Koļegovas brālis tiesā nespēj izskaidrot, kāds bijis ekonomiskais pamats dividenžu atdāvināšanai
Foto: LETA

Ceturtdien Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā krimināllietā, kurā Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu sniegšanu savā valsts amatpersonas deklarācijā, apsūdzētās brālis Māris Zudāns nevarēja izskaidrot, kāds bijis ekonomiskais pamats tam, ka uzņēmuma "Pallogs" dalībniece bijusi Koļegova, bet visas izmaksātās dividendes atdāvinātas viņam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Liecinot tiesā, pats Māris Zudāns skaidroja, ka bijis SIA "Pallogs" valdes priekšsēdētājs kopš tā dibināšanas brīža, bet īpašnieks – no dibināšanas līdz brīdim, kad kapitāldaļas atdāvinājis māsai, un pēc tam no brīža, kad tās saņēmis atpakaļ.

Vaicāts, kāpēc bijusi šāda nepieciešamība – uz brīdi atdāvināt kapitāldaļas – Zudāns atbildēja, ka tas bijis projekts, kurš "neizgāja cauri un beidzās". Patiesā labuma guvēji uzņēmumā no dibināšanas brīža bijuši kapitāldaļu turētāji.

Uz jautājumu, vai Koļegova laikā, kad bija uzņēmuma īpašniece, piedalījusies lēmumu pieņemšanā, viņš skaidroja, ka, iespējams, piedalījusies dalībnieku sapulcēs, taču precīzi neatcerējās, savukārt uzņēmuma plānu un projektu apspriedē nav piedalījusies. Savukārt, atbildot uz jautājumu, kas dalībnieku sapulcēs piedalījies Koļegovas vietā, Zudāns sacīja, ka citreiz piedalījusies viņa pati un citreiz – viņš uz pilnvaras pamata.

Turpinot atbildēt uz prokurores jautājumiem par dalībnieku sapulcēm, proti, kas piedalījies "Pallogs" dalībnieku sapulcēs par uzņēmuma peļņas sadali par 2013. gadu, 2014. gadu un 2015. gadu, Zudāns skaidroja, ka dalībnieki – Ilmārs Švirksts, viņš kā pilnvarotā persona un, iespējams, kādā sēdēs piedalījusies arī Koļegova kā kapitāldaļu īpašniece. Kas protokolējis šīs sarunas, viņš neatcerējās. Tāpat viņš neatcerējās, kā notikusi šo protokolu sagatavošana un parakstīšana.

Zudāns arī precīzi nevarēja pateikt, cik lielas dividendes Koļegova saņēmusi no "Pallogs", taču varēja apstiprināt, ka bijušas vairākas dividenžu izmaksas. Vaicāts, kā – skaidrā vai bezskaidrā naudā – Koļegovai šīs dividendes izmaksātas, Zudāns liecināja, ka bezskaidrā naudā, taču tās neesot izmaksātas uz Koļegovas kontu, bet gan uz viņa. "Mums tajā brīdī, kad viņa pārņēma kapitāldaļas, bija vienošanās, ka visas dividendes tiks atdāvinātas man un visas tiks pārskaitītas uz manu kontu," skaidroja liecinieks. Lūgts pastāstīt, kas tā bijusi par vienošanos, Zudāns precizēja, ka "savstarpēja vienošanās - brālis māsa". Dividendes viņš saņēmis uz dāvinājumu līgumu pamata nevis uz šīs vienošanās pamata. Pēc dalībnieku sapulces tikuši noformēti līgumi. Līgumi bijuši par katru sapulces protokolu - pēc protokola parakstīšanas ticis noslēgts dāvinājuma līgums, ar kuru Koļegova atdāvinājusi dividendes brālim.

Taujāts, kāds ir ekonomiskais pamats, ka ir Koļegova ir uzņēmuma dalībniece, bet uzreiz atdāvina visu brālim, Zudāns sacīja, ka nezina. Savukārt, runājot par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu par dividendēm, Zudāns atbildēja, ka likumā paredzētajā kārtībā pēc sapulces protokola informācija iesniegta grāmatvedībā un grāmatvede ieskaitījusi attiecīgo nodokli valsts kases kontā.

Zudāns liecināja, ka Koļegova aizdevusi naudu uzņēmumam "Cones Construction", kurā Zudāns ir valdes loceklis. Precīzu summu viņš neatcerējās, taču zināja teikt, ka aizdevums nav pilnīgi atmaksāts.

Savukārt Māra Zudāna sieva Liene Zudāne tiesā liecināja, ka 2009. gadā no Koļegovas aizņēmusies apmēram 56 000 latu (79 680 eiro). Arī šis aizdevums pilnībā nav atmaksāts, kā arī, cik liela summa vai daļa ir atdota, Zudāne nosaukt nevarēja. Uz prokurores jautājumu, no kurienes Zudānei bijusi informācija, vai Koļegovai ir šādi finanšu līdzekļi, Zudāne atbildēja, ka viņa vienkārši pajautājusi, vai Koļegova šādu summu var aizdot. Vienlaikus viņa liecināja, ka bieži par ienākumiem un naudu ar Koļegovu nekomunicē.

Jau ziņots, ka Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015. gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013. gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu un 2015. gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.

Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Inga Koļegova
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form