KNAB nodod kriminālvajāšanai lietu pret 'Citadeles' amatpersonu – kukuļa pieprasītāju

KNAB vēsta: kriminālprocesa materiāli liecina, ka valstij daļēji piederošas kredītiestādes amatpersona, būdama atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu, laikaposmā no 2011.gada 28.jūnija līdz 19.augustam pieprasījusi kukuli no kāda komersanta saistībā ar labvēlīgu lēmumu pieņemšanu viņa pārstāvētā uzņēmuma interesēs.

Lai kredītiestādes pārstāvis, izmantojot savu dienesta stāvokli, attiecībā uz lielu ražojošo uzņēmumu samazinātu tam kredītlīgumos iekļauto komisijas maksu par darījuma noformēšanu un arī turpmāk nodrošinātu tam labvēlīgus sadarbības nosacījumus no kredītiestādes puses, no komersanta tika pieprasīti 50 000 eiro.

Par kukuļa pieprasīšanas faktu komersants informēja KNAB, kas veica nepieciešamās procesuālās darbības, lai atklātu noziedzīgo nodarījumu un iegūtu pierādījumus tā izdarīšanā. Pēc pieprasītā kukuļa daļas – 17 500 eiro (12 250 latu) – pieņemšanas kredītiestādes darbinieks tika aizturēts 19.augustā.

Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina saukt pie kriminālatbildības kredītiestādes amatpersonu par kukuļa pieprasīšanu. Patlaban amatpersonai piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – aizliegums izbraukt no valsts un tuvoties noteiktām personām, kā arī aizliegums ieņemt amatus kredītiestādē.

Kā vēstīts, Putāna advokāts Jānis Rozenbergs iepriekš stāstīja, ka apsūdzības viņa klientam esot uzrādītas vienā epizodē, un uzsvēra, ka process ir tikko sācies, tomēr ne viņš, ne viņa aizstāvamais nav noskaņoti procesu vilcināt un ir gatavi sadarboties ar izmeklētājiem.

Savukārt bankas virsuzrauga Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce portālam "Delfi" pauda gandarījumu gan par KNAB operatīvu rīcību, kas ļāva novērst nevēlamu parādību valstij daļēji piederošajā bankā, gan par uzņēmēja godaprātu, jo tas neiesaistījās tumšajos darījumos, bet gan vērsās pie tiesībsargiem.

Pūce uzsvēra, ka šajā gadījumā bankas darbinieka rīcība neatbilst labas pārvaldības un rīcības normām, un bankai katrs šāds gadījums ir jāvērtē, lai tas neatkārtotos, taču, viņaprāt, tas ir izņēmums. EM pārstāvis norādīja, ka Latvijas biznesa vide ir pietiekami maza, lai šādas darbības ilgu laiku varētu palikt neatklātas.

Savukārt bankas pārstāve Ieva Prauliņa toreiz vēstīja, ka ""Citadele" pateicas klientam, kas nepakļāvās negodīga darbinieka spiedienam un ziņoja tiesībsargājošajām institūcijām par bijušā bankas darbinieka nelikumīgu rīcību, un KNAB, kas operatīvi veica nelikumīgu darbību izmeklēšanu un novērsa to."

""Citadelē" lēmumu pieņemšanas kartība ir tāda, ka visi lēmumi tiek pieņemti koleģiāli, un neviens bankas darbinieks nevar pieņemt lēmumus vienpersoniski. Uzņēmumu apkalpošanas jomā tos pieņem kredītkomiteja un bankas valde. Tāpēc esam ļoti sarūgtināti par bijušā bankas darbinieka negodprātīgo un pretlikumīgo rīcību un asi to nosodām. Mēs esam ļoti pateicīgi klientam par KNAB informēšanu un esam pateicīgi KNAB par aktīvo darbību," pauda bankas valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Viņš norādīja, ka "cilvēks, kas apgalvo, ka par kukuli sakārtos bankas lēmumu, klaji melo, mēģina apkrāpt klientu un negodīgā ceļā mēģina pārdot tukšu gaisu. Tāpēc banka aicina ikvienu, ja rodas aizdomas par kādu iespējamu nelikumīgu vai negodprātīgu darbību, nekavējoties par to ziņot bankas vadībai un tiesībsargājošajām institūcijām."