Specifiskās diētas: vai tās ir piemērotas ikvienam?

Nenoliedzami, diētas palīdz samazināt apkārtmērus, taču, lai iegūtu tādu ķermeni, par kādu allaž ir sapņots, veselīgam dzīvesveidam ir jākļūst par galveno vadmotīvu. Raksta turpinājumā ir apkopoti populārākie diētu veidi.

Ketogēnā jeb keto diēta būs vairāk piemērota īsteniem gaļēdājiem. Pamatā uz šķīvja ir jāatrodas dažāda veida taukiem, kas kopskaitā veido aptuveni 75% no ikdienas uztura; 15% sastāv no olbaltumvielām, bet atlikušie 5% – no ogļhidrātiem. Aknās, notiekot tauku šķelšanās procesam, veidojas ketonvielas, no kurām attiecīgi tiek iegūta enerģija. Ievērojot šo diētu, ir rūpīgi jāseko līdzi tam, lai neveidotos ketonvielu pārprodukcija, kas var izraisīt ketoacitozi (asinīs skābju-bāzu līdzsvars mainās uz skābo pusi). Ja nav nekādu hronisku slimību, šī ir viena no alternatīvām, ko izmēģināt, taču jāatceras, ka tas nav ilgtermiņa risinājums.

Lai arī, visdrīzāk, šis vārdu salikums jau ir dzirdēts, neuzķeries uz viltvāržu vilinošajiem solījumiem. Lai sāktu tievēt, vispirms ir jāpiesakās programmai, jāsamaksā konkrēta summa un tad tiek izstrādāts individuāls uztura plāns. Tomēr visbiežāk sagatavotā ēdienkarte nesaskan ar vispārpieņemtajiem uztura ieteikumiem un vadlīnijām, kas ļautu iegūt slaidu ķermeni bez papildu fiziskajām aktivitātēm.

Fasting diēta nozīmē to, ka ir atļauts ēst tikai noteiktā laikā, vadoties pēc organisma dabiskā diennakts ritma. Piemēram, ievērojot 16 stundu fastingu, nedrīkst ēst no septiņiem vakarā līdz 11 no rīta. Ievērojot intervālo ēšanu, no uztura nav jāizslēdz kāda produktu grupa, bet gan jānosaka laika periods, kad neēst. Bez ierobežojumiem drīkst dzert ūdeni, tēju un kafiju bez cukura. Šī metode ļauj organismam atpūsties no nepārtraukta ēdiena pārstrādes procesa. Tomēr laikā, kad ir atļauts ēst, vajadzētu ievērot mērenību.

Paleolīta jeb paleo diēta tiek dēvēta arī par akmens laikmeta diētu tādēļ, ka uzturā tiek lietoti tādi pārtikas produkti, ko cilvēki ēda attiecīgajā laika periodā. Diēta paredz atteikšanos no graudaugu produktiem, tos aizvietojot ar dārzeņiem un riekstiem. Drīkst ēst gaļu, zivis, olas (dētas brīvās turēšanas apstākļos), augļus, ogas, dārzeņus, riekstus, sēklas un eļļas, bet slāpju remdēšanai ieteicams ūdens un tējas. Lai arī diēta sola paaugstinātu enerģijas līmeni, kvalitatīvāku miegu un tauku rezervju samazināšanos, tomēr ir rūpīgi jāizvērtē visi tās plusi un mīnusi.

Veģetārs uzturs nozīmē, ka no ēdienkartes tiek izslēgta visa veida gaļa. Savukārt vegāns dzīvesveids paredz, ka uzturā tiek lietoti tikai augu valsts produkti. Iemesli, kāpēc cilvēki pievēršas šādam dzīvesveidam var būt dažādi. Kāds, piemēram, vēlas samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi, ko rada gaļas pārstrāde, citam ir žēl nogalināto dzīvnieku vai gaļa nemaz negaršo. Veģetārie ēdieni un to variācijas ir gana plašas, un šobrīd daudz ēstuvju piedāvā arī vegāniskas maltīšu opcijas.

Diētas sniedz iespēju iegūt slaidu ķermeni, taču vienmēr ir būtiski izvērtēt to efektivitāti, paturot prātā veselīga uztura pamatnosacījumus. Vairāk par pilnvērtīgu ēdienreižu plānošanu lasi bloga rakstā: "Pārtikas cenas: ieteikumi veselīgām un pilnvērtīgām maltītēm par zemām izmaksām."