Latvijas iedzīvotāji joprojām dzīvo salīdzinoši drošā vidē, uzsver policijas priekšnieks  (79)

"Slepkavība ir smagākais noziegums, ko var izdarīt pret personu, atņemot to, ko vairs neatgriezt – dzīvību. Ir saprotams gan mediju, gan sabiedrības uztraukums un interese par šādiem noziegumiem, un jāteic, ka sabiedrībai ir tiesības zināt aktuālo informāciju saistībā ar tiem. Īpaši – kuru cēlonis ir ne tikai sadzīviska rakstura konflikti, bet arī mērķtiecīgi, rūpīgi plānota izrēķināšanās," sacīja Ruks.

Viņš arī norādīja, ka, neatkarīgi no slepkavības veida, policijas prioritāte ir atklāt šādus noziegumus un aizturēt vainīgās personas. Lai to izdarītu, nav iespējama publiska šo kriminālprocesu izmeklēšana un katra izmeklēšanas soļa apspriešana, skaidroja VP priekšnieks.

Ruks gan piebilda, ka tas, ka policijas darbības un jau izdarītais nav redzams publiski nenozīmē, ka izmeklēšanas darbs nav veikts profesionāli. "Neviena slepkavības lieta netiek aizmirsta, notiek intensīvs darbs, kas tiek pakārtots esošajiem apstākļiem un resursiem," sacīja Ruks.

Salīdzinot pēdējo piecu gadu statistiskas datus, secināms, ka VP procentuāli atklāj arvien vairāk notikušās slepkavības, to mēģinājumus un sagatavošanos tām.

VP 2016. gadā no 67 noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti kā slepkavības, no kuriem 14 ir slepkavību mēģinājumi un viena sagatavošanās izdarīt slepkavību, kopumā atklāti 78%, 2017. gadā no 74 noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem 15 ir slepkavības mēģinājumi un trīs sagatavošanās – atklāti 77%, 2018. gadā no 79 noziedzīgiem nodarījumiem par slepkavībām, no kurām 23 ir mēģinājumi un viena sagatavošanās, atklāti kopumā 86%.

Savukārt 2019. gadā VP no 75 noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti kā slepkavības, no kuriem 30 ir slepkavības mēģinājumi un trīs sagatavošanās izdarīt slepkavību, kopumā atklāti 88%. 2020. gadā Latvijā kopumā no 78 noziedzīgiem nodarījumiem par slepkavībām, no kuriem 20 ir slepkavības mēģinājumi un trīs sagatavošanās, kopumā atklāti 85%.

Pēdējo piecu gadu laikā nemainīgi lielākā daļa no šiem noziegumiem ir tieši sadzīviska rakstura slepkavības – aptuveni 97% gadījumu. Šajos noziegumos uzbrucējs un upuris pārsvarā ir savstarpēji pazīstami un atradušies alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Izdarītās slepkavības raksturo cinisms un nežēlība, cietušie dažkārt tiek noslepkavoti pat ar sadzīves priekšmetiem, līdz ar to ir secināms, ka nereti slepkavības notiek spontāni, iepriekš neplānoti.

Vēršot uzmanību šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, VP priekšnieks norādīja: "Jebkura slepkavība, neatkarīgi no tās izdarīšanas veida un motīviem, ir prioritāra VP. Pie šādu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas strādā labākie un pieredzējušākie izmeklētāji, operatīvie darbinieki un eksperti. Plaši tiek īstenota arī sadarbība ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm un organizācijām – Eiropolu, Interpolu un citām. Valsts policija vienmēr ir darījusi un arī darīs visu iespējamo, lai šīs slepkavības atklātu un novērstu šādus noziegumus."

Vērtējot situāciju saistībā ar pasūtījuma slepkavībām pēdējos piecos gados, tendence īpaši nemainās – 2016. gadā reģistrēts un atklāts viens pasūtījuma slepkavības mēģinājums, 2017. gadā reģistrēts viens pasūtījuma slepkavības mēģinājums un viena sagatavošanās slepkavībai, kas arī novērsta, savukārt 2018. gadā īstenota viena pasūtījuma slepkavība un noticis viens slepkavības mēģinājums.

Policijā atzīmēja, ka, analizējot slepkavības ilgākā laika periodā, pasūtījuma slepkavību skaits Latvijā būtiski samazinājies. Piemēram, 2001. gadā valstī policija bija reģistrējusi kopumā 12 pasūtījuma slepkavības vai mēģinājumus, kurās nogalināti 11 cilvēki. 2002. gadā reģistrētas sešas pasūtījuma slepkavības vai mēģinājumi, 2003. gadā – četras, 2004. gadā – deviņas, 2005. gadā – septiņas, 2006. gadā – sešas, 2007. gadā – 10, 2008. gadā – piecas, 2009. gadā – piecas, 2010. gadā – divas, 2011. gadā – sešas, 2012. gadā – trīs, 2013. gadā – viena, 2014. gadā – trīs, 2015. gadā – trīs, 2016. gadā – viena, 2017. gadā – divas un 2018. gadā – divas.

2019. gadā VP operatīvie darbinieki un izmeklētāji ir novērsuši divas pasūtījuma slepkavības sagatavošanās stadijā. Savukārt 2020. gadā gadā reģistrēti trīs pasūtījuma slepkavību mēģinājumi un divas sagatavošanās to izdarīt, ko arī VP ir novērsusi.

Pasūtījuma slepkavību galvenie motīvi pārsvarā saistīti ar konfliktsituācijām kriminogēnā vidē, profesionālajā vai uzņēmējdarbības sfērā, mantkārīgu nolūku, kā arī atriebību.

Policijas darbs ir vērsts ne tikai uz notikušo notikumu atklāšanu, bet lielā mērā arī uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu pirms vēl to notikšanas, kam pamatā ir sarežģīts operatīvais darbs. Tāpat policija turpina izmeklēt un tai ir izdevies atklāt arī senas slepkavības.

VP regulāri ziņo par atklātiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kliedējot mītus un bažas, ka sevišķi smagus noziegumus, tajā skaitā, slepkavības nevar atklāt un laicīgi novērst, piebilda policijā.

Jau ziņots, futbola aģenta Bezzubova nogalināšana varētu būt pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar cietušā profesionālo darbību, pieļauj izmeklētāji, vienlaikus uzsverot, ka Valsts policija izmeklē arī citas versijas.

Uzbrukums Bezzubovam notika trešdienas rītā Purvciemā brīdī, kad viņš vēlējās izbraukt uz Gunāra Astras ielu.

Uzbrucēji pārvietojušies ar melnas krāsas "BMW X5" markas automašīnu ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnai bija bojāts labais sāns.

Trešdien policija paziņoja, ka mašīnai, iespējams, var būt mainītas valsts reģistrācijas numurzīmes, tajā skaitā arī Krievijas federācijas numurzīmes, norādīja Valsts policijā.