Prokurors par rasu naida kurināšanu apsūdzētajam Andrim Jordanam pieprasa deviņu mēnešu cietumsodu, informēja Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska.
Tā kā Jordanam inkriminētie noziegumi tikuši pastrādāti iepriekš piespriestā nosacītā brīvības atņemšanas soda pārbaudes laikā, prokurors uzskata, ka apsūdzētajam cietumā kopā būtu jāpavada divi gadi un trīs mēneši.

Rīgas apgabaltiesā spriedumu plānots pasludināt ceturtdien, 6.martā, plkst.13, informēja Naglinska.

Trešdien pēdējā vārdā Jordans savu vainu tiesai kategoriski noliedza.

Pērn pirms 16.marta pasākumiem Jordans publiskā diskusijā izteicās, ka ebreji un čigāni nav cilvēki un ka etniskās tīrīšanas būtu "ideālais variants".

Savas liecības tiesā šonedēļ sniedza virkne liecinieku, kuri visi kā viens apgalvoja, ka Jordans ar saviem izteikumiem ir "kurinājis" naidu starp dažādām nacionalitātēm un viņa publiski paustie izteikumi šokējuši visus pagājušā gada 22.februāra diskusijas par ksenofobiju, minoritāšu problēmām Latvijā un citiem jautājumiem dalībniekus. Diskusiju pērn organizēja Latvijas Antifašistiskā komiteja.

Jordans minētajā konferencē, nosaucot sevi par neonacistu, lūdza vārdu, lai paustu savus viedokli. "Es uzskatu, ka neonacisma ideja ir vienīgā, kura dod iespēju cilvēkiem pilnvērtīgi dzīvot. (..) Tajā ir noteikts, ko tu drīksti un ko ne: ja tu esi šāds, drīksti to, ja tāds - tad nedrīksti," viņš sāka savu uzstāšanos. Pēc apgalvojuma, ka viņa pārstāvētie neonacisti apvieno gan krievus, gan latviešus, Jordanam pavaicāja, cik to starpā ir ebreju un čigānu. "Tie nav cilvēki, tāpēc viņu nav mūsu organizācijā," atbildēja vīrietis.

Vēlāk uz jautājumu, vai viņa organizācijas mērķis ir sarīkot etniskās tīrīšanas, "nogalinot tos, kurus jūs neuzskatāt par cilvēkiem", Jordans atbildējis: "Jā, tas būs ideālais variants." Atbildot uz kādu citu jautājumu, viņš salīdzināja sev netīkamās tautas ar gangrēnu, kas nevis jāārstē, bet jānogriež.

Visi tiesas izmeklēšanas gaitā nopratinātie liecinieki - čigānu minoritāšu pārstāve Vanda Zemicka-Bergendāle, Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs (SC), Latvijas Antifašistiskās komitejas pārstāji Josifs Korens un Eduards Gončarovs - izteica viedokli, ka Jordans ar savu uzskatu paušanu ir izraisījis provokāciju, tādēļ arī sekojuši jautājumi, kas apsūdzētā advokātam šķiet provokatīvi.

Diskusijā uzstājies tikai Jordans, bet pasākumā piedalījušies arī vairāk nekā desmit viņa atbalstītāju, tādēļ šo cilvēku skaļās ovācijas pēc Jordana uzstāšanās esot radījušas diskomforta sajūtu Zemickai-Bergendālei.

Jordans uz diskusijas dalībnieku uzdotajiem jautājumiem atbildēja krieviski, tādēļ advokāts pieļauj, ka valodas barjeras dēļ viņš nevarējis pietiekami skaidri izteikt savu domu. Šo faktu noraidīja visi liecinieki, paužot uzskatu, ka Jordana krievu valodas zināšanas ir pietiekami labas un viņš tajā brīdī skaidri sapratis, ko runā.

Cilēvičs tiesā uzsvēra, ka atbalsta dialogu par dažādām tēmām, taču jebkuras diskusijas laikā ir aizliegtie paņēmieni, ko esot lietojis Jordans. Korens bija vēl tiešāks, tiesā uzsverot, ka neonacisma iedeja vispār nav pieņemama, bet cilvēki, kuri atbalsta šīs idejas, ir jāpāraudzina.

Jordans, uzklausot liecinieku sniegtās liecības, ik pa laikam pie sevis pauda neapmierinātību par viņu apgalvojumiem, taču bija mierīgs. Viņš arī aktīvi iesaistījās jautājumu uzdošanā lieciniekiem, saņemot arī tiesas aizrādījumus par jautājumiem, kas neattiecas uz lietu.

Jordanam nesen apritējuši 24 gadi.

Kā iepriekš rakstīja laikraksts "Diena", konferencē izteiktās frāzes tika nofilmētas un nodotas Drošības policijai (DP). Pērn rudenī prokurore Ieva Garanča kriminālprocesu nolēma izbeigt "noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ", taču vēlāk šis lēmums tika pārsūdzēts un prokurors Ando Skalbe lietu tomēr nosūtīja uz tiesu.

Krimināltiesību speciālists Andrejs Judins lietā rakstītajā eksperta atzinumā uzsvēris, ka Jordans "pauda naidīgu attieksmi pret atsevišķu tautu pārstāvjiem - čigāniem un ebrejiem - viņu etniskās piederības dēļ, neatzīstot viņu tiesības dzīvot".

Pats Jordans savās liecībās neatzina, ka būtu vēlējies kādu aizvainot, kā arī klāstījis, ka diskusijas vadītājai iesniegtajā zīmītē savam vārdam pierakstījis "neonacists" kā "retorisku frāzi", informē laikraksts.

Jordana pirmā sodāmība saistīta ar vardarbību - 2004.gada septembrī Zaķusalā festivāla "Baltijas saule" laikā viņš kopā ar vēl vienu vīrieti līdz bezsamaņai piekāvis septiņpadsmitgadīgu puisi. Motīvs - puisis pirms dažiem mēnešiem Vecrīgā spēlējis dziesmu, kas izsmēja Jordanu. Kā stāstījuši cietušais un liecinieki, viņi zinājuši, ka festivālā atrodas "Skots, kurš ir ļoti bīstams". Kādā brīdī Skots slapjām drēbēm un asiņainu degunu izkāpis no Daugavas, nomurminājis kaut ko nesakarīgu un sācis cietušo sist. 2005.gada septembrī tiesa viņam piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu par huligānismu, informē "Diena".

2005.gada augustā Jordans tika tiesāts par administratīvo pārkāpumu - nepakļaušanos policijai seksuālo minoritāšu gājiena laikā, taču nekorekti noformētā protokola dēļ sods toreizējam Nacionālās spēka savienības (NSS) biedram Jordanam netika piemērots.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!