'Viasat History' jaunumi: 'Slepkavību mēnesis' un 'Noslēpumu svētdienas'
Foto: Publicitātes foto

Vēsturisko dokumentālo raidījumu kanāls Viasat History maijā sagatavojis īpašu programmu ciklu – "Slepkavību mēnesi" un "Noslēpumu svētdienas". Darba dienu vakaros, pulksten 23 izzināsim īstiem murgiem līdzīgus noziegumus jeb "Slepkavību mēnesi", savukārt svētdienu vakaros, pulksten 22 varēsim kļūt par aculieciniekiem, risinot vēstures slēptākās mīklas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Slepkavību mēnesis – visšausmīgākie pagātnes noziegumi

Slepkavību mēneša īpašā programma sāksies ar raidījumu "Slepkavnieciskā vēsture", kas izzina sešus brutālus noziegumus. Katra sērija ļauj iepazīties ar laiku un vietu, kurā noziegumi pastrādāti. Šīs šausmas ietekmējušas visus cilvēces aspektus no varas koridoriem līdz grēkiem ielās. Tāpat tie parāda tā brīža cilvēku kaislības un rūpes, un katrs stāsts piedāvā skatītājiem iepazīties ar pilsētu un tās iedzīvotājiem. Raidījums sešās daļās pirmizrādi piedzīvos 3. maijā, un tas būs skatāms darba dienu vakaros, pulksten 23.


Vēl viens sešu daļu raidījums "Nacistu slepkavību noslēpumi" TV ekrānos būs skatāms no 17. maija, pulksten 23. Tajā iepazīsimies ar nacistu šausmīgākajiem noziegumiem – no aizdomīgas Hitlera omītes nāves un sērijveida slepkavībām Berlīnē līdz korumpētiem slepkavību izmeklētājiem, kas sasaistījuši bijušo Lielbritānijas karali ar nacistu naudu. Šis raidījums ļaus izprast un izzināt slepkavības un noslēpumainas nāves, kas vēstures gaitā palikušas neatrisinātas, aizmirstas vai apslēptas. Iesaistot ekspertus un izmantojot dramatiskus atdarinājumus, dažādās starptautiskās vietās filmētus kadrus un arhīvu materiālus, katra sērija vēstīs par citu cilvēku, stāstu un vēstures pusi, ko jums likās, ka pārzināt.

Vēsturiski dokumentālais seriāls "Slepkavību kartes" mūs aizvedīs pagātnē, kurā norisinājās šokējošākās un pārsteidzošākās vēstures slepkavības. Raidījuma vadītājs Nikolass Dejs vadīs mūs cauri slepkavas pasaulei, iepazīstot policijas attapību un agrīnās izmeklēšanas metodes, kas palīdzēja nonākt pie patiesības. Tāpat iedziļināsimies Džeka Uzšķērdēja ērā, izzināsim Marijas Annas Kotonas tieksmi vientuļus vīriešus iegrūst slazdā, iepazīsimies ar divu sieviešu nepagurstošu darbu, kas, spītējot visiem pareģojumiem, ļāva sērijveida slepkavu Henriju Landru saukt pie atbildības. "Slepkavību kartes" – no 24. maija, darba dienu vakaros, pulksten 22.55.

Noslēpumu svētdienas – vēstures lielāko noslēpumu risināšana


Noslēpumu svētdienās fokusēsimies uz mistēriju atšifrēšanu un nodalīsim faktus no iedomām. Otrajā maija svētdienā, pulksten 22, sekosim Huņņu karalim Atilam. Viņš bija zināms kā Dieva posts – baumoja, ka takās, pa kurām viņš jāja ar zirgu, pēcāk neauga zāle. Atila valdīja vien nepilnus 20 gadus, bet pat 1500 gadus vēlāk mūsu prātos palikušas viņa ar zobenu un uguni atstātās pēdas. Tajā pat laikā gan Atila, gan huņņi joprojām ir noslēpums. Teju nekas nav zināms par viņiem – gadsimtiem ilgi vēsturnieki, arheologi un zinātnieki mēģinājuši šos noslēpumus atrisināt. Pat viņu izmantotā valoda mums ir nezināma. Tādēļ beidzot ar jaunākajiem arheoloģiskajiem atklājumiem mums varētu izdoties izzināt huņņu tumšākos noslēpumus – dokumentālais stāsts divās daļās "Huņņu karaļa Atilas pēdās" TV ekrānos skatāms no 9. maija, pulksten 22.

"Templiešu ordeņa noslēpumi" kanālā būs skatāmi 16. maijā, pulksten 22. Kopīgi izzināsim noslēpumus par vienu no nezināmākajiem un varenākajiem ordeņiem viduslaikos – Templiešu ordeni. Iepazīsimies ar viņu varas uzplaukumu, dzīvi un nonākšanu nežēlastībā. No rituāliem un tradīcijām viduslaiku bruņniecības stilā līdz pat viņu slepenajai izdzīvošanai un oficiālajiem mantojumiem, kas vienojuši Svēto zemi un Eiropas kontinentu.


"Trojas zirga noslēpums" ir viens no slavenākajiem stāstiem. Milzu koka zirgs, kas bijis pilns ar grieķu karavīriem un piedāvāts kā dāvana trojiešiem. Neko ļaunu nenojaušot, viņi uzķērušies uz ēsmas un ievilkuši zirgu pilsētas teritorijā. Tumsas aizsegā grieķi izlīduši no zirga, atvēruši pilsētas vārtus saviem sabiedrotajiem, un varenā Troja jau dažas stundas vēlāk bija liesmās. Bet ko darīt, ja izrādīsies, ka mīts par zirgu nebūt nav īsts? Jauni atklājumi pierāda, ka viens no slavenākajiem stāstiem vēsturē varētu būt jāpārraksta, jo var izrādīties, ka Trojas zirgs nebūt nav bijis zirgs. Jaunā dokumentālā filma pirmizrādi piedzīvos svētdien, 23. maijā, pulksten 22.


"Atšifrējot Sakāru" – ar neskaitāmajiem noslēpumiem senā Ēģipte turpina būt maģiska. Sakāra aptuveni 30 kilometru attālumā no Kairas glabā vienu no Ēģiptes iespaidīgākajiem dārgumiem – faraona Pepi II piramīdu. Par to zina vien retais, jo tā ir slēgta sabiedrībai, tomēr tajā atrodamas plašas rakstu kolekcijas par visām zināmajām piramīdām. Pirmo reizi 90 gadu laikā dažādu starptautisku arheologu komanda nonākusi Sakārā, lai atšifrētu šīs brīnumainās kapenes. Kā ēģiptieši uzbūvēja piramīdas? To sienas ir klātas hieroglifiem, bet ko tie mums stāsta? Kā uzlauzt kodētos ziņojumus, kas ir četrus tūkstošus gadus seni? Izmantojot tehnoloģiskus jaunievedumus, šī dokumentālā filma kadrus no notikuma vietas papildina ar intervijām un sniedz mums padziļinātu ieskatu Sakāras vēsturē un piedāvā ieskatu faraona kapenēs – 30. maijā, pulksten 22, tikai kanālā Viasat History.

Seko mums arī Facebook

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form