1999.gada martā Nagobads noslēdzis nomas līgumu ar SIA "Ilps", iznomājot tam telpas minētajā ēkā. Nomas līgums tika noslēgts uz 30 gadiem, un uzņēmums avansā samaksāja 75 140 latus. No tiem Nagobadam kā atlīdzība pienācās Ls 5635, taču arī pārējo naudas summu viņš iztērēja savām vajadzībām, nevis ēkas uzturēšanai vai draudzes vajadzībām.
2000.gada janvārī viņš iznomājis bēniņus Imantam Briedim, avansā saņemot 400 latu. Vēlāk noslēgts līgums ar firmu "United Media" par reklāmas laukuma uz ēkas sienas iznomāšanu. Līgums tika noslēgts uz desmit gadiem, un pārvaldnieks saņēma avansa maksājumu - 3540 latus.
Noslēdzot vairākus nomas līgumus, Nagobads kopumā iekasēja Ls 110 820 latus, no tiem lielākā daļa draudzes kasē nenonāca. Par šīm darbībām viņam celta apsūdzība par piesavināšanos.
Savukārt Strautmanei Nagobads bija piedāvājis īrēt ēkā dzīvokli Nr.1a, kaut gan patiesībā šāda dzīvokļa nemaz nebija. Apskates laikā Nagobads klientei bija uzrādījis dzīvokli Nr.1. Strautmane viņam samaksājusi Ls 8000 avansā kā īres maksu, bet vēl Ls 1500 pēc pārvaldnieka lūguma piešķīra, lai atrastu citu dzīvesvietu noskatītā dzīvokļa pašreizējai iemītniecei. Protams, savas īrnieka tiesības Strautmane izmantot nevarēja, jo līgumā ierakstītā dzīvokļa 1a ēkā nemaz nav.
Nagobads savu vainu atzīst daļēji.
Krimināllieta par Nagobada krāpnieciskajām darbībām tika ierosināta 2002.gada nogalē, kad policijā ar iesniegumu vērsās Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskā draudze, apgalvojot, ka Nagobads no tās izkrāpis vairāk nekā 100 000 latu.
Nagobada advokāta pilnvaras ir apturētas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
