Pati prasības iesniedzēja šodien uz tiesu nebija ieradusies, viņu tiesā pārstāv advokāts Aldis Gobzems, kurš tiesā mēģināja pierādīt, ka Arājs gājis bojā NBS vainas dēļ, proti, nesakārtotās sistēmas dēļ.
Savukārt AM un NBS pārstāvji tiesā norādīja, - lai gan pārkāpumi NBS Speciālo uzdevumu vienībā (SUV) tika konstatēti, tie bijuši procesuāli un līdz ar to nebūtiski. Amatpersonas atzīmēja, ka karavīra nāvē vainojams ir arī pats Arājs, kā arī pēkšņās laika apstākļu izmaiņas.
2006.gada 15.maijā neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā pie Rīgas Eksporta ostas iekrita četri SUV karavīri, no kuriem divi gāja bojā, bet divi tika izglābti. Vēl viens kareivis iekārās celtnī Andrejsalas ostā. Lēcieni notika no 600 metru augstuma.
Saistībā ar NBS SUV karavīru Arāja un Stradiņa bojāeju izpletņlēkšanas treniņa laikā tika ierosināta krimināllieta, kas tika nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Krimināllietā par dienesta nolaidību apsūdzības uzrādītas divām personām - bijušajam SUV komandierim majoram Andrim Bukovskim un izpletņlēkšanas praktisko nodarbību vadītājam Aivaram Maļinovskim. Tiesas sēde šajā lietā plānota šā gada 27.maijā.
Abas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 342.panta par dienesta pienākumu nepildīšanu, kā arī par nolaidīgu to pildīšanu, ja to izdarījis priekšnieks un ja tā dēļ radīts būtisks kaitējums. Pēc minētā likuma panta vainīgās personas var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
NBS dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojumā tika konstatēta 20 amatpersonu vaina, bet par pieļautajām nepilnībām izpletņlēkšanas mācību organizēšanā disciplināri sodīti seši karavīri - Bukovskis atbrīvots no amata, bet vēl pieci karavīri saņēma rājienus.
Komisijas ziņojumā konstatēts, ka vairāki reglamentējošie dokumenti pildīti formāli, bet pavirši un bezatbildīgi savus tiešos dienesta pienākumus pildījis SUV personāls.
Konstatēts, ka laikus nav notikusi meteoroloģiskās informācijas aprite SUV mācību vajadzībām. Nav izvērtēti riska faktori, izpletņlēcēju nodarbības organizējot ūdenstilpes tuvumā.
Dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka SUV glābšanas laivā nav bijuši profesionāli un atbilstoši ekipēti glābēji, turklāt izpletņlēkšanas nodarbību personāls nav bijis apgādāts ar adekvātiem sakaru līdzekļiem.
Nepilnīga ekipējuma dēļ bojā gājušie karavīri nebija atbrīvojušies no izpletņiem pirms nolaišanās ūdenī, un viņiem nebija piepūstas glābšanas vestes.
Šodien tiesa vairāku stundu garumā uzklausīja abu pušu argumentus un pabeidza tiesas izmeklēšanu. Patlaban tiesā sākušās tiesas debates.
Gobzems tiesā norādīja, ka šāda prasība par kompensācijas piedziņu netiktu iesniegta, ja Arājs būtu gājis bojā kara apstākļos, taču cilvēka nāve parastu mācību laikā neesot pieņemama. Abu pušu sniegtajos paskaidrojumos gan bija saskatāmas vairākas būtiskas pretrunas. Piemēram, advokāts sacīja, ka Arājam liktenīgais lēciens ar izpletni bijis pirmais viņa mūžā un viņš neesot tam bijis iepriekš pienācīgi sagatavots.
AM pārstāvis tiesā Deniss Žukovs pavēstīja, ka Arājs tajā dienā jau vienu reizi veiksmīgi bija izlecis ar izpletni, pie kam viņš kā civilpersona arī bijis ekstrēmo sporta veidu asociācijā, tādējādi pieļaujot, ka ar izpletni karavīrs bija lēcis vairākas reizes.
Gobzems uzskata, ka NBS valdījusi liela nekārtība, nebija izdotas attiecīgās pavēles, mācību plānošana notikusi bezatbildīgi, neizvērtējot laika apstākļus, glābšanas operācija Daugavā nebija pārdomāta.
Gan AM, gan NBS pārstāvis tiesā piekrīt, ka atsevišķi pārkāpumi no amatpersonu puses ir pieļauti, taču tas neesot ietekmējis Arāja bojā ejas apstākļus. Tagad vairs neviens nevarēšot atbildēt uz jautājumu, kāpēc Arājs nebija piepūtis savu glābšanas vesti, kas, iespējams, būtu palīdzējusi ilgāk noturēties uz ūdens.
Trīs stundu garumā tiesas sēdes dalībnieki mēģināja aizstāvēt savu pozīciju, nemitīgi citējot NBS dienesta izmeklēšanas rezultātus, dažādus reglamentus un citus dokumentus.
Runājot par kompensācijas apmēru, Gobzems norādīja, ka priekš prasības pieteicējas tā ir liela naudas summa, taču AM budžets esot tik liels, ka šādas kompensācijas izmaksa esot vien nepilnu procentu vērta no visa ministrijas budžeta.
AM pārstāvis tiesai norādīja, ka karavīra tuvinieki jau ir saņēmuši likumā paredzēto apdrošināšanas kompensāciju 50 000 latu apmērā. Tāpat no ministrijas budžeta esot segti visi Arāja bēru izdevumi, uzstādīts viņa kapa piemineklis, bojā gājušā tēvs izgājis rehabilitācijas kuru, bet sieva no tā atteikusies. Pēc AM domām, prasības summa ir nesamērīgi liela.
Tiesas debatēs Gobzems lūdza Arājas prasību pilnībā apmierināt, savukārt atbildētāja puses tiesai lūdza šo prasību pilnībā noraidīt.
Tiesas spriedums šajā lietā tiks paziņots 16.februārī plkst.9.30.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
