Drošības dienests pērn pielaidi valsts noslēpumam liedzis 12 cilvēkiem
Foto: Pexels.com, Sam Jean

2021. gadā Valsts drošības dienests (VDD) liedza pieeju valsts noslēpumam 12 cilvēkiem, liecina dienesta 28. aprīlī publicētais pārskats par pagājušo gadu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trijos no šiem 12 gadījumiem personai tika anulēta iepriekš izsniegta speciālā atļauja, bet 10 gadījumos par personu pārbaudes gaitā tika konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

No tiem septiņos gadījumos personai tika atteikta speciālās atļaujas izsniegšana. Vienā gadījumā cilvēkam netika izsniegta speciālā atļauja, jo viņš savulaik bijis notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu.

Likums paredz, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, atbrīvojot no soda.

Vēl vienā gadījumā cilvēkam, kurš pretendējis pieejai valsts noslēpumam, konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus.

2021. gadā VDD kopumā izsniedza 2213 speciālās atļaujas, no kurām 1420 bija otrās kategorijas speciālās atļaujas, kas ir līdz slepenības pakāpei "slepeni", bet 793 – trešās kategorijas speciālās atļaujas, kas ir līdz slepenības pakāpei "konfidenciāli".

VDD veica pārbaudi arī 56 personām, kuras pretendēja uz pirmās kategorijas speciālo atļauju, kas ietilpst kategorijā "sevišķi slepeni", nosūtot pārbaudes materiālus SAB lēmuma pieņemšanai.

Tāpat VDD pērn 125 gadījumos speciālo atļauju izsniedza uz saīsinātu termiņu, visbiežāk – diviem vai trim gadiem maksimālo piecu gadu vietā, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu rādītājiem, ir daudz vairāk gadījumos.

Šādu lēmumu dienests pieņēma gadījumos, kad pārbaudes gaitā konkrētā cilvēka līdzšinējā biogrāfijā tika konstatēti kādi pārkāpumi vai nepilnības, kas uzskatāmi par riska faktoriem, bet atbilstoši likumam "Par valsts noslēpumu" nav pietiekams pamats, lai personai liegtu piekļuvi valsts noslēpumam.

Tāpat VDD pagājušajā gadā pēc valsts un pašvaldību institūciju pieprasījuma veica amata kandidātu provizoriskas pārbaudes, sniedzot atzinumu, vai personai potenciāli var tikt piešķirta speciālā atļauja. Šo pārbaužu rezultātā VDD sniedza piecus negatīvus atzinumus par personas atbilstību darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Kā liecina dienesta pārskatā minētais, galvenie iemesli speciālās atļaujas atteikumam vai tās anulēšanai bija aizraušanās ar azartspēlēm, parādsaistības, kuru nosegšana sagādā grūtības, pārmērīga alkohola lietošana, nopietni vai bieži pārkāpumi, piemēram, braukšana pie stūres reibumā. Tāpat minēti tādi iemesli kā dienesta informācijas izpaušana trešajām personām, kontakti ar organizētas noziedzības pārstāvjiem, reputācijas riski, kā arī citi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Valsts drošības dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form