Valsts sper soli pretī transporta nozares biznesam
Foto: Publicitātes foto

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pirms brauciena uz Briseli, kur 2019. gada 24. jūlijā Eiropas Parlamentā noritēja līdzīgi domājošu valstu transporta ministru sanāksme, tikās ar Latvijas lielākā transporta uzņēmuma "Kreiss" vadību un "Latvijas Auto" ģenerālsekretāru Andri Lubānu. Tikšanās laikā tika apspriesti visai transporta nozarei aktuāli jautājumi, kas lielākā vai mazākā mērā skar vairumu vietējo pārvadātāju uzņēmumu.

„Mobilitātes pakotne" – vienlīdzīga konkurence vai drauds visai Austrumeiropas transporta nozarei?

Viena no svarīgākajām tēmām bija „Mobilitātes pakotne" – iniciatīvu kopums, ko piedāvā ieviest ES transporta ministri, kas regulē Eiropas kravu pārvadātāju darbību. „Mobilitātes pakotnes" ieviešana notiek, rūpējoties par vienlīdzīgu konkurenci un šoferu darba apstākļu uzlabošanu, tomēr vairākas Austrumeiropas valstis izmaiņās ir saskatījušas protekcionisma politiku un draudus savu pārvadātāju interesēm.

„Mobilitātes pakotnē" ir astoņi esošās transporta likumdošanas izmaiņu piedāvājumi. „Kreiss" valdes loceklis Sergejs Zaļizko uzskata, ka visaktuālākie ir piedāvājumi, kuru ieviešana lielāko daļu Austrumeiropas loģistikas uzņēmumu var novest līdz bankrotam

Kabotāžas pārvadājumu ierobežošana

Kabotāžas pārvadājumi ir transporta pakalpojumu veids, ko kādā valstī īsteno ārvalstu pārvadātājs, bet iekraušanas un izkraušanas vieta atrodas šajā valstī.

Pašlaik ir atļauts veikt trīs kabotāžas pārvadājumus septiņu dienu laikā kopš starptautiskās piegādes brīža. Jaunajā dokumentā tiek piedāvāts ieviest „atvēsināšanas" periodu, kad ir aizliegts veikt kabotāžas pārvadājumus. Tādējādi Austrumeiropas pārvadātāju brīvās konkurences iespējas tiek vēl vairāk ierobežotas.

Autovadītāju darba un atpūtas režīms

Lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus, Eiropas Parlaments piedāvā, ka regulārajai 45 stundu atpūtai šoferiem vajadzētu izmantot viesnīcas, nevis transportlīdzekļu kabīnes. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka izpildīt šo prasību praktiski nebūs iespējams – Eiropas ceļu infrastruktūra nav pietiekami attīstīta un nav piemērota šoferu atpūtai. Apsargātas stāvvietas, kam blakus atrastos viesnīcas vai citas mājvietas, izdodas atrast tikai retos gadījumos. Eiropas Parlaments ignorē, ka pastāv ar infrastruktūru saistītas problēmas. Valstīs, kurās regula jau ir ieviesta, kontrolējošās iestādes nežēlīgi soda par šo noteikumu neievērošanu. Veidojas absurda situācija: no vienas puses, tiek pieprasīts, lai šoferi atpūšas viesnīcā, no otras – nav iespējas tehniku un kravu atstāt drošā vietā.

Šoferu un transportlīdzekļu regulāra atgriešanās reģistrācijas valstī

Eiropas Padome liek pārvadātājiem šoferu darba grafiku veidot tā, lai viņš un mašīna ik pēc četrām nedēļām atgrieztos reģistrācijas valstī. Šie pasākumi, pēc ES domām, palīdzēs izvairīties no situācijas, kad šoferi ilgāku laiku atrodas prom no mājām.

Sergejs Zaļizko uzskata: „Šī noteikuma ieviešana desmitiem tūkstošiem mašīnu liks atgriezties reģistrācijas valstī. Tik daudzas kravas uz Austrumeiropas valstīm nemaz netiek vestas. Tādējādi, lai nodrošinātu atgriešanos, daļai transportlīdzekļu pārvadājumi būs jāveic ar zaudējumiem vai, kas vēl sliktāk, jābrauc bez kravas. Tas radīs nepamatotus papildu izdevumus. Ir vērts arī atcerēties, ka tādā gadījumā notiks arī apkārtējas vides bezmērķīga piesārņošana ar CO2 izmešiem. Daudziem pārvadātājiem papildu izdevumi var izrādīties nepaceļama nasta, kas uzņēmumus novedīs līdz bankrotam. Daudziem pārvadātājiem būs jāmeklē veidi, kā uzņēmējdarbību pārcelt uz rietumiem, pirmām kārtām uz Poliju vai Vāciju. Latvijas ekonomikai tas nozīmē daudzu miljonu zaudējumus nesaņemtu nodokļu dēļ."

Protekcionisma politika

Pēc tam, kad spēkā stājās sankcijas pret Krieviju, Latvijas, Lietuvas un Polijas pārvadātāji sāka meklēt jaunus virzienus rietumos. Baltijas valstis sevi pieteica Eiropas pārvadājumu tirgū. Kopš tā brīža daži Rietumeiropas un Centrāleiropas transporta uzņēmumi zaudē paaudzēs veidotu biznesu. „Kreiss" valdes priekšsēdētājs Andrejs Kuzņecovs komentē: „Francijas, Austrijas, Vācijas un citu valstu pārvadātājiem nepatīk atklātā konkurence, tāpēc mums rodas iespaids, ka Eiropas Parlaments Austrumeiropas pārvadātājus dzen stūrī, lai padzītu tos no Eiropas tirgus. Tostarp, tas notiek, izmantojot „Mobilitātes pakotni".

„Kreiss" vadība, tiekoties ar satiksmes ministru, aicināja ES līmenī atsākt diskusijas par „veco" Eiropas valstu protekcionisma politikas ierobežošanu, lai visiem Eiropas uzņēmumiem dotu vienlīdzīgas konkurences iespēju šajā nozarē.

Globāla transporta nozares problēma – šoferu trūkums

Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir jūtams darba roku trūkums. Pašlaik uzņēmums „Kreiss" ir spiests pieņemt darbā šoferus no kaimiņvalstīm – Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī no

Vidusāzijas. „Kreiss" atzīst: „Latvijā aizvien retāk izdodas atrast vietējos kadrus, uzņēmums izjūt darba roku trūkumu. Pašlaik no vairāk nekā 2000 šoferu apmēram 1/3 ir no Latvijas, pārējie ir nerezidenti."

„Kreiss" komercdirektors Pāvels Solovjovs uzsver:

„Tālbraucēja šofera darbs ir visai specifisks un sarežģīts, tāpēc mēs rūpīgi un atbildīgi izturamies pret šoferu darba apstākļiem – pērkam tikai jaunu, drošu tehniku. Uzņēmumā ir izstrādāta šoferu apmācības sistēma, lai viņi zinātu efektīva darba standartu un ieteikumus. „Kreiss" sadarbojas ar globāliem uzņēmumiem, mums ir svarīgi, lai darbinieki spētu atbilstīgi komunicēt un paveikt savu darbu."

Dažādos avotos sniegtie dati liecina, ka līdz 2020. gadam Centrālajā un Rietumeiropā trūks simtiem tūkstošu šoferu. Šīs nozares darbaspēka deficīta sekas ir neparedzamas – drīzumā var sākties piegāžu krīze, kas apdraudēs Eiropas ekonomiku.

Šoferu darba tirgus situāciju sarežģī biežie gadījumi, kad konkurenti no Eiropas transporta uzņēmumiem „izseko" Baltijas reģiona darbiniekus, kas acīmredzot ir saistīts ar darbaspēka rezervju izsīkumu Polijā, Ungārijā, Bulgārijā, Rumānijā. Rezultātā „Kreiss" Latvijā piesaista un apmāca šoferus no NVS valstīm. Pēc tam darbinieks, nostrādājis dažus gadus, pāriet pie darba devēja Rietumeiropā. Šoferim no Baltkrievijas vai Ukrainas nav būtiski, vai viņš strādā Latvijā, Polijā vai Vācijā.

Akcīzes nodoklis

Satiksmes ministra uzmanība tika pievērsta arī vēl kādam būtiskam jautājumam – degvielas cenām. Dīzeļdegvielas cena nemitīgi aug. Transporta uzņēmumiem ir jāmeklē veidi, kā kompensēt izdevumus. Kā piemērs labvēlīgai attieksmei pret pārvadātāju biznesu tika nosaukts dažās Eiropas valstīs spēkā esošais likums par daļēju dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksu. Pašlaik transporta uzņēmumi var atgūt daļu akcīzes nodokļa par degvielu, kas ir nopirkta piecās valstīs: Beļģijā, Francijā, Itālijā, Slovēnijā un Spānijā.

Šāda politika samazina pārvadātāju izdevumus, kā arī ļauj stimulēt degvielas tirdzniecību konkrētajā valstī, tādējādi palielinot iekasētos nodokļus. Sergejs Zaļizko min piemēru, ka „Kreiss" līdz pēdējai akcīzes nodokļa palielināšanai Latvijā iepirka ap 900 000 litriem mēnesī:

„Pašlaik mēs iepērkam tikai 50 000 litrus mēnesī. Pārējo degvielu mēs iegādājamies Lietuvā. Domāju, ka tā rīkojas jebkurš transporta uzņēmums, cenšoties samazināt izdevumus un tādējādi palielinot savu konkurētspēju. Ja Latvijā tiks pieņemts lēmums par akcīzes nodokļa atmaksu, tad mūsu valsts teritorijā degvielu uzpildīs ne tikai vietējie uzņēmumi, bet arī pārvadātāji, kas šeit atrodas tranzītā. Tādā veidā noteikti pieaugs valsts kases ieņēmumi."

Jāatzīst, ka šī tikšanās noritēja pozitīvā noskaņā. Uzņēmuma vadība uzsver, ka satiksmes ministra vizīte ir tieši tāds solis, ko uzņēmēji gaida no valsts – atklāts dialogs, savstarpēja partnerība un kopīgu interešu aizstāvība Eiropas Savienībā.

SIA „Kreiss" ir viens no nozīmīgākajiem Austrumeiropas transporta uzņēmumiem. Uzņēmums ir dibināts 1994. gadā un jau sākotnēji specializējās augļu, dārzeņu un citu ātri bojājošos produktu pārvadāšanā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2 000 000 eiro, vienādās daļās (katram 50 %) tas pieder Andrejam Kuzņecovam un Sergejam Zaļizko. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 174,149 milj. eiro. Kopējā nodokļu summa, kas 2018. gadā tika samaksāta valsts kasē, bija 11,402 milj. eiro.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form