Krimināltiesiskās iespējas vērsties pret 1997.gadā divas Latvijas policistes sabraukušo Zviedrijas pilsoni Bū Johansonu ir izsmeltas, tāpēc Latvijas tiesībsargājošās struktūras tuvākajā laikā plāno risināt jautājumu vismaz civiltiesiskā līmenī.
Kā sodīt traģisko avāriju izraisījušo Zviedrijas pilsoni?

Apņēmību atsākt traģiskās autoavārijas lietu pirmdien pēc apspriedes Iekšlietu ministrijā (IeM) pauda iekšlietu ministrs Māris Gulbis, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, ārlietu ministre Sandra Kalniete un Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

Maizītis pauda, ka cietušo piederīgo intereses gan Zviedrijā, gan Latvijā pārstāvēs Ģenerālprokuratūra, savukārt Gulbis apliecināja, ka nepieciešamības gadījumā arī IeM sniegs finansiālu atbalstu tiesas izdevumu kompensācijai. "Runa ir par Latvijas pilsoņu dzīvībām, un tas nav mazsvarīgi, Latvijai ir svarīgas tās pilsoņu dzīvības," pauda iekšlietu ministrs. Viņš atgādināja, ka Zviedrijas tiesībsargātāji šo likumpārkāpumu nosauca par mazsvarīgu. Zviedrijas ģenerālprokurors savulaik esot norādījis, ka viņam nav iespēju iejaukties lietas izmeklēšanā, tādējādi Latvijas iespējas krimināltiesiskajā jomā ir izsmeltas, pauda Gulbis.

Iekšlietu ministrs pauda neizpratni par to, kā tiesībsargājošās institūcijas, pēc avārijas piespriežot Johansonam drošības līdzekli parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu, atļāva viņam izbraukt no valsts, un solīja savas kompetences ietvaros pārbaudīt visu informāciju par autoavārijas izmeklēšanu.

Kalniete pauda apņēmību šo jautājumu risināt arī ārlietu ministru līmenī, kā arī lietas virzības efektivizēšanai iesaistīt arī citus diplomātiskos kanālus un pat izmantot diplomātisko spiedienu. Informāciju ĀM vajadzībām sagatavos Ģenerālprokuratūra. Tāpat tikšanās dalībnieki pauda apņēmību galējas nepieciešamības gadījumā lūgt šī jautājuma risināšanā iesaistīties arī valsts augstākās amatpersonas.

Kalniete pavēstīja - viņas diplomātiskā pieredze ļauj apgalvot, ka mēdz būt situācijas, kad valsts aktīvi iejaucas konfliktos starp privātpersonu un citu valsti. "Arī Zviedrijai vajadzētu būt ieinteresētai, lai Latvijas sabiedriskajā domā nerastos priekšstats par netaisnību populārā izpratnē. Cilvēkus neinteresē, aiz kādiem likumu paragrāfiem slēpjas tiesu lēmumi, bet tas, lai lietas atrisinātos pēc taisnīguma principa," pauda Kalniete.

Zviedrijas pilsonis Bū Johansons 1997.gada jūlijā Latvijā uz ceļa notrieca divas Latvijas policistes. Kaut arī Johansonam pēc autoavārijas izraisīšanas kā drošības līdzeklis piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu, viņš jau nākamajā dienā pēc negadījuma aizbēga no Latvijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!