Kukuļdošanas gadījumi ceļu satiksmē Zemgalē teju trīskārt pārsniedz pārējos novadus
Foto: LETA

Statistikas dati liecina, ka šogad līdz 26. oktobrim visvairāk reģistrēto kukuļdošanas gadījumu ceļu satiksmē ir bijis Zemgales reģionā – 28. Pārējos valsts reģionos to reģistrēts mazāk par 10, portālu "Delfi" informēja Valsts policija (VP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā portālam "Delfi" pastāstīja VP pārstāve Līna Kaļķe, Latvijā ir vērojama pozitīva tendence samazināties korupcijai uz ceļa. Ja 2015. gadā ceļu satiksmē tika reģistrēti 180 kukuļdošanas gadījumi, tad 2021. gadā līdz 26. oktobrim – 44.

Tomēr socioloģisko pētījumu aģentūras "Norstat" pēc VP pasūtījuma 2021. gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka puse no aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka atpirkšanās par ceļu satiksmes pārkāpumiem nav vērtējama kā smagi sodāma rīcība.

Taču šāda veida "sarunāšana" ar ceļu policijas darbiniekiem ir ne tikai bīstama, veicinot nedrošu apstākļu palielināšanos uz ceļa un pārkāpējiem izsprūkot sveikā, bet arī krimināli sodāma rīcība.

Piedaloties ceļu satiksmē vienmēr pastāv risks, kam tiek pakļauts ne tikai pats autovadītājs, bet arī pasažieri un pārējie satiksmes dalībnieki, informē VP.

Likumsargi mudina izprast soda nozīmi gadījumā, ja ir konstatēts pārkāpums – tas ir visu drošības labad – apturēt pārkāpēju un novērst iespējamās negatīvās sekas.

"No soda nav jāatpērkas, bet gan jāapzinās pārkāpuma bīstamība un jādomā par to, kā to turpmāk vairs neatkārtot. Cenšoties "sarunāt" ar policijas darbinieku, pakļaujam sevi riskam tikt krimināli sodītiem," atklāj policija.

Paredzētie sodi par šādu pārkāpumu ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods vai brīvības atņemšana no pieciem līdz desmit gadiem – par katru individuālo gadījumu lemj tiesa.

Kā ziņot par kukuļdošanu

Kā informē VP, kukuļdošanas un kukuļņemšanas gadījumos pats būtiskākais ir spēt atbilstoši reaģēt – par situāciju ir jāziņo laicīgi. Ja tiek pieprasīts kukulis, vispareizāk ir to uzreiz atteikt, bet vienlaikus svarīgi ir fiksēt piedāvāšanas mērķi, laiku, vietu, kukuļa apmēru un veidu, kā arī kukuļa pieprasītāja vārdu, uzvārdu un amatu. Ziņot var zvanot jebkurai no šīm iestādēm: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Valsts policijai vai arī Iekšējās drošības birojam.

Ja kukuļa pieprasīšana ir uzstājīga, VP aicina mēģināt starpgadījumu fiksēt ar kādu no ierīcēm, piemēram, mobilo tālruni, ierakstot audio vai video, un pēc tam, esot drošā vietā, zvanīt kādai no iepriekš norādītajām iestādēm.

VP aicina neklusēt arī tajā gadījumā, ja pieprasītais kukulis ir iedots. "Ja par to ziņosiet nekavējoties, iespējams, netiksiet uzskatīts par kukuļdevēju, jo policija apzinās, ka situācijas ir dažādas, un pats svarīgākais ir rīkoties atbilstoši.

Taču no kriminālatbildības nevarēs izvairīties, ja par pārkāpumu informēs policists, kuram kukulis piedāvāts vai iedots.

Jebkurā kukuļdošanas situācijā vērā tiek ņemts ziņošanas apstāklis – tam nevajadzētu notikt ilgi pēc starpgadījuma, jo citādi var tikt ietekmēta izmeklēšanas gaita un tās kvalitāte," informēja policijas pārstāve Līna Kaļķe.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

KNAB Zemgale Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form