Kādreizējais policists Jurijs Kreslovs ceturtdien Rīgas apgabaltiesā lūdza Ģenerālprokuratūras Preses centram atsaukt 2002.gadā izplatīto paziņojumu par viņa aizturēšanu aizdomās par saistību ar uzņēmēju Daiņa Peimaņa un Arņa Šķestera slepkavībām un Māra Millera slepkavības mēģinājumu, kā arī Peimaņa slepkavas Normunda Rijkura nogalināšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Prokurore Ilze Znotiņa ceturtdien Rīgas apgabaltiesā lūdza prasību pilnībā noraidīt. Viņa uzsvēra, ka prokuratūras Preses centrs 2002.gada martā nav izplatījis paziņojumu ar tādu tekstu, kādu par aizskarošu un atsaucamu lūdzis atzīt Kreslovs, bet gan tikai informējis par viņa aizturēšanu.

Kreslovs, kurš savulaik tika atzīts par cietušo bijušā prokurora Staņislava Nazarova krimināllietā par 50 000 ASV dolāru kukuļa pieprasīšanu, kopā ar prasību atsaukt ziņas par viņa aizturēšanu saistībā ar iepriekšminētajām lietām, kā arī par drošības līdzekļa piemērošanu lūdza no valsts piedzīt kopumā 900 000 latu par morālo kaitējumu.

Kreslovs lūdzis no Latvijas valsts intereses šajā procesā pārstāvošās Ģenerālprokuratūras piedzīt 300 000 latu par pretlikumīgas brīvības laupīšanas nodarīto kaitējumu, bet 600 000 latu - par goda un cieņas aizskārumu.

Znotiņa ceturtdien tiesā uzsvēra, ka prokuratūra nav īstais atbildētājs šajā lietā, jo Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā līdz šim nav pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret Kreslovu. Tikai šāds lēmums dotu tiesības viņam prasīt piedzīt naudu no prokuratūras.

Kreslovs tiesā šodien atzina, ka par primāro savā prasībā uzskata ziņu atsaukšanu un prasība par kompensācijas piedziņu ir tikai otršķirīga. Kreslova interešu aizstāvis Nikolajs Tropkins atzina, ka būtu gatavs izlīgumam ar prokuratūru, taču tikai tad, ja tiek apmierināts viņa pārstāvamā prasījums.

Znotiņa, norādot uz to, ka viņas pilnvarā nav paredzētas tiesības slēgt izlīgumu, sacīja, ka nevar pieļaut šādu iespēju. Viņa arī tiesai sacīja, ka tehniski nevar sazināties ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un noskaidrot, vai prokuratūra ir gatava kaut nedaudz piekāpties šajā strīdā, ņemot vērā arī prokuratūras pozīciju, ka tā Kreslova prasību neatzīst.

Līdz ar to apgabaltiesa noteica, ka spriedums šajā lietā tiks pasludināts citā tiesas sēdē - 19.martā plkst.15.20.

Tropkins ceturtdien tiesā iesniedza laikrakstu "Diena" un "Neatkarīgā" marta numuru kopijas ar rakstiem par zobārstniecības klīnikas "Elladent" īpašnieces Ellas Ivanovas slepkavības lietu, norādot, ka nepatiesās informācijas izplatīšana turpinoties līdz šim brīdim.

Tropkins skaidroja, ka Kreslovs nav ticis turēts aizdomās par saistību ar iepriekšminētajām uzņēmumu slepkavībām un Millera slepkavības mēģinājumu. Tiesa šos materiālus atteicās pievienot lietai, norādot, ka Kreslova prasība netiek papildināta vai grozīta - materiālu pievienošana būtu iespējama tikai tādā gadījumā.

Tāpat Tropkins lūdza pievienot lietai informāciju par to, ka pēc presē par viņa klientu 2002.gadā izplatītajām ziņām uzņēmumam SIA "Jūrnieks KS", kurā Kreslovs ir dalībnieks, atteikts piešķirt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Tas nodarījis kaitējumu Kreslova biznesam. Arī šos papildinājumus tiesa nepieņēma, norādot, ka prasību Kreslovs nav pamatojis ar viņa uzņēmējdarbībai nodarīto kaitējumu.

Savukārt Znotiņa tiesu lūdza pievienot lietai divus dokumentus - Ģenerālprokuratūras Preses centra datorizēti veidotajā arhīvā atrasto tolaik izplatītā paziņojuma precīzo tekstu un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras sniegto informāciju, ka konkrētajā krimināllietā, saistībā ar kuru minēts Kreslova vārds, izmeklēšana joprojām turpinās. Šie dokumenti tika pieņemti un pievienoti lietai.

Prasības pieteikumā Kreslovs norādījis, ka Nazarovs, būdams valsts amatpersona, 2002.gada 25.martā veicis nelikumīgu kratīšanu Kreslova, viņa ģimenes locekļu un draugu dzīvesvietās, kā arī nelikumīgi aizturējis Kreslovu un nelikumīgi viņam piemērojis drošības līdzekli - parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu. Nazarovs arī Kreslovam pieprasījis 50 000 ASV dolāru kukuli, izteicis draudus. Visu iepriekšminēto darbību dēļ Kreslovam pasliktinājusies veselība un viņš smagi saslimis, norādīts pieteikumā.

Rijkura slepkavības lietā Kreslovs nonācis aizdomās turamās personas statusā tieši Nazarova vainas dēļ, prasībā bija norādījis Kreslovs.

Znotiņa tiesā skaidroja, ka ar spriedumu Nazarova krimināllietā atzītas par nelikumīgām bijušā prokurora darbības, izņemot kratīšanu, kas, lai gan varētu būt pieprasīta nelikumīgi, taču bijusi likumīga, jo veikta ar tiesas sankciju. Viņa sacīja, ka Nazarovam noteiktais statuss bijis likumīgs, bet Nazarova veiktās darbības - nelikumīgas.

Tāpat prokurore norādīja, ka nevar pateikt, vai Kreslova aizturēšana bijusi likumīga, jo par to ir spēkā stājies pretējs spriedums Nazarova krimināllietā. Līdz spriedumam krimināllietā par tiesisku tikusi uzskatīta arī Kreslova aizturēšana.

Viņa pauda uzskatu, ka patlaban Kreslovam ir noteikts liecinieka statuss, taču norādīja, ka nezina, vai par lieciniekiem arī prokuratūras Preses centrs sniedz oficiālus paziņojumus. Viņa sacīja, ka Kreslovs ticis pratināts Rijkura lietā, bet nevarēja atbildēt, vai viņš nopratināts arī Peimaņa un Šķestera slepkavības lietā un krimināllietā par Millera slepkavības mēģinājumu.

Arī konkrētajā gadījumā 2002.gadā paziņojums sniegts, reaģējot uz masu mediju interesi par Kreslova aizturēšanu, taču prokurore nevarēja atbildēt, vai tas izplatīts elektroniski vai sniegts telefoniski, vai citādā veidā. Prokurore atkārtoti uzsvēra, ka no Preses centra paziņojuma neizriet tādas ziņas, ko atsaukt lūdz Kreslovs.

Šajā lietā pēc Kreslova lūguma trešo personu statusā apgabaltiesa pieaicinājusi laikrakstus "Diena" un "Neatkarīgā", kuros savulaik publicēta informācija, ko Kreslovs uzskata par aizskarošu.

"Dienas" advokāte Dzintra Sniedze tiesā norādīja, laikraksts nekad nav izplatījis ziņas par Kreslovu tādā formā, kādā tās lūdz atsaukt prasītājs. Viņa pauda uzskatu, ka mediji Kreslova prasībā trešo personu statusā pieaicināti "pilnīgi lieki", jo, ja tiesa uzdos prokuratūrai atsaukt konkrētas ziņas, tad šis pienākums skars tikai to, nevis medijus.

"Neatkarīgās" izdevēja pārstāvji ceturtdien uz tiesas sēdi nebija ieradušies, taču tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt bez viņu klātbūtnes. Paskaidrojumos tiesai izdevējs paudis uzskatu, ka prasība pret medijiem uzskatāma par nepamatotu, jo saskaņā ar likumu valsts institūcijas atbild par to sniegto ziņu patiesumu.

Nazarovs 2003.gada 3.aprīlī tika aizturēts aizdomās par 50 000 ASV dolāru (tolaik - 29 150 latu) kukuļa prasīšanu no kādreizējā policista Kreslova.

Nazarova krimināllietu skatīja visas tiesu instances, un spēkā stājies Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas spriedums, ar kuru viņam piespriesta septiņu gadu brīvības atņemšana ar mantas konfiskāciju. Sprieduma pamatotību 2006.gada sākumā apliecinājis Senāts.

Kreslovs krimināllietā bija iesniedzis civilprasību par 25 000 ASV dolāru jeb aptuveni 15 850 latu piedziņu no Nazarova. Apelācijas instances tiesa naudu no Nazarova nepiedzina. Kreslovs iesniedza kasācijas sūdzību Senātā, kas to noraidīja.

Kreslova bijušais kolēģis no milicijas laikiem Igors Ivanovs patlaban tiek turēts aizdomās par draudēšanu koncertaģentūras "Queen Of Stage" direktoram Ojāram Grasmanim un huligānismu, kā arī aizdomās arī sievas E.Ivanovas slepkavības organizēšanu.

2001.gadā pret I.Ivanovu un diviem viņa bijušajiem kolēģiem no milicijas laikiem - Kreslovu un Mihailu Saifuļinu - tika vērstas aizdomas par saistību ar spirta biznesā iesaistīto Peimaņa un Šķestera slepkavībām un Māra Millera slepkavības mēģinājumu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form