Aizdomas par Latvijas un Vācijas kontrabandas naudas atmazgāšanu Beļģijā

Bez starptautiskas sadarbošanās nav iespējams noteikt, no kurienes īsti ir nācis Beļģijā ieguldītais kapitāls, atzīst šīs valsts izmeklētāji, kas uzskata, ka šajā gadījumā ir darīšana ar bijušā austrumbloka mafiju. Ar Latviju saistītās personas, kas pirkušas īpašumus, beļģi sliecas uzskatīt par starpniekiem naudas atmazgāšanā.

Beļģu izmeklētāji uzskata, ka līdz šim savāktie materiāli un informācija, kaut arī vēl ir skaidrojami jautājumi, norāda uz noziedzīgu organizāciju. Lietas pilnīga izmeklēšana iespējama, kad no Latvijas un Vācijas būs savākta visa pieprasītā informācija un apvienota ar Beļģijas tiesībsargātāju rīcībā esošajiem datiem, norāda izmeklētāji.

Kā ziņots, Asatrjans pazīstams arī ar iesauku "Kazbeks" un viņa vārds saistībā ar kontrabandu vairākkārt ticis minēts gan presē, gan Saeimas izmeklēšanas komisijā, kas pētīja amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos. Piemēram, 1996.-1997.gadā Asatrjana vārds figurējis kādā krimināllietā, kas ierosināta par ziedu kontrabandu, izmeklētāju redzes lokā viņš nonācis arī saistībā ar cigarešu kontrabandu u.c.

Tā dēvētajā Mangaļsalas kontrabandas lietā prokuratūra ir noskaidrojusi, ka starp Latviju un Vāciju bijis nelegāls gaļas un cigarešu kontrabandas kanāls. No Latvijas uz Vāciju tiek vestas cigaretes, bet no Vācijas uz Latviju - gaļa. Tiesa, Asatrjans šajā lietā šobrīd tiek meklēts kā liecinieks, nevis aizdomās turamais.

Beļģijas tiesībsargātāji informējuši Latvijas Ģenerālprokuratūru par vairāku ar Latviju saistītu personu darbības izmeklēšanu aizdomās par viņu līdzdalību naudas atmazgāšanā, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušie materiāli.

Lietas izklāstā minēts, ka 1998.gada februārī Beļģijas Finanšu nodaļas informācijas apkopošanas dienests iesniedzis Briges pilsētas Karaliskajā prokuratūrā ziņojumu par vairākām aizdomīgām darbībām bankas "Kredietbank" tekošajā un krājkontā uz Asatrjana vārda. Kā norādījuši tiesībsargātāji, abi rēķini atvērti 1996.gadā un nauda tajos ieskaitīta, izmantojot elektroniskos pārvedumus no Vācijas. Izmeklētāji atzinuši, ka tieši šī iemesla dēļ bijis grūti uzzināt, "kas bijis patiesais maksājumu uzdevuma devējs".

Pārbaudot ziņojumā minēto informāciju, Briges prokuratūra tiesas izmeklēšanā atklājusi, ka darījumos ir iesaistīti austrumeiropieši no bijušās PSRS, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā, Rīgā, un Vācijā, Ķelnē.

Laikā no 1996. līdz 1997.gadam, kā norāda beļģu izmeklētāji, "šādā savādā veidā viņi ir ieguldījuši lielas naudas summas nekustamajos īpašumos Knokes pilsētā Beļģijas jūrmalā". Izmeklēšanā atklāts, ka Knokē kopumā nopirkti pieci dzīvokļi, tos iegādājušies Daugavpilī dzimušais Vladimirs Reinke, Armēnijā dzimušais Asatrjans un viņa sieva, Armēnijā dzimusī Alisa Šagojana. Dzīvokļu iegādē ieguldīti 30 miljoni Beļģijas franku, kas pēc toreizējā kursa ir gandrīz pusmiljons latu.

Kā norāda tiesībsargātāji, Asatrjans palīdzējis abiem pārējiem tikt pie dzīvokļiem vai arī bijis starpnieks, šim nolūkam atverot vairākus bankas rēķinus Knokē. Izmeklēšanā noskaidrots, ka Asatrjanam un Reinkem bijuši rēķini divās bankās Knokē.

Pirkšanas aktu glabāšanai un notariālās korespondences nosūtīšanai no Beļģijas viņi izmantojuši starpnieku - bijušo rīdzinieku Rūdolfu Zirnīti, kurš tagad dzīvojot Ķelnē, un ar kuru kopā Asatrjans dibinājis firmas "Rikon-LG" Rīgā un "Rikon Warenhandels GmbH" Ķelnē. Arī Zirnīša sievai bijis rēķins Knokē.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīva datiem Latvijas-Vācijas kopuzņēmuma "Rikon-LG" dalībnieki līdz 2000.gada jūlijam bija Asatrjans un "Rikon Warenhandel", kura vienīgais īpašnieks bija Zirnītis. Vēlāk uzņēmums pārgājis Asatrjana īpašumā. Šagojana šajā firmā reģistrēta kā direktora vietniece.

Asatrjanam nav personisko vai profesionālo saišu Beļģijā, izpētījuši izmeklētāji, turklāt nav izdevies iegūt jelkādu ekonomiski pamatotu skaidrojumu naudas kustībai viņa bankas kontos. Asatrjans apgalvojot, ka naudu dāvinājis viņa sievastēvs Karlens Šagojans, taču izmeklētājiem Asatrjans neesot par to sniedzis nekādus neapstrīdamus pierādījumus.

Veicot kratīšanu dažos no nopirktajiem dzīvokļiem, konstatēts, ka lietā minētajām personām ir sakari ar cilvēkiem, kam ir noziedzīga pagātne, Latvijas prokuratūru informē beļģi, nosaucot vairākas Eiropas valstīs par krāpšanu, naudas atmazgāšanu un citiem noziegumiem aizdomās turētas personas, kas pārsvarā nāk no bijušās PSRS, un uzņēmumus.

Beļģijas tiesībsargātāji minējuši arī virkni uzvārdu un lietu, lai parādītu tajās iesaistīto personu attiecības ar īpašumu pirkšanas darījumos iesaistītajiem, bet galvenokārt - ar Zirnīti. Beļģijas izmeklētāji informē par kādu sievieti, kura Vācijā Ziemeļreinā-Vestfālenā iesaistīta lietā par naudas atmazgāšanu. No Vācijas saņemtais dosjē liecinot, ka ir notikuši finanšu darījumi starp šo sievieti un Zirnīšu ģimeni. Turklāt viņi Knokē esot bieži kopā pavadījuši brīvdienas.

Beļģu materiālos pieminēta arī lieta par savulaik Latvijā populārā degvīna "Magic Chrystal" kontrabandu. Saskaņā ar aģentūras LETA arhīva datiem 1996.gadā tika atklāts, ka Latvijā un Lietuvā "Magic Chrystal" pieejams lielos apjomos, lai gan Lietuvā vispār nebija nevien oficiāla šī degvīna izplatītāja, bet Latvijā vienīgais oficiālais tā ievedējs importēja ļoti nelielas partijas. Vienlaikus Liepājas ostā togad tika uzieta liela šī degvīna kontrabandas krava, kas bija ceļojusi no Rostokas Vācijā.

Gan kontrabandas kravas izsūtīšanas osta, gan lietuviešu veiktās ekspertīzes, kas apliecināja, ka valsī nopērkamais "Magic Chrystal" nav "krutka", masu medijiem lika izteikt aizdomas, ka oficiāli iegūtā licence "Magic Chrystal" izplatīšanai Latvijā ir tikai piesegs savas produkcijas kontrabandai. Šo degvīnu ražo Vācijas firma "Magic Line F.G. Bade GmbH" un tieši šī firma, kā arī tās sadarbības partnere Latvijā minēta beļģu atsūtītajos materiālos.

Beļģijas izmeklētāji norāda, ka par Asatrjanu, viņa sievu Šagojanu un Reinki nepadziļinātā pārbaudē gandrīz nekāda būtiska informācija Beļģijā nav iegūta, jo viņi "pēc sava politiskā un tiesiskā stāvokļa nav pazīstami". Taču viņi pastāvīgi uztur sakarus visā pasaulē ar tādām personām, kuras ir iejauktas tiesu darbos, kas vedinot domāt, ka darījumos Beļģijā viņi ir drīzāk fiktīvas personas, kuras no Ķelnes vada Zirnītis. Beļģu izmeklētāji gan vienlaikus atzīst, ka pret šīm trim personām gatavota izmeklēšana arī Latvijā.

Beļģu izmeklētāji uzskata, ka šajā gadījumā ir darīšana ar organizētu noziedzīgu grupu, bijušā austrumbloka mafiju. Īpaši daudz pazīmju liecinot par naudas atmazgāšanu.

Lietā minēta arī Rīgā, Ilūkstes ielā, notikusi spridzināšana 1998.gada decembrī. Kā norādīts ziņojumā, uzbrukums ticis vērsts pret Reinki un viņa ģimeni. LETA tolaik vēstīja, ka sprādziens pie Reinkes dzīvokļa durvīm notika naktī, tajā nebija cietušo, vien nenozīmīgi bojātas dzīvokļa metāla durvis, bet kāpņu telpā izsisti četri logi. Reinke, kurš, tāpat kā Asatrjans, Latvijā nodarbojas ar uzņēmējdarbību, toreiz policijai nevarēja paskaidrot, kādu iemeslu dēļ varētu būt sarīkots sprādziens.

Kā ziņots, apstiprinājies, ka Asatrjans Latvijā bijis labi pazīstams ar vairākām augstām policijas un prokuratūras amatpersonām. Šādas pazīšanās raksturo, piemēram, Rīgas Galveno policijas pārvaldi no 1996. līdz 2000.gadam vadījušā Aivara Griguļa frāze laikrakstam "Diena": "Kas viņu [Asatrjanu] nepazīst."

Grigulis, kurš vēlāk pārstāvēja Iekšlietu ministriju Maskavā, bet tagad vada Kārtības policiju, pērn kopā ar Asatrjans brauca vienā automašīnā no Igaunijas, bet uz medībām Baltkrievijā kopā ar Asatrjanu savulaik ceļojis prokurors Aleksandrs Dzenītis, kurš bija viens no četriem prokuroriem, kas izmeklē Mangaļsalas kontrabandas lietu.

Savukārt sporta klubu "Vidi", kura mērķis oficiāli bija "apvienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus un citus interesentus, lai organizētu viņu veselīgu atpūtu", Asatrjans bija dibinājis kopā bijušo VID Finansu policijas priekšnieka vietnieku Ilmāru Bundzi un kādreizējo VID Latgales priekšpilsētas darbinieku Anatoliju Veļičko.

Pēc Naturalizācijas pārvaldes lūguma Rīgas apgabaltiesa nolēmusi Asatrjanam atņemt Latvijas pilsonību, jo viņš slēpis faktu, ka Latvijas pilsonības pieprasīšanas laikā viņam bijusi arī Armēnijas pilsonība. Asatrjans šo spriedumu pārsūdzējis Augstākajā tiesā apelācijas kārtībā, lietu izskatīs 18.septembrī.

Nesen prokuratūrai adresētā iesniegumā saistībā ar Mangaļsalas krimināllietu Asatrjans cita starpā rakstīja, ka Latvijā viņš dzīvo kopš 1986.gada, ir izveidojis vairākas firmas, un viņa nodokļos samaksātā nauda Latvijas budžetā esot vairāki simti tūkstošu latu.