Bijušajam Jūrmalas mēram Trencim būs jāstrādā 200 stundas piespiedu darbs

Līdz ar to apgabala tiesas spriedums atstāts negrozīts un vairs nav pārsūdzams, informēja tiesā.
Izskatot prokurora protestu par Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru Trencis attaisnots, Rīgas apgabaltiesa maija sākumā apsūdzētajam piesprieda 200 stundas piespiedu darba un noteica arī gadu ilgu liegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļa iepriekš informēja, ka biroja izmeklētājs Jūrmalas prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības toreizējo Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Noskaidrojies, ka Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA "Jūrmalas slimnīca" un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apmēru un ir pretrunā ar likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" noteikto.

Pērn martā SIA "Jūrmalas slimnīca" dalībnieku ārkārtas sapulcē amatpersona kā pašvaldības vienīgais pārstāvis pieņēmusi lēmumu slēgt mierizlīgumu kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja noziedzīgo darbību dēļ cietušajai - "Jūrmalas slimnīcai" - nodarīts 23 660 latu materiāls kaitējums.

Pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazināja pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju līdz 11 000 latu, tāpēc Jūrmalas slimnīcai un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radīti ne mazāk kā 12 660 latu zaudējumi.

Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.

KNAB secinājis, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem un saistošajiem noteikumiem amatpersona veica pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas un šajā konkrētajā gadījumā varēja pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu starp Jūrmalas slimnīcu un tās bijušo valdes priekšsēdētāju, bet ievērojot arī likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" noteikto, ka rīcībai ar pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.

Birojs uzskata, ka, neņemot vērā Jūrmalas domes juristu sniegtos paskaidrojumus, Jūrmalas prokuratūras brīdinājumā norādīto un domes sēdēs atsevišķu deputātu izteiktos iebildumus, amatpersona ar savām darbībām tīši rīkojusies pretēji normatīvajiem aktiem un apzināti virzījusi šāda mierizlīguma noslēgšanu, apzinoties, ka lēmumus kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis viņš pieņem viens, ka atsakās vismaz no 12 660 latiem Jūrmalas slimnīcas un pašvaldības budžetā kopumā un ka prokuratūra ir brīdinājusi par sekām, kas var iestāties pēc šāda mierizlīguma noslēgšanas.

KNAB norāda, ka šādi amatpersona rīkojusies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, tostarp Jūrmalas pašvaldības uzticētajam pienākumam kā domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājam pārvaldīt pašvaldības kapitālsabiedrības un pieņemt pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumus, nepārkāpjot tiesību aktos noteiktās robežas.

Krimināllikums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai izdarīta mantkārīgā nolūkā, paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.