Rīgas apgabaltiesā (RAT) ceturtdien "Bankas Baltija" krimināllietā tiesājamais bankas Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents apgalvoja, ka bankas bankrota novēršanai izmantojis personīgo īpašumu - grezno Maikapara namu un tādēļ zaudējis vairākus miljonus latu.
"Pilnīgi nepamatoti apsūdzība uzskata, ka manas darbības novedušas banku līdz bankrotam. Es pat piekritu izmantot savu personīgo īpašumu, lai tikai nepieļautu bankas bankrotu," emocionāli stāstīja Lavents. Viņa advokāte Irina Kauke gan lūdza tiesu noraidīt prokurora Jura Pēdas jautājumu par to, kādā veidā Lavents Maikapara namu ieguvis īpašumā.

Lavents tiesas sēdē arī kategoriski noliedza, ka banka noguldītājiem noteica neatmaksājumus noguldījumu procentus. Viņš uzsvēra, ka "tie bija reāli atmaksājami procenti. Laikā no 1993. līdz 1995. gadam banka procentos vien izmaksāja 78 miljonus latus".

Bijušais baņķieris uzsvēra, ka "prokuratūra nepieprasīja veikt bankas dokumentu revīziju, lai gan šādā veidā varēja iegūt pilnīgu bankas darījumu ainu. Arī šobrīd visi dokumenti ir pieejami un revīziju iespējams veikt, ja vien kāds to vēlētos. Neviens dokuments nav pazudis, pretēji prokuratūras apgalvotajam".

Lavents tiesas sēdē ilgi klāstīja savu viedokli par ekonomisko situāciju Latvijā. Viņš uzsvēra, ka "Banka Baltija" bija "ļoti nopietna organizācija un toreiz mēs cieši sadarbojāmies ar citām komercbankām, risinot kopīgas problēmas. Šobrīd tas vairs nav iespējams, jo būtiski mainījusies ekonomiskā un likumdošanas situācija. Toreiz varēja gadīties, ka, piemēram, kāds īpašums vienlaikus bija ieķīlāts piecās bankās, tāpēc mums visiem bija jāsadarbojas. Tagad jau viegli moralizēt par to, kas toreiz bija vai nebija, bet tie vienkārši bija citi laiki".

Tiesas sēde turpināsies piektdien un tajā paredzēts uzklausīt sešus lieciniekus.

Lavents un bijušais bankas prezidents Tālis Freimanis apsūdzēti par kaitniecību, noguldītāju naudas piesavināšanos, apzinātu grāmatvedības datu slēpšanu, fiktīvu uzņēmējdarbību, ļaunprātīgu bankas novešanu līdz bankrotam un grāmatvedības datu slēpšanu. Savukārt "Biroja L&A" vadītājs Alvis Līdums apsūdzēts par mantas piesavināšanos lielā apjomā.

Prokuratūra apsūdz Laventu arī neatļautā ieroču glabāšanā. Viņa mājās Jūrmalā tiesībsargi atrada zobenu un 16 deviņu milimetru patronas, bet darbavietā - 11 patronas.

Apsūdzības rakstā norādīts, ka Laventa, Freimaņa, kā arī BB direktores Valentīnas Goluško un kredītdaļas vadītājas Marinas Podļevskihas rīcības dēļ fiziskajām un juridiskajām personām nodarīti 204,17 miljonu latu zaudējumi.

Līdumu vaino par desmit miljonu latu piesavināšanos, izmantojot dienesta stāvokli. Apsūdzības rakstā norādīta darbības shēma, kurā Līduma vadītais birojs saņēmis BB kredītu kādas saimnieciskas nepieciešamības realizēšanai un pārskaitījis to Laventam un viņa tēvam piederošai firmai "Finhold".

RAT lietu sāka skatīt 1998.gadā, un tiesas process ilga apmēram 3,5 gadus, jo tiesājamie bieži slimoja. Spriedumu tiesa pasludināja 2001.gadā, piespriežot Laventam deviņu gadu cietumsodu, Freimanim - sešus gadus cietumā, savukārt Līdumam piesprieda triju gadu un triju mēnešu cietumsodu un atbrīvoja tiesas zālē kā sodu izcietušu.

Augstākās tiesas Senāts, lemjot par "Bankas Baltija" krimināllietas tālāku virzību pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) sprieduma, kurā atzīti Laventa cilvēktiesību pārkāpumi, šogad nolēma nodot lietu atkārtotai izskatīšanai apgabaltiesai citā tiesas sastāvā. Senāts šādu lēmumu pieņēmis, jo Rīgas apgabaltiesas sastāvs, kas izskatīja "Bankas Baltija" krimināllietu, bija nelikumīgs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!