Ugunsgrēku sociālās aprūpes centrā "Aizvīķi" Liepājas rajonā, iespējams, izraisījis kāds svešinieks, kas naktī gājis garām pansionāta ēkai un izmetis izsmēķi.
Laikraksts "Neatkarīgā" vēsta, ka tā domāt centra direktorei Olitai Biķei ļauj fakts, ka ugunsnelaime izcēlusies ventilācijas lūkā, kas atrodas ārpus pansionāta. Lūka no pansionāta pagrabstāva iekšpuses bija aizlikta ar matraci, kas gruzdējis jau no vakara un uz rīta pusi sācis pamatīgi degt.

Pēc direktores teiktā, visi pansionāta iemītnieki jau desmitos bijuši savās istabās (pagrabstāvā neviens neguļ), un durvis bija slēgtas. Dežurējošie darbinieki ugunsgrēku pamanīja četros no rīta, kad pansionāts pildījies ar dūmiem. Šis ir jau trešais ugunsgrēks pansionātos pēdējo mēnešu laikā. Atšķirībā no Alsungas traģēdijas, kad gāja bojā 26 iemītnieki, Aizvīķos visi ir sveiki un veseli.

"Dažreiz kāds no apkārtējiem atnāk ciemos pie mūsu meitenēm, bet trešdien neviens te nebija redzēts grabināmies pie logiem," stāsta Biķe, noliedzot, ka neuzmanīgais smēķētājs būtu kāds no pašu iemītniekiem. Paralēli nomesta izsmēķa versijai par ugunsgrēka cēloni Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uzskata ļaunprātīgu dedzināšanu. Ugunsdzēsēji pieļauj, ka matracis no izsmēķa sācis gruzdēt jau vakarpusē, bet pēc pulksten četriem rītā gruzdēšana pārgājusi degšanā. Īsu brīdi degšana notikusi ar atklātu liesmu, līdz pamanīta un izsaukti ugunsdzēsēji. Dedzis matracis, koka restes, uz kurām tas atradās, un daži kvadrātmetri koka grīdas.

Pansionāta direktore stāsta, ka darbinieki iemītniekus modinājuši uzreiz, kā pamanījuši dūmus, piezvanījuši ugunsdzēsējiem un paši sākuši evakuēt cilvēkus. Naktī pansionātā dežurējuši divi cilvēki. "Darbinieki ļoti ātri rīkojās, esmu viņiem ļoti pateicīga," stāsta direktore. Līdzīgi kā ugunsgrēkā Reģos, arī Aizvīķu iemītnieki negribēja pamest pansionātu, un daži jau evakuētie pat centās iekļūt atpakaļ. "Es pati stāvēju pie durvīm, lai nelaistu iekšā pansionātā, bet divi tomēr pamanījās ieskriet. Viņi nespēj izvērtēt situāciju un tās briesmas, kas var draudēt," saka Biķe. Lēmums evakuēt visus pieņemts tāpēc, ka sākotnēji nebija skaidrs, kur deg un kā ugunsgrēks var pavērsties. Ugunsnelaimes naktī pansionātā bija 87 iemītnieki, kurus sākotnēji izmitināja blakus esošajā ēkā, bet pēcpusdienā pēc ugunsgrēka novēršanas cilvēki jau varēja atgriezties savās istabiņās. Astoņi no pašreizējiem Aizvīķu iemītniekiem pārcietuši ugunsgrēka šausmas jau otrreiz, jo pirms tam mitinājušies Alsungas pansionātā.

VUGD preses sekretāre Inga Vetere laikrakstam sacīja, ka šis pansionāts pārbaudīts pagājušajā gadā, kad tika konstatēti vairāki pārkāpumi ugunsdrošības jomā. Pēc Alsungas traģēdijas visos sociālās aprūpes centros tika veiktas ārpuskārtas pārbaudes, arī Aizvīķos, kur direktore tika pat administratīvi sodīta. "Pārkāpumi bija saistībā ar apkures ierīcēm – krāsnīm, dūmvadiem, kas nebija kārtībā," norādīja Vetere.

"Aizvīķu" direktore, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, paralēli vakar rakstīja paskaidrojumu labklājības ministrei Dagnijai Staķei. Ministre vakar nāca klajā ar paziņojumu, ka šis kārtējais ugunsgrēks sociālajā iestādē varētu būt saistīts ar vēršanos tieši pret viņu, tāpēc viņa pieļauj, ka tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana. "Pieļauju, ka tā ir kāda cilvēka nepatika pret mani... Es aicinātu izbeigt manipulēt ar slimiem cilvēkiem," sacīja Staķe, tā pieļaujot, ka kāds ir iespaidojis personu ar garīgās attīstības traucējumiem vai psihisku saslimšanu paveikt likumpārkāpumu.

Ugunsdzēsēji tostarp atzīst, ka pansionāti ir kritiskā situācijā no ugunsdrošības viedokļa. Pārbaudot 133 sociālās aprūpes centrus un arī veco ļaužu pansionātus, ugunsdzēsēji nosauc galvenās konstatētās nepilnības: nav apmācīti par ugunsdrošību atbildīgie darbinieki, ne visur ir evakuācijas un krīzes plāni, evakuācijas ceļi neatbilst likuma prasībām. Ugunsgrēka izziņošanas sistēma nav ierīkota 45 pansionātos. Pansionātu vadītāji atzīst, ka viņi var ievērot pamata prasības, bet jaunās, mūsdienu – ne, kā galveno iemeslu minot līdzekļu trūkumu. Tieši ugunsdrošībai nauda mērķtiecīgi netiek paredzēta, bet paņemt no ikdienas vajadzībām nav iespējams.

Steidzamības kārtā virzīšanai valdībā tiek gatavots lēmumprojekts, kas paredz pēc iespējas ātrāk pielāgot Gudenieku bērnudārzu sociālās aprūpes centra vajadzībām, lai izvietotu klientus un saglabātu darba vietas "Reģu" darbiniekiem. Galvenais apsvērums, kāpēc valdība lēma par labu Gudenieku bērnudārza pielāgošanai pansionāta "Reģi" klientiem, bija atrašanās vieta, kas ļautu saglabāt darbu sociālā darba speciālistiem. Labklājības ministrija gan nenosauc, cik tas varētu maksāt, bet pansionāta ierīkošanu iecerēts pabeigt līdz jaunajam gadam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!