Par pretvalstisku darbību apsūdzētais bijušais Rīgas OMON vienības darbinieks Igors Gorbaņs tikai šodien tiesā saņēma apsūdzības rakstu, lai gan Latvijā viņš atrodas jau kopš pagājušā gada jūnija, kad tika izdots no Lietuvas.
Faktu, ka Gorbaņam vairāku gadu laikā kopš krimināllietas nodošanas tiesai tā arī nav izsniegts apsūdzības raksts, šodien tiesas sēdē apstiprināja arī prokurors Alens Mickevičš. Viņš sacīja, ka 1998.gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par Gorbaņa nogādāšanu tiesā piespiedu kārtā, lai viņš saņemtu apsūdzības rakstu. Šo tiesas lēmumu izpildīt nebija iespējams, jo apsūdzētais bija izbraucis no Latvijas. Viņš tika izsludināts meklēšanā 1998.gada 14.janvārī.

Prokurors nevarēja paskaidrot, kādēļ šāda situācija radusies. Savukārt Gorbaņa advokāts Valters Jakobijs žurnālistiem sacīja, ka nodot personai apsūdzības rakstu ir tiesas, nevis viņa, advokāta, pienākums.

Gorbaņs apsūdzības rakstu saņēma šodien, tādēļ saskaņā ar likumu viņam pienākas vismaz trīs dienas, lai ar to iepazītos. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesa nolēma Gorbaņa krimināllietas izskatīšanu turpināt 13.septembrī plkst.12.

Nākamajā tiesas sēdē arī tiks izlemts, vai otram tiesājamajam Konstantīnam Ņikuļinam nepieciešamas advokāts. Iepriekš noslēgto vienošanos ar advokātu Ņikuļins ir lauzis, bet citu advokātu sev nav atradis. Tiesa viņam piedāvās valsts advokātu un Ņikuļins pats varēs izlemt, vai izmantot advokāta pakalpojumus, vai arī aizstāvēt sevi pašam.

Jāatgādina, ka Gorbaņam saistībā ar 1991.gada notikumiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Kriminālkodeksa 59.pantu, kas par pretvalstisku darbību paredz brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 15 gadiem un mantas konfiskāciju. Gorbaņu apsūdz par to, ka viņš piedalījies darbībās, lai gāztu Latvijas Republikas likumīgo valsts varu un kuras izraisīja cilvēku upurus.

1996.gada 14.martā Latvijas prokuratūra, izvirzot Gorbaņam minētās apsūdzības, noteica viņam pirmstiesas drošības līdzekli - dzīvesvietas nemainīšanu. Divus gadus vēlāk Rīgas apgabaltiesa noteica stingrāku drošības līdzekli - arestu. Pēc tam ar Interpola starpniecību tika izsludināta viņa meklēšana, jo Gorbaņs bija aizbēdzis no Latvijas un dzīvoja Kaļiņingradas apgabalā.

Vēlāk viņš tika aizturēts Lietuvā, taču tā kavējās izdot Gorbaņu Latvijai, jo kaimiņvalstij radās aizdomas, ka viņš piedalījies Medininku robežpunkta darbinieku noslepkavošanā 1991.gada vasarā.

Medininkos dežurējošie robežsargi un muitnieki tika nogalināti ar šāvieniem pakausī. No astoņiem robežkontroles punkta dežurantiem izdzīvoja tikai viens - toreizējais muitas darbinieks Toms Šerns, kas kļuva par invalīdu. Pēc Šerna teiktā, viņš atpazinis Gorbaņu kā vienu no Medininku slepkavām.

Tomēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra atzina, ka Gorbaņs traģēdijas brīdī atradies Viļņā un nav varējis piedalīties slepkavošanā pie robežas. Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka turpinās pirmstiesas izmeklēšanu Medininku lietā, un paudusi pārliecību, ka visi šā nozieguma dalībnieki tiks tiesāti Lietuvā.

Gorbaņs tika izdots Latvijai pagājušā gada jūnijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit