieviešot kārtību, velta visvairāk uzmanības. Atklājās, ka lielākā daļa mājās regulāri sūc tikai grīdas, bet citas virsmas aizmirst. Vien 28% sūc gultu matračus (uz kuriem pavadām trešdaļu savas dzīves!) un tikai 16% – aizkarus, kuros uzkrājas ne tikai mājās esošie putekļi, bet arī caur logiem iekļūstošais mikroskopiskais piesārņojums.

Putekļi ir īpaši viegli, tāpēc jebkāda kustība – no mūsu iekārtošanās dīvānā līdz gaisa kondicioniera ieslēgšanai – tos sakustina. Tad putekļi izplatās gaisā un nosēžas uz citām virsmām, strauji iekarojot visu māju. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi sūkt ne tikai grīdu – jo vairāk virsmu uzkopsim, jo uz lielāku reālo, ne tikai iedomāto tīrību varam cerēt.

Dzīvnieku mīļotāju māja – atsevišķs stāsts

Pandēmijas laikam raksturīgs arī cits interesants fakts – ir palielinājies mājsaimniecību skaits, kurās tiek turēti dzīvnieki. Pētījumu veikušie speciālisti novērojuši, ka cilvēki, kuri savas mājas dala ar jaukiem četrkājainiem un citiem mīluļiem, vēl aizvien bieži domā par neērtībām, ko rada to spalvas mešana, taču pat neaizdomājas par to, ka līdzās ierastajiem netīrumiem to telpās ir arī dzīvnieku blaugznas – mazītiņas, mikroskopiskas dzīvnieku ādas daļiņas, kas izplatās telpā kopā ar mīluļu pūkām un spalvām. Tāpat kā putekļi, šīs blaugznas apmetas uz mīkstajām virsmām – paklājiem, matračiem, spilveniem – un kļūst par barības avotu putekļu ērcītēm.

Vērojot strauji augošo dzīvniekiem draudzīgo mājsaimniecību skaitu, "Dyson" tehnoloģiju radītāji jūt pienākumu paaugstināt sabiedrības apzinīgumu. Dzīvnieku turētājiem ir jāsaprot saikne starp dzīvnieku un putekļiem mājās. Saskaņā ar pētījumu trīs no četriem dzīvnieku saimniekiem pat nenojauš par dzīvnieku mājās atnestiem ziedputekšņiem, bet septiņi no desmit nezina, ka viņu dzīvnieka kažokā un uz tā ādas uzkrājas vīrusi un putekļu ērcīšu ekskrementi.

"Vairums cilvēku uzskata, ka dzīvnieku spalva ir lielākā ar tīrību saistītā problēma. Tas tā ir tikai tāpēc, ka tā ir labi redzama. Nav pārsteigums, ka par to, kas nav redzams, saimnieki aizmirst," saka mikrobioloģe.

Mājas saimnieki uzskata, ka dzīvnieku spalva ir galvenais alerģiju izraisītājs, taču atsevišķas alerģijas izraisa tieši blaugznās atrodamie alergēni. Jāpiemin, ka aptuveni puse respondentu kopj savu dzīvnieku kažoku reizi nedēļā, trīs no četriem kopšanai izmanto tikai suku vai ķemmi. Tas samazina spalvu izplatīšanās mājās līmeni, taču mikroskopiskās daļiņas paliek uz dzīvniekiem un var izplatīties mājas telpās. Un, ja arī aizvien vairāk cilvēku jau sūc ierasti piemirstās vietas mājās (piemēram, dīvānus), tad 71% dzīvnieku turētāju nesūc savu gultu matračus. Lai arī – nav noslēpums – katrs otrais no viņiem savu guļvietu dala ar saviem pūkainajiem draugiem.

Vai kārtojam pareizi?

Pētījums atklāj, ka efektīvākais veids, kā atbrīvoties no putekļiem, ir to sūkšana. Tomēr 67% respondentu vēl aizvien tic, ka ar šo darbu vislabāk tiek galā mitra lupata: "Grīdas lupatas, mazgāšanas slotas izmantošana ir apsveicama, taču ļoti svarīgi ir ievērot arī pareizu tīrīšanas līdzekļu secību. Uz grīdas esošo putekļu samitrināšana – pat to, kurus neredzam ar neapbruņotu aci, – var radīt vēl labāku vidi putekļu ērcītēm un pelējumam. Tāpēc vispirms putekļi ir jāsatīra ar putekļu sūcēju un tikai tad ar mitru lupatu. Ļoti svarīgi ir arī izmantot putekļu sūcēju, kurš efektīvi filtrē gaisu un neļauj piesārņojumam atgriezties atpakaļ gaisā, bet aiztur to un cieši ieslēdz ierīcē. Šobrīd var atrast putekļu sūcējus ar zaļā lāzera funkciju, kas palīdz ieraudzīt to, kas ar neapbruņotu aci nav redzams," stāsta mikrobioloģe Monika Stuczena.

Kompānija "Dyson" jau 20 gadus velta pašu putekļu studijām – tikai saprotot komplekso mājās esošo putekļu matricu, inženieri var radīt putekļu sūcējus, kas spēj tikt galā ar reālām situācijām katrā mājā. Britu inovatori neskaitāmas stundas ir veltījuši tam, lai radītu tehnoloģijas, kas ļauj uzsūkt un cieši ieslēgt pat neredzamos putekļus, bet atpakaļ vidē tiek izvadīts tīrs, filtrēts gaiss.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!