Tiesā arī informēja, ka trešdien tika nopratināta viena lieciniece.
Savukārt nākamā tiesas sēde būs 5.oktobrī, un arī šajā sēdē plānots nopratināt vienu liecinieku.
Jau vēstīts, ka tiesa jau vairākiem digitālās TV krimināllietā apsūdzētajiem atcēlusi aizliegumu izbraukt no valsts.
Ziņots arī, ka kopš 2009.gada marta šajā krimināllietā tiek nopratināti liecinieki, kuru kopējais skaits ir aptuveni 120. Patlaban tiek uzklausīti tie liecinieki, kuri kādu iemeslu dēļ nav varējuši ierasties uz tiesu iepriekš, līdz ar to tuvākajā laikā liecinieku nopratināšana tiks pabeigta.
Iepriekš lietas izskatīšana uz vairākiem mēnešiem bija apturēta, jo Pauderam tika noteikta tiesu psihiatriskā ekspertīze. 24.augustā tiesas sēdē tiesnesis Juris Stukāns informēja, ka ekspertīzē Pauders atzīts par pieskaitāmu, līdz ar to šķēršļu tālākai krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai nav.
Krimināllieta tiesā nonāca 2007.gada oktobrī, taču pēc būtības to sāka izskatīt tikai 2009.gadā. Tajā apsūdzētas 20 personas – kompānijas "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" darbinieks Harijs Krongorns, "Digitālā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (DLRTC) bijušais ģenerāldirektors Guntars Spunde, bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics, LVRTC bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, kā arī "Kempmayer Media Latvia" valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis.
Apsūdzēti arī apsardzes kompānijas "Falck apsargs" bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis, Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, kompānijas "Interbaltija Invest" bijušais valdes loceklis Gints Bandēns, uzņēmējs Uldis Kokins, LVRTC bijušie valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins.
Prokuratūra apsūdzības uzrādījusi arī advokātiem Mārtiņam Kvēpam un Jānim Lozem, kā arī Andra Šķēles bijušajam runasvīram Jurģim Liepniekam.
Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst, turklāt liela daļa no viņiem pēc apsūdzības nolasīšanas apgalvoja, ka nesaprot, par ko viņiem inkriminēti noziedzīgie nodarījumi.
Digitālās televīzijas krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja 2003.gada 1.septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
