Trauksme un depresija sirds un asinsvadu sistēmas slimniekiem: kā to mazināt?
Foto: Shutterstock

Sirds un asinsvadu sistēmas slimību pavadones var būt trauksme un depresija. Bet šīs pavadones nepavisam nav labas sabiedrotās, jo mazina motivāciju iesaistīties ārstēšanas procesā, tādējādi pasliktinot atveseļošanās prognozi. [1] Rakstā lasiet par iemesliem, kāpēc rodas trauksme un depresija, un par iespējām tās mazināt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sievietes ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām stresu piedzīvo biežāk

Pētījumi rāda, ka trauksme un depresija ir divi visbiežākie traucējumi cilvēkiem ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.[2] Ap 30 % pacientu, kuri slimnīcā nokļūst akūta miokarda infarkta dēļ, konstatē depresijas simptomus, turklāt 15—20 % šo pacientu cieš no smagas depresijas. [3] Sievietes ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām stresu mēdz piedzīvot biežāk nekā vīrieši.

Kas ir "sarkanās signāllampiņas" jeb simptomi, kas vēsta, ka nav kaut kas kārtībā? Baiļu izjūta, pastiprināta aizkaitināmība, uztraukums par sīkumiem, nespēja atslābināties vai koncentrēties. Trauksmi var izraisīt arī somatiski (jūtami un redzami) simptomi, piemēram, galvassāpes vai reiboņi, sausa mute, "kamols" rīklē, aizrīšanās, elpas trūkums, apgrūtināta elpošana, nāves bailes no nosmakšanas, sāpes krūtīs, sirdsklauves u.c. Depresija un trauksme, kas rodas pēc miokarda infarkta, ir saistītas ar paaugstinātu risku, ka sirds traucējumi atkārtosies.

Baiļu un trauksmes iemesli

Nesmēķēt, pareizi ēst, regulāri izkustēties, uzturēt optimālu svaru, lietot izrakstītos medikamentus. Šie un līdzīgi ieteikumi noteikti dzirdēti no sava kardiologa vai ģimenes ārsta. Sākumā var šķist: it kā vienkārši! Taču šīs rekomendācijas nav kampaņas saukļi vienam mēnesim vai diviem. Ja ar diagnosticēto slimību būs jāsadzīvo visu turpmāko dzīvi (un tā nereti ir sirds un asinsvadu sistēmas slimību gadījumā), itin viegli var piezagties motivācijas trūkums un trauksme. Un tā ir pavisam normāla reakcija.

Aptaujas dati liecina, ka cilvēki, kam diagnozes dēļ rodas milzīgs psiholoģisks stress, ticamāk neievēros ārsta norādījumus. Tik daudz jautājumu, kas var izraisīt bailes! "Vai ikdienas aktivitātes varēšu veikt kā līdz šim? Vai zāles būs jālieto visu dzīvi? Vai nekļūšu atkarīgs no lietotajiem medikamentiem? Kāda ir slimības prognoze?"

Ko gan šādā situācijā darīt? Vēlams atklāti izrunāties ar savu ārstu, jo šāda saruna mazinās raizes, nomierinās. Medikamentu pareiza lietošana un medicīniska uzraudzība ir galvenie faktori, kas kontrolē gan pašu slimību, gan arī pacienta organisma panesību.

Iemācīties sadzīvot ar slimību un iegūt psiholoģisku līdzsvaru

Dažiem sirds un asinsvadu sistēmas slimību pacientiem depresija rodas drīz vien pēc slimības diagnosticēšanas, citiem attīstās laika gaitā, taču jebkurā gadījumā tā apgrūtina ārstēšanas procesu. Pētījumi liecina, ka pacientiem ar augstu asinsspiedienu un depresiju ir četrreiz lielāks risks pieredzēt sirdslēkmes. [4] Negatīvas domas raisās ne jau visiem pacientiem, tomēr šādi gadījumi notiek. Ko darīt?

Svarīgi apzināties, ka ar hronisku slimību var sadzīvot, turklāt dzīvot pilnvērtīgi un kvalitatīvi. Ja ar hronisku slimību iemācās sadzīvot, slimība nekļūst par dzīves centrālo punktu. Tad savus personīgos resursus (emocionālos, laika, finansiālos) var neveltīt tikai slimībai, bet ieguldīt attiecībās, ģimenē, darbā, vaļaspriekos. Savukārt tie visi darbojas kā hroniskas slimības aizsargfaktori. Sanāk brīnišķīgs apburtais loks, kas ved uz labāku slimības prognozi un augstāku dzīves kvalitāti. [5,6] Ir vērts mēģināt!

Talkā noteikti var nākt gan ģimene un draugi, gan ārsti, kas palīdz jums mazināt psiholoģisko slodzi, saglabāt vēsu prātu un precīzi turēties pie ārstēšanas mērķa.

Iespēja dalīties pieredzē uzlabo psiholoģisko labsajūtu

Cilvēks ir sociāla būtne, un mums visiem ir svarīgi mijiedarboties: dalīties domās, pieredzē, būt kopā. Slimības gadījumā jo īpaši! Tā kā psiholoģiskais stāvoklis būtiski ietekmē vispārējo slimības gaitu un ārstēšanas procesu, par to ir jārūpējas. Labs veids, kā par sevi parūpēties, ir atrast domubiedrus pacientu grupās sociālajos tīklos un interneta vietnēs. Tiem, kas ar konkrēto slimību slimo ne pārāk ilgi, tas ir lielisks veids, kā gūt pieredzi un mazināt trauksmi, bet tiem, kas jau ilgstoši sadzīvo ar hronisku slimību, tā ir iespēja dalīties pieredzē un kādam palīdzēt.

Tīmekļa vietne "Rūpes par veselību" izveidota pēc labi pazīstamā farmācijas produktu ražotāja Teva iniciatīvas. Šajā vietnē pacienti ar hroniskām slimībām dalās pieredzē un stāstos ar citiem. Taču noteikti der atcerēties: katrs gadījums ir individuāls.

Produkti, ko izstrādājis farmācijas uzņēmums Teva, ik dienu atvieglo dzīvi teju divsimt miljoniem cilvēku pasaulē. Teva misija ir radīt pacientiem pieejamus produktus, kas ļauj atrisināt dažādas ar veselību saistītas problēmas. Mēs apzināmies, ka hroniskas slimības ietekmē pacienta dzīvi dažādos veidos, tāpēc esam izveidojuši informācijas resursu "Rūpes par veselību", kur pacienti dalās pieredzē un apmainās dzīvesstāstiem. Šajā tīmekļa vietnē atrodamas noderīgas atziņas, padomi, informācija par tehnoloģijām un reāli pieredzes stāsti, kas palīdzēs atvieglot dzīvi un sadzīvot ar hronisku slimību.

Tīmekļa vietnē https://www.teva.lv/lv/latvia/rupes-par-veselibu par sirds slimībām un citām hroniskām slimībām lasiet plašāk!

Dalīties pieredzē un atrast noderīgu informāciju varat arī mūsu sociālo mediju kontā: https://www.facebook.com/rupesparveselibu

Izmantotie avoti

1. Zhang L, Zhang L, Wang J, et al. Community health service center-based cardiac rehabilitation in patients with coronary heart disease: a prospective study. J BMC Health Services Research, 2017; 17: 128. doi: 10.1186/s12913-017-2036-3.

2. Seldenrijk A, Vogelzangs N, Batelaan NM, et al. Depression, anxiety and 6-year risk of cardiovascular disease. Journal of Psychosomatic Research, 2015; 78(2): 123-129. doi: 10.1016/j.jpsychores.2014.10.007.

3. Myers V, Gerber Y, Benyamini Y, et al. Post-myocardial infarction depression: increased hospital admissions and reduced adoption of secondary prevention measures—a longitudinal study. Journal of Psychosomatic Research, 2012; 72(1): 5-10. doi: 10.1016/j.jpsychores.2011.09.009.

4. https://consumer.healthday.com/encyclopedia/depression-12/depression-news-176/depression-and-high-blood-pressure-644943.html

5. Karantzas GC, Gillath O. Stress and wellbeing during chronic illness and partner death in later-life: the role of social support. Current Opinion in Psychology, 2017; 13: 75-80. doi: 10.1016/j.copsyc.2016.05.009.

6. Karlsson N, Skargren E, Kristenson M. Emotional support predicts more sickness absence and poorer self-assessed work ability: a two-year prospective cohort study. BMC Public Health, 2010; 10(1). doi: 10.1186/1471-2458-10-648.

TEVA-LV-NP-00010

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam