Gan tiesa, gan prāvas dalībnieku pārstāvis, gan lietu izmeklējusī Hamburgas pavalsts kriminālpārvalde apstiprinājusi, ka krāpnieki solījuši labi pelnošu profesiju pārstāvjiem, ka tādas firmas kā "Adam Smith AG" vai "Richmond&Palmer" ieguldīs viņu naudu valūtas transakcijās vai darījumos ar naftu un kafiju.
Nepiesolot pārāk milzīgus, taču pietiekami iespaidīgus 8% gadā, krāpnieki radījuši priekšstatu par nopietnu finansu uzņēmumu ar galveno mītni Bahamu galvaspilsētā Naso, filiāli Londonā un administrāciju Šveices nodokļu paradīzē Cūgā. Ieguldītāji nav zinājuši, ka šis veidojums eksistējis tikai uz papīra, pamatā balstoties uz automātisku telekomunikāciju pāradresēšanas iekārtu - klienta it kā ārzemēs sazvanītais dīleris patiesībā atradies turpat Hamburgā.
Pašizgatavoti kontu izraksti investoriem tikai šķietami apliecinājuši nopietnus darījumus. Patiesībā vispirms ieguldītie līdzekļi pārceļojuši uz bankām Latvijā, piemēram, kā noskaidrojis laikraksts, uz rēķinu bijušajā "Saules bankā", kā arī kontiem "Ventspils Apvienotajā Baltijas bankā", "Pareksa bankā" un "Hansabankā".
No Latvijas 57 gadus vecais kurjers Volfgangs H. tos skaidrā naudā - divos koferos un summā līdz pat 10 miljoniem Vācijas markas - atgādājis uz Vāciju. Krāpnieki naudu lielākoties iztērējuši, iegādājoties nekustamos īpašumus, luksusa klases limuzīnus vai dārgas lietas. Pārējā nauda tērēta šķietamiem darījumiem, kuri, kā ticis skaidrots klientiem, saistoties ar komisijas naudām un nodevām, tādējādi padarot nepieciešamu papildu līdzekļu ieguldīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
