Pēc divu gadu ilgas tiesāšanās ar valsts akciju sabiedrību "Reverta" savulaik pazīstamais žurnālists un ekspolitiķis Edvīns Inkēns atguvis vairākus nekustamos īpašumus, kurus valsts bija atsavinājusi, piedzenot no viņa daļēji piederošā uzņēmuma nesamaksāto kredītu, pirmdien vēsta "Latvijas Avīze".
Laikraksts apraksta, kā Inkēns ar kolēģiem Solvitu Rozentāli un Vladimiru Čebotarjovu pievērsās uzņēmējdarbībai, uzsākot Latvijā vēl neapgūta jauna būvmateriāla izejvielu ražošanu. Šajā nolūkā 2006. gadā trijotne nodibināja uzņēmumu, kuram ražošanas iekārtu iegādei "Reverta" aizdeva 410 000 eiro. Bet drīz pēc ražošanas uzsākšanas atklājās, ka piegādātājs kļūdījies, piegādādams ražošanas tehnoloģijai neatbilstošas iekārtas. Bija vajadzīgas citas, kuras maksāja krietni dārgāk. Tā kā kredīta naudas tām vairs nepietika, ražošana bija jāpārtrauc, un uzņēmums izputēja.Bet piešķirtais 410 000 eiro kredīts, kā uzsver "Latvijas Avīze", bija jāatdod tik un tā.
2009. gadā "Reverta" vērsās Rīgas starptautiskajā šķīrējtiesā, pieprasot piedzīt to no uzņēmuma līdzīpašniekiem – kopā ar procentiem jau 566 369,76 eiro apmērā. Tiesa apmierināja prasību, vēršot parāda piedziņu nevis pret ieķīlātajām ražošanas iekārtām, bet pret līdzīpašnieku ienākumiem un nekustamo mantu – kopā ar tiesas izdevumiem 570 611,21 eiro apmērā. Iznākumā, kā raksta laikraksts, Inkēns kļuva par "Revertā" ņemtā aizdevuma galvojuma upuri. Pēc šķīrējtiesas sprieduma tika pārdoti vairāki Inkēnam piederošie nekustamie īpašumi Rīgā, atsavinātas kapitāldaļas SIA "VEXOil Bunkering", apķīlāta bankas kontos noguldītā nauda, kopsummā 419 982,62 eiro apmērā.
Šķīrējtiesa, kā uzsver medijs, neņēma vērā, ka starp uzņēmumu, "Revertu" un ražošanas iekārtu piegādātāju bijis noslēgts savstarpējs līgums, kurā cita starpā paredzēja: ja piegādātās ražošanas iekārtas neder, tad piegādātājs tās atpērk, savukārt naudu uzņēmums pēc tam atdod "Revertai".
Pēc Inkēna domām, balstoties uz šo trīspusējo līgumu, "Reverta" varēja vispirms pārdot izsolē ieķīlātās un no bankrotējušā uzņēmuma pārņemtās ražošanas iekārtas. Ja parāda nosegšanai ar to vēl nepietiktu, tad tikai varētu ķerties pie viņa kā galvotāja personīgās mantas.
Bet, kā vēlāk "Reverta" paskaidroja, Inkēna kā galvotāja kustamai un nekustamai mantai pieķērās tāpēc, ka atgūt aizdevumu tā bijis vieglāk nekā pārdot izsolē Latvijā vēl neiepazītas būvmateriālu ražošanas iekārtas, kurām uzreiz neatrastos pircēji.
Kā šī gada maijā atzinusi Vidzemes priekšpilsētas tiesa, "Reverta" tīšām sagaidījusi ražošanas iekārtu piegādātāja – SIA "Ecogumitech" – maksātnespēju un likvidēšanu, maksātnespējas procesā pat nepiesakot kreditora prasījumu. Tādējādi tiesa lēma par labu Inkēnam.
Cita starpā, kā uzsver "Latvijas Avīze", Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina "Revertas" nolaidību, piecus gadus neliekoties ne zinis par apķīlātajām ražošanas iekārtām un dīvainā kārtā uzticot to glabāšanu bankrotējušā uzņēmuma līdzīpašniecei un galvotājai. Pazudušās iekārtas jau piekto gadu nesekmīgi meklē policija.
Šo lietu, kā vērtē laikraksts, sarežģī arī tas, ka no valsts vairs nevar neko pieprasīt, jo "Revertas" vairs nav. 2017. gadā atlikušo "Revertas" kredītportfeli ar aptuveni 4,5 tūkstošiem kredītlietu iegādājās ārpustiesas parādu atgūšanas privātuzņēmums "Gelvora", kurš pērn apvienojās ar citu ārpustiesas parādu atgūšanas privātuzņēmumu "Sergel".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
