Lai gan Saeima pagājušajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz no kriminālsodu sistēmas svītrot policijas kontroli, aizstājot to ar probācijas uzraudzību, grozījumi vēl nav stājušies spēkā, jo tie jāpieņem trīs lasījumos un jāizsludina prezidentam.
Saskaņā ar Saeimā esošajiem grozījumiem probācijas uzraudzību kopumā plānots ieviest tikai no 2015.gada 1.janvāra, bet attiecībā pret dzimumnoziedzniekiem šo papildsodu bija plānots ieviest jau no 2011.gada gada 1.jūlija.
Kā pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice, ņemot vērā aktuālo situāciju, TM ir iesniegusi Saeimā priekšlikumu pārcelt grozījumu spēkā stāšanās datumu attiecībā pret dzimumnoziedzniekiem uz šā gada 1.oktobri.
Kā ziņots, probācijas uzraudzība būs papildsods, ko varēs piemērot uz laiku no viena līdz trim gadiem personām, kuras sodītas ar jebkādu Krimināllikumā paredzēto pamatsodu.
Probācijas uzraudzības laikā personai būs jāpilda Valsts probācijas dienesta (VPD) noteiktie pienākumi, piemēram, reģistrēties VPD, ierasties VPD noteiktā laikā, informēt VPD amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi un lūgt atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz ilgāku laika periodu.
Šīs funkcijas nodošana VPD radīs papildu iespējas individualizēt pārkāpējiem piespriežamos sodus un sniegt viņiem nepieciešamo palīdzību. Tiks sakārtota arī sistēma, kriminālsodu izpildes funkciju nodalot no pirmstiesas kriminālprocesa funkcijas.
Grozījumi likumos izstrādāti saskaņā ar Kriminālsodu politikas koncepciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
