Liepnieka liecības: Ēķis un Krištopāns Šķēli 'digitālgeitā' iesaistīja 'nopietnībai un drošībai'
Foto: LETA

Ideja par uzņēmumu, kurš Latvijā ieviestu digitālo TV, "dzima" telekompānijas LNT šefam un "digitālgeitā" apsūdzētajam Andrejam Ēķim un bijušajam politiķim Vilim Krištopānam. Taču, lai "būtu nopietnāk un drošāk", nolemts plānā iesaistīt arī uzņēmēju un politiķi Andri Šķēli (TP).

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tas lasāms lietā apsūdzētā, par Šķēles uzticības personu dēvētā Jurģa Liepnieka pratināšanas protokolos, kurus piektdien publicējis portāls "Pietiek.com".

Ideja par ofšoru un trastu "simtkāji" radusies Ēķim. Liepnieks liecinājis, ka Ēķim bijusi interese par digitālo televīziju un tamdēļ viņš nolēmis digitālgeitas "mātes kompāniju" "Kempmayer Media Ltd." (KML) dibināt pats kā fiziska persona. Par to Liepnieks esot pārliecināts, jo "kad ap šo lietu iesākās skandāli, Ēķis bija noraizējies par to, ka viņš pats no sava personīgā konta, nevis no LNT konta, bija apmaksājis "Kempmayer" dalībnieka iemaksu".

Liecībās Liepnieks atzīst, ka nezina, kā Ēķis kļuva par "Kempmayer" īpašnieku, taču to, ka Ēķis ir KML īpašnieks, Liepnieks secinājis no trim faktiem. Pirmkārt, pats Ēķis viņam teicis, ka viņam kopā ar Krištopānu piederot šis projekts, uzņēmums "Kempmayer". "Otrkārt, Ēķis ir apspriedis ar mani savas bažas, ka viņš pats veicis iemaksas "Kempayer" statūtkapitālā, ko droši vien varēšot pārbaudīt un noskaidrot," liecībās stāstījis Liepnieks. Un treškārt, kā liecinājis Liepnieks, Ēķis vienmēr izturējies kā lielākais "Kempmayer" akcionārs un galvenais projekta virzītājs.

Liepnieks arī vēstījis par Ēķa stāstīto, ka Krištopānam Anglijā ir pazīstams labs jurists Tonijs Flanagans, kas "varēja visu to darīt". "Šeit ir jāsaprot arī tas, ka juridiski pēc dokumentiem bija sakārtots tā, ka "Kempmayer" īpašnieki ir ofšoru kompānijas. Fizisku personu vārdi jau reģistros neparādās. Konkrēta fiziskā persona savas īpašuma tiesības ieguva caur trastiem, kuri ir šo ofšoru labuma guvēji," liecinājis Liepnieks.

Liepnieks liecībās atstāstījis sarunas ar Šķēli un Ēķi, kurš vērsies pie viņa kā bijušā premjera uzticības personas, aicinot ar Šķēli parunāt ieceri dibināt uzņēmumu, kurš Latvijā ieviestu digitālo televīziju. Ēķis stāstījis, ka lietā jau piedalās Krištopāns, taču ar viņa un Ēķa ietekmi un finansu resursiem varētu būt par maz. Tamdēļ Ēķis vēlējies, lai projektā piedalās arī Šķēle, jo "tad būtu nopietnāk un drošāk". Ēķis šajās sarunās piedāvājis Šķēlem atvēlēt 30% no KML daļām, pausts Liepnieka nopratināšanas protokolos.

Liepnieks šo sarunu atstāstījis Šķēlem, kuram bijuši divi iebildumi, proti, ne pārāk labas attiecības ar Krištopānu un iebildumi par mazo ietekmi projektā. Šķēle vēlējies, lai viņam būtu vismaz 50% no šā uzņēmuma. Šos Liepnieka izteikumus apliecina Šķēles šonedēļ sniegtās liecības "digitālgeitas" tiesā, kurās viņš apliecināja, ka būtu piekritis dalībai digitālās TV projektā tikai tad, ja iegūtu kontroli pār to. Ekspremjers tiesā uzsvēra, ka kārotos vismaz 50% tā arī neieguva. Liecībās tiesā Šķēle stāstīja, ka viņa advokāts, arī lietā apsūdzētais Jānis Loze un konsultants Maikls Neigls darbojušies viņa interesēs, lai iegūtu kompānijas vairākumu, taču nesekmīgi.

Savukārt saskaņā ar "Pietiek.com" publiskotajiem protokoliem, Liepnieks liecinājis, ka pēc sarunas ar Šķēli to atstāstījis Ēķim, kurš teicis: "Labi, dosim Šķēlem 50 procentus [no "Kempmayer" daļām]".

Lai Šķēle justos drošāk, Liepniekam piederošā ārzonas firma "Gedney Purcell Ventures" (GPV), kura iepriekš dibināta citiem nolūkiem, 2000.gada februārī ieguvusi 50% no KML daļām, liecinājis Liepnieks. "Pastāstīju Šķēlem par Ēķa piedāvājumu, ka sākumā šos 50%, lai Šķēle justos drošāk, varētu iegūt caur savu kompāniju. Šajā sakarā ir jāsaprot, ka starp Šķēli un Krištopānu pastāvēja diezgan lielas savstarpējās uzticēšanās problēmas," liecināja Liepnieks. Šķēle šim priekšlikumam piekritis, sakot, lai Liepnieks pārreģistrē firmu un, ja tālāk viss notikšot tā, kā Ēķis sola, politiķa tā laika advokāts Loze "iedos kompāniju". Liepnieks skaidrojis, ka "no sarunas ar Šķēli bija skaidrs, ka šī kompānija, kuru vēlāk iedos Loze, tad arī būs Šķēles kā akcionāra interešu pārstāvis."

Kompānija, ko Loze "iedeva", bija Gērnsijā reģistrētā "Rarcliff". Liepnieks skaidroja, ka visas darbības saistībā ar "Rarcliff" kļūšanu par KML akcionāru veiktas bez viņa piedalīšanās, tālāk lietas kārtotas ar Ēķi un Lozi. "Pēc tam, kad Šķēle man bija pateicis, lai aizeju pie Lozes, ka Loze man iedos kompāniju, proti, "Ratcliff", es šajā sakarā savedu, iepazīstināju Ēķi ar Lozi," stāstījis Šķēles bijušais līdzgaitnieks.

Liepnieks liecinājis, ka juridiskas formas un metodes ir veids, kā Šķēle vienmēr ir strādājis, lai viņa saistība ar notiekošo nebūtu pierādāma. Viņš liecībās norādījis: "Pazīstot Šķēli ilgus gadus, es nedomāju un man nekas iepriekš nav liecinājis par to, ka saistībā ar šo kompāniju jebkur, pat pašā tālākajā tās reģistru un citu dokumentu galā, būtu atrodams Andra Šķēles kā fiziskas personas vārds."

"Konkrētajā situācijā un kontekstā, tādā vai citādā veidā saistībā ar šo Gērnsijas kompāniju "Ratcliff" – tas ir veids, kā Šķēle vienmēr ir strādājis, tās ir tādas juridiskas formas un metodes, lai Šķēles saistība nebūtu pierādāmā. Tajā paša laikā tas neizslēdz, ka šāda saistība nav," Liepnieka teiktais izklāstīts protokolā.

Viņš stāstījis, ka "Ēķa grupai" piederēja 62,5% , Šķēlem caur "Ratcliff" – 25% un 12,5% Liepniekam KML daļu. Ēķis situāciju ar sadalījumu skaidrojis tā: "Ēķis man paskaidroja, ka tas vēl neesot pēdējais KML īpašnieku sadalījums, ka noruna, ka Šķēlem paliek 50% no KML, joprojām ir spēkā, ka 25% [caur Gērnsijā reģistrēto "Ratcliff"] viņš Šķēlem jau ir nodevis, bet iedot vēl atlikušos 25% pašreiz ir problēmas, par to, Ēķis teica, viņam esot jārunā vēl ar citiem partneriem."

No "Pietiek.com" publiskotā Ēķa un Liepnieka konfrontācijas protokola redzams, ka Ēķis noliedz savu ietekmi un to, ka bijis uzņēmuma īpašnieks. Arī Krištopāns, kurš lietā aicināts kā liecinieks, savu saistību ar digitālās TV ieviešanu noliedz, līdzīgi kā Šķēle un pārējie lietā iesaistītie. Savukārt pārējie lietā tieši vai netieši iesaistītie nonākuši uz apsūdzēto sola.

Jau ziņots, ka jūnija vidū tiesa nolēma kā liecinieku "digitālgeitas" lietā pieaicināt Šķēli. Šādu lūgumu tiesas sēdē iepriekš izteica prokurors Edvīns Piliksers, uzsverot, ka Šķēles liecības ir svarīgi dzirdēt, jo krimināllietas materiāliem ir pievienotas Gērnsijas salas uzņēmēja Maikla Neigla liecības, kurās bez lietā jau apsūdzētajiem Harija Krongorna un Jāņa Lozes figurē arī bijušā premjera vārds.

Tā dēvētās "digitālās TV lietā" atklātībā nāca lietas materiāli, kuros ir arī Gērnsijas uzņēmumu administrēšanas kompānijas "Guernsey International Trustees" pārstāvja Maikla Neigla sastādīts tikšanās protokols, kas liecina, ka viņš 2003.gadā ticies ar Jāni Lozi un Hariju Krongornu pēc advokāta iepriekšēja lūguma. Loze un Krongorns kopā ar AS, kā protokolā tiek saīsināts Šķēle, apmeklējuši Gērnsiju saistībā ar "The Yew Tree Trust" (YT) dibināšanu, teikts dokumentos. YT patiesā labuma guvējas, pēc protokolā teiktā, bijušas Šķēles meitas un bijusī sieva.

Šķēle toreiz atzina savu saistību ar YT un to, ka patiesā labuma guvēji no tresta ir viņa ģimene, taču noliedza, ka tas būtu saistīts ar "Kempmayer", kā arī atteicās plašāk komentēt jautājumus saistībā ar šo trestu.

No Gērnsijas atceļojušajos dokumentos figurē arī Šķēles bijušais padomnieks Jurģis Liepnieks un bijušais "Kempmayer" valdes loceklis Andrejs Zabeckis, kuri abi ir apsūdzēti minētajā digitalizācijas lietā.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka krimināllieta, kurā uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, tiesai nodota 2007.gadā. Kopumā lieta ir apkopota 59 sējumos.

Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.

Saskaņā ar apsūdzību, digitālās apraidei nepieciešamā aparatūra tika nopirkta ar vairāku ofšoru starpniecību, tādā veidā sadārdzinot to par vairākiem simtiem tūkstošiem latu. Šo ārzonas uzņēmumu dibinātāji un patiesā labuma guvēji ir vairākas ar Šķēli saistītas personas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form