Foto: AFI

Rīgas apgabaltiesa otrdien atstāja spēkā Rīgas centra rajona tiesas lēmumu, ar kuru bijušajam Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniekam Jānim Lejniekam par kukuļņemšanu piespriesta nosacīta trīs gadu brīvības atņemšanu ar trīs gadu pārbaudes laiku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Atstāts spēkā arī pārējiem lietā iesaistītajiem piespriestais nosacītais sods - būvfirmas vadītājam Ivaram Kivkucānam un Jānim Mukānam attiecīgi piespriesta nosacīta viena un trīs gadu ilga brīvības atņemšana ar pārbaudes laiku.

Tomēr Rīgas apgabaltiesa atcēla centra rajona tiesas lēmumu no apsūdzētajiem solidāri piedzīt 1000 latus par labu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī nolēma atdot par Lejnieku iemaksāto drošības naudu 4000 latu apmērā.

Otrdien tiesā tika nolasīts saīsinātais spriedums, bet pilns sprieduma izklāsts tiesas kancelejā būs pieejams 29.oktobrī.

Lejnieka aizstāvji šodien tiesas sēdē pauda neuzticību pretrunīgajiem ekspertu atzinumiem, kā arī vairākkārt uzsvēra, ka vēl joprojām krimināllietā nav atrasts Lejniekam dotais kukulis - 1000 lati.

Mukāna advokāts tiesā uzsvēra, ka līdz šim savāktie pierādījumi pret apsūdzētajiem nav pietiekoši, lai tiesa varētu apsūdzēt. Viņš arī uzsvēra, ka operatīvie darbinieki pierādījumu izņemšanas laikā no Lejnieka biroja nav rīkojušies saskaņā ar likumu.

Kivkucāns tiesā bija ieradies bez advokāta un savu vainu pilnībā atzina, piebilstot, ka izjūt dziļu nožēlu par padarīto.

Rīgas Centra rajona tiesa atzina Lejnieku par vainīgu kukuļņemšanā un piesprieda viņam nosacītu trīs gadu brīvības atņemšanu ar trīs gadu pārbaudes laiku un mantas konfiskāciju.

Apsūdzētajam Mukānam pirmās instances tiesa piesprieda nosacītu trīs gadu brīvības atņemšanu ar trīs gadu pārbaudes laiku, bet būvniecības firmas vadītājam Kivkucānam tiesa piesprieda viena gada brīvības atņemšanu nosacīti ar divu gadu pārbaudes laiku.

Rīgas Centra rajona tiesa nolēma no Lejnieka un citiem apsūdzētajiem piedzīt 1000 latu solidāri par labu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Tiesa Lejniekam noteica pienākumu arī apmeklēt Valsts probācijas dienesta programmas.

Prokurore Velta Zaļūksne pirmās instances tiesu debatēs prasīja piespriest Lejniekam divu gadu reālu brīvības atņemšanu bez mantas konfiskācijas. Prokurore lūdza tiesu noteikt Lejniekam taisnīgu sodu, kas kalpotu sabiedrības interesēm, "citādi korupcija zels un plauks". Zaļūksne uzturēja apsūdzību, balstoties uz liecinieku un līdzapsūdzēto liecībām, sarunu ierakstiem un ekspertīzes atzinumiem.

Abi Lejnieka aizstāvji apstrīdēja visus lietai pievienotos lietiskos pierādījumus un to iegūšanas likumību. Lejnieks noliedza, ka būtu saņēmis 1000 latu kukuli par bēniņu pārbūves projekta saskaņošanu.

Kivkucāns tiesas zālē apliecināja pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības un to, ka nodevis Lejniekam projektu ar ieliktu aploksni. Tajā atradās 1000 latu, ko pirms tam viņam bija iedevis Mukāns. Pēdējais tiesā atzina, ka saņēmis naudu no Edgara Letinska, bet pēc tam to nodevis Kivkucānam.

Lietā saņemts prokurores Zaļūksnes apelācijas protests, Lejnieka apelācijas sūdzība, viņa advokātu apelācijas sūdzība un Mukāna advokāta apelācijas sūdzība.

Līdz apelācijas tiesvedībai Lejnieks noslēdzis laulību līgumu, ar kuru visu mantu oficiāli nodod sievas īpašumā un sev patur tikai profesionālo literatūru un citu informāciju par arhitektūru. Pēc juristu domām, viņš no konfiscēšanas paglābis savu mantu, ja tiesa arī atkārtoti lemtu viņam kā sodu piemērot mantas konfiscēšanu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form