Apsūdzētā Broka kukuļņemšanas krimināllietā vēlas piedalīties no AAE
Foto: LETA

Otrdien, 31. janvārī, Rīgas pilsētas tiesa turpināja izskatīt krimināllietu, kurā par iespējamu kukuļņemšanu apsūdzēta politiķe un bijusī tieslietu ministre Baiba Broka, kura uz sēdi gan kārtējo reizi nebija ieradusies, jo atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Viņas aizstāvis lūdzis nodrošināt viņai iespēju piedalīties attālināti, "Delfi" uzzināja Tiesu administrācijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Administrācijas pārstāve Ināra Makārova norādīja, ka Broka tiesas sēdē neieradās, par to rakstiski informējot tiesu.

Brokas aizstāvis tiesai pieteica lūgumu vērsties Ārlietu ministrijā, lai Latvijas vēstniecība AAE nodrošinātu apsūdzētās piedalīšanos tiesas sēdē videokonferences režīmā. Tiesa šo lūgumu atstāja atklātu, lai iegūtu papildu informāciju.

Pēc prokurores lūguma tiesa arī atstāja atklātu jautājumu par Brokas neierašanās iemesliem, proti, vai Broka uz tiesas sēdi neieradās attaisnojošu iemeslu dēļ.

Krimināllieta, kurā apsūdzēta Broka un uzņēmēji Ivars Millers un Guntis Rāvis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta 2022. gada 18. janvārī un tā tika nodota tiesneses Karīnas Kazārovas lietvedībā.

Taču, ņemot vērā, ka tiesnesi uz laiku pārcēla amatā Rīgas apgabaltiesā, krimināllietu iedalīja tiesnesei Lindai Dīzenbergai, kura pērnā gada 1. jūnijā atstatīja sevi no minētās krimināllietas izskatīšanas, lai neradītu šaubas par viņas objektivitāti, norādot, ka viņas ģimene ir draudzīgās attiecībās ar vienas no apsūdzētās personas aizstāvja ģimeni. Tā paša gada 3. jūnijā krimināllieta nodota tiesneses Reitupes lietvedībā.

Jau ziņots, ka 2019. gada 8. jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietā par vismaz 20 000 eiro kukuļa ņemšanu aizturēja trīs personas, tostarp Latvijas Universitātes rektora vietnieci juridiskajos jautājumos Broku.

Kā vēstīts, Broka apsūdzēta pēc Krimināllikuma panta par kukuļņemšanu, Rāvis par kukuļdošanu un par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu, bet Millers par kukuļa nodošanas atbalstīšanu.

KNAB līdz ar minēto trijotni, rosināja Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt vēl kādu privātpersonu par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka skaidroja, ka pret šo personu kriminālprocess tika izdalīts, jo nodarījums nebija saistīts ar kukuļošanu.

Šai personai prokurors piemērojis 3010 eiro sodu.

KNAB kriminālprocesu pret Broku un uzņēmējiem sāka 2018. gada 22. maijā. Viņi visi arī tika aizturēti. 2019. gada jūlijā no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā viņus atbrīvoja.

KNAB iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuli – 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.

Iepriekš ziņots, ka izmeklētāju ieskatā iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas tolaik vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB papildus konstatēja, ka kukuļa piedāvājumā iesaistītais uzņēmējs un cita fiziska persona glabājuši stratēģiskās nozīmes ierīces, kas paredzētas radiosignālu detektēšanai, kā arī audioinformācijas ieguvei slēptā veidā. Šāda veida ierīces fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.

Millers iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka neuzskata sevi par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās. Sniegt plašāku komentāru Millers nevēlējās.

Arī Broka iepriekš sacīja, ka absolūti neatzīst sev izvirzītās apsūdzības, kā arī akcentēja, ka vienmēr tās uzskatījusi par nepamatotām. Viņasprāt, ir sajauktas kopā divas dažādas lietas, proti, tas, ko viņa darīja kā Latvijas Biatlona federācijas vadītāja, uzrunājot visus iespējamos uzņēmējus, atbilstoši Sporta likumam, atbalstīt sportistu sagatavošanu Pasaules čempionātiem un dažādām būtiskām sacensībām.

Viņa uzsvēra, ka tādu kārtību paredz Sporta likums, un tā darbojas visas sporta federācijas, aicinot uzņēmējus ziedot.

Broka arī minēja, ka viņa dokumentāli esot pierādījusi, ka šīs apsūdzības ir nepatiesas, un nevienu santīmu no biatlonam ziedotās naudas viņa nav iztērējusi personīgām vajadzībām. "Es nekādu atlīdzību par saviem darba pienākumiem neesmu guvusi, es pildīju sabiedrisko darbu," teica Broka, akcentējot, ka tika veikta revīzija, kurā noskaidrots, ka biatlonam saziedotā nauda arī iztērēta pieļaujamajiem mērķiem, proti, sportistu sagatavošanai.

Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA "Roadeks", kurš pastarpināti piederēja arī Rāvim, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību.

Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts 2018. gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

Rāvis līdz 2019. gada vasarai bija līdzīpašnieks un patiesais labuma guvējs būvniecības un ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" uzņēmumos "Skonto būve", "Skonto Prefab", "Skonto Plan", kā arī virknē citu uzņēmumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.